Par iespējamu kukuļņemšanu tiesās pat karaļa ģimenes locekli
Spānijas infanta Kristīna kļūs par pirmo spāņu karaliskās ģimenes locekli, kas stāsies tiesas priekšā – Palmas de Maljorkas tiesa nolēmusi, ka karaļa Felipes VI māsu tiesās par valsts līdzekļu izkrāpšanu. Savukārt Spānijas premjers Marjano Rahojs pērn oktobrī atvainojās savas valsts iedzīvotājiem par korupcijas skandālu, kas pārņēmis viņa vadīto konservatīvo Tautas partiju. Rahoju un viņa partijas biedrus apsūdz 250 miljonu eiro vērtu valsts iepirkumu iztirgošanā – lielās celtniecības kompānijas par uzvaru iepirkumu procedūrā maksājušas iesaistītajām amatpersonām dāsnus kukuļus. Šajā gaisotnē Spānijā izveidojusies advokātu biedrība “Manos Limpias” – “Tīrās rokas”, kas vēršas pret korupciju, tikmēr aug iedzīvotāju neiecietība pret politiķu klasi un atbalsts neapmierināto kustībai “Podemos”.
“Tīrās rokas” pret karaļa māsu
Vairāki analītiķi pielīdzina pašreizējo gaisotni Spānijā notikumiem Itālijā deviņdesmito gadu sākumā, sabiedrībā pazīstamiem ar nosaukumu “Tīrās rokas”, kad valsts tiesībsargājošās iestādes izvērsa bargu cīņu pret plaši izplatīto korupciju un tādējādi krasi mainījās Itālijas politisko spēku sadalījums. Visticamāk, tieši no Itālijas vēstures savu nosaukumu aizguvusi jaunizveidotā spāņu advokātu biedrība “Manos Limpias”, kas pieprasījusi un īsi pirms gadumijas arī panākusi infantas Kristīnas tiesāšanu.
Kopā ar infantu Kristīnu tiesas priekšā stāsies viņas vīrs Injaki Urdangarīns un vēl 15 cilvēki, kurus apsūdz sešu miljonu eiro valsts līdzekļu izkrāpšanā. Urdangarīna izveidotā bezpeļņas organizācija saņēma valsts un pašvaldību finansējumu sporta pasākumu rīkošanai, taču, pēc apsūdzības domām, viltoja kvītis, mākslīgi palielinot izmaksas un ieliekot savā kabatā krietnu daļu šā finansējuma. Skandāls ap bijušā rokasbumbas spēlētāja Urdangarīna bezpeļņas organizāciju “Noos” uzliesmoja jau 2011. gadā, kad izmeklētāji atklāja aizdomīgus līgumus. Urdangarīns, izmantojot savas sievas – infantas Kristīnas – ietekmi, 2007. – 2008. gadā uzvarēja vairākās iepirkumu procedūrās par vērienīgu sporta pasākumu rīkošanu Baleāru salās un Valensijā. Izmeklētāji atklāja, ka pasākumu izmaksas mākslīgi palielinātas un Urdangarīns un viņa līdzzinātāji piesavinājušies vairāk nekā sešus miljonus eiro. Daļa no šiem līdzekļiem nonākusi infantai Kristīnai un viņas vīram piederošā uzņēmuma “Aizoon” rīcībā.
Sākotnēji Urdangarīns noliedza jebkādu sievas saistību ar šiem notikumiem. Pirms gada infanta Kristīna tika ierakstīta aizdomās turamo sarakstā, taču tiesa noticēja, ka viņai nav saistības ar krāpšanu, un nolēma tiesāt visus pārējos aizdomās turētos, bet ne karaļa māsu. Taču advokātu biedrība “Manos Limpias” atkārtoti pieprasīja infantas tiesāšanu un šoreiz prasību pieņēma.
Premjers atvainojas
Divus mēnešus agrāk Spānijas premjers un Tautas partijas līderis Marjano Rahojs parlamenta senāta priekšā lūdza piedošanu savas valsts iedzīvotājiem par korupcijas skandālu savas partijas iekšienē. Rahojs atzina, ka saprot iedzīvotāju nosodījumu un sašutumu, un uzsvēra, ka skandāli “ir vēl plosošāki” tāpēc, ka notiek brīdī, kad spāņi savelk jostas, lai pārvarētu ekonomisko krīzi. “Man ir ļoti žēl par radušos situāciju,” teica Rahojs, “un atvainojos visiem spāņiem par to, ka augstos amatos nonākuši cilvēki, kas acīmredzot nebija to vērti un kas savus posteņus izmantoja ļaunprātīgi.”
Kas īsti notika Tautas partijā? Īsi pirms premjera atvainošanās vērienīgā pretkorupcijas operācijā aiz restēm nogādāja vairāk nekā piecdesmit cilvēkus – politiķus, ierēdņus un uzņēmējus. Starp aizturētajiem ir arī Fransisko Granadoss – Tautas partijas Madrides nodaļas vadītājs no 2004. līdz 2011. gadam, Madrides apgabala gubernatora vietnieks un Valdemoro pilsētiņas mērs – un Leonas provinces prezidents Markoss Martiness, kas arī pārstāv Tautas partiju. Iesaistīti arī sešu Madrides apkaimes pilsētiņu mēri, no viņiem divi ir Tautas partijas biedri un viens ir no Spānijas Sociālistiskās partijas.
Pretkorupcijas pasākumu komplekss “Pūniešu operācija” (nosaukums aizgūts no Pūniešu kariem starp seno Romu un Kartāgu) ir atmaskojis “plašu korupcijas tīklu, kas iefiltrējies vairākās komūnās un apgabalos”, tostarp Madridē, Mursijā, Leonā un Valensijā. “Pūniešu operācijas” ietvaros spāņu žandarmērija veikusi 260 kratīšanas, 400 pārbaudes bankās un apdrošināšanas sabiedrībās un vairāk nekā 30 īpašumu arestus. Tā gaitā atklājies, ka pēdējo divu gadu laikā valsts iepirkumi 250 miljonu eiro kopvērtībā uzticēti tām firmām, kas par to maksājušas dāsnākos kukuļus.
Izmeklēšana sākās pirms gada, kad Šveices varasiestādes pieņēma Spānijas prasību izmeklēt “pamatotas aizdomas par naudas atmazgāšanu”. Kādā no Šveices bankām atradās konts ar 1,5 miljoniem eiro, kura dēļ Fransisko Granadoss februārī atteicās no senatora krēsla un pēc 15 politiskās karjeras gadiem aizgāja no politikas. Izmeklētāji uzskata, ka kāds no žandarmērijas darbiniekiem paguva pabrīdināt Granadosu par izmeklēšanu, ko tiesnesis Velasko bija uzsācis pret viņu.
Šis ir viens no skaļākajiem korupcijas skandāliem, taču pirms tā Spānijā jau bijuši vairāki citi, tostarp “Gurtela gadījums” – Tautas partijas nelegālo līdzekļu skandāls, kas izvērsās pēc partijas bijušā grāmatveža Luisa Barsenasa izteikumiem un kur iesaistīti aptuveni piecdesmit cilvēki – Tautas partijas vadība, bijušie ministri un partijai tuvi uzņēmēji. Barsenass pastāstījis Spānijas otrajam lielākajam laikrakstam “El Mundo”, kas parasti atbalsta labējos spēkus un Rahoja valdību, bet šoreiz palīdzējis atklāt korupciju un asi nosodījis notikušo, ka vismaz beidzamos divdesmit gadus Tautas partija saņēmusi nelegālus finansējumus no būvuzņēmumiem un citām firmām, kas apmaiņā saņēmušas uzvaras valsts iepirkumu procedūrās. Tautas partijai visu šo laiku bijusi dubulta grāmatvedība, lai noslēptu nelegālos ienākumus. Barsenass apgalvo, ka arī Rahojs personīgi ielicis savā kabatā līdz 42 000 eiro gadā no šiem nelegālajiem finansējumiem.
Pēc tam sabiedrības sašutumu izraisīja “pelēkās kredītkartes”, ar kurām bankas “Caja Madrid e Bankia” vadītāji iztērēja vairāk nekā 16 miljonus eiro privātiem un nereģistrētiem tēriņiem pēc tam, kad valdība glāba šo banku no bankrota, ieguldot tajā lielus valsts līdzekļus. Un jau divas nedēļas pēc Rahoja atvainošanās Andalūzijā, Estremadurā un Kanāriju salās arestēti vēl 30 ierēdņi un uzņēmēji ar tādu pašu apsūdzību – valsts iepirkumu procedūru rezultātu viltošana apmaiņā pret kukuļiem.
Nulles tolerance
Par skandāliem noraizējusies ir ne vien pati Tautas partija, bet arī citi Spānijas politiskie spēki, piemēram, centriskā partija “Savienība, progress un demokrātija”, kas izveidota 2007. gadā no Sociālistiskās partijas atzara. Partijas līdere Rosa Diesa ir paziņojusi, ka neatkarīgi no viņa tiešas saistības ar notikušo pirms parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas šī gada decembrī, Rahojam vajadzētu uzņemties politisko atbildību par skandāliem, kas grauj ne tikai Tautas partijas tēlu, bet arī visu Spānijas demokrātisko sistēmu. “El Mundo” citē vēl kritiskāk noskaņoto Sociālistiskās partijas pārstāvi Cēzaru Luenu: “Rahojs, bez šaubām, ir vadonis bandai, kuras dalībnieki ir iesaistīti nelegālās finanšu operācijās.” Luena arī pieprasījis nekavējoties rīkoties, lai “attīrītu valsts politisko vidi, spāņi vairs nevar gaidīt”.
Iedzīvotāju augošā neapmierinātība rosina tādas kustības kā “Podemos”, kas vēršas pret politiķu privilēģijām un korupciju. “Podemos” no neapmierināto kustības ir pāraugusi vienā no valsts lielākajām partijām, kas pērn pirmoreiz startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, iegūstot astoņus procentus balsu un piecas Eiroparlamenta deputātu vietas. Pēc “NC Report” jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām, “Podemos” patlaban atbalsta 23,2 procenti vēlētāju, Sociālistisko partiju – 23,4 procenti un Tautas partiju – 28,4 procenti. Lai arī Rahoja vadītā Tautas partija ir atguvusi līderpozīciju (tūlīt pēc Rahoja atvainošanās vēlētāju atbalsts bija nokrities līdz 20,7%), premjeram nav iemesla līksmot – starpība ar iepriekšējām 2011. gada vēlēšanām, kad par Tautas partiju balsoja 44,6 procenti vēlētāju, ir milzīga.
Cenšoties glābt, ko var, Spānijas Sociālistiskā partija un Tautas partija ir izsludinājušas “nulles toleranci” attiecībā uz kukuļņēmējiem un paziņojušas, ka katru par korupciju aizdomās turēto partijas biedru bez kavēšanās atstādinās no amata. “Mēs turpināsim izvērst korupcijas apkarošanas pasākumus, līdz pārliecināsimies, ka jebkurš valsts sektorā strādājošais padomā divreiz, pirms ļaujas kukuļa vilinājumam,” uzrunā Spānijas parlamentā solīja Rahojs.
Rahoju glābs ekonomiskā izaugsme?
Itālijas sociālistu laikraksts “Avanti” atzīmē, ka, neskatoties uz korupcijas skandāliem un pārmetumiem Rahoja valdībai, Spānijas ekonomiskā situācija turpina uzlaboties. Pēc Spānijas Darba ministrijas datiem, decembrī valstī bija par 253 tūkstošiem bezdarbnieku mazāk nekā gadu iepriekš. Šis ir visstraujākais bezdarba kritums valstī kopš 1998. gada. Kopumā Spānijā joprojām ir 4,45 miljoni bezdarbnieku jeb 23,9 procenti un 1,7 miljoni ģimeņu, kurās nevienam pieaugušajam nav darba. No eirozonas valstīm vēl lielāks bezdarbs ir tikai Grieķijā, tomēr spāņiem ir iemesls raudzīties nākotnē cerīgāk. Pēc Spānijas Bankas datiem, valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī kāpa par 0,6 procentiem salīdzinājumā ar trešo ceturksni un par 1,9 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni. Spānijas IKP turpina augt kopš 2013. gada vidus, un Spānijas Banka lēš, ka pērn IKP kopējais kāpums pārsniedzis prognozes un sasniedzis 1,4 procentus, un šogad varētu pieaugt par 2 procentiem.
“Vai ar to pietiks, lai Rajohs glābtu savu ādu?” jautā “Avanti” un secina, ka tas ir iespējams. Tomēr tikai tādā gadījumā, ja skandālu dēļ tuvākajā laikā netiks izsludinātas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās Tautas partijas izredzes uz uzvaru nebūtu lielas, un tas varētu nozīmēt Rahoja valdīšanas beigas.
Atbildēt