OLAVS CERS,
zvērinātu advokātu biroja “Cers un Jurkāns” partneris
2015. gada valsts budžeta izdevumu otrais lielākais postenis ir ekonomiskās darbības nodrošināšana. Tas ietver nozares ar vislielāko tirgus apgrozījumu – enerģētiku, lauksaimniecību, būvniecību, kur iepirkumos izbūvēs sabiedriskās ēkas, nodrošinās sabiedrisko transportu, izbūvēs dzelzceļu un autoceļus utt. Šiem mērķiem paredzēti valsts budžeta izdevumi 1,36 miljardi eiro. Valsts budžeta izmaksu posteņiem jāpieskaita Eiropas Savienības līdzfinansējums 4,4 miljardi eiro līdz 2020. gadam. Tā plānveidīgai apgūšanai civilinženierijas nozarēs, piemēram, ceļu izbūvē, ir sagatavoti ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Līdzfinansējuma apjoms ir iepriekš nepieredzēts.
Vienlaikus ar pieaugušo finansējumu pastiprinās iepirkumu procedūru kontrole. Tā 2013. gada vidū Konkurences padome sodīja 26 energobūvniekus par dalību kartelī. 2014. gada beigās par analoģisku konkurences pārkāpumu sodīts viens būvkomersants. Ekonomikas ministrija nolēma pastiprināt iepirkumu procedūru revīzijas pasākumus, jo būtisku un sistemātisku pārkāpumu konstatēšanas dēļ Eiropas Savienības līdzfinansējums var tikt pārtraukts. Kāpēc investēt dalībvalstī, kura nevar nodrošināt godīgu konkurenci? Tāpēc tagad iepirkumu procedūras ir jāorganizē ar vislielāko atbildību, izslēdzot jebkādas iespējas krāpties, tajā skaitā dempinga ceļā, kas kropļo konkurenci.
Dempings ir preču un pakalpojumu pārdošana par izmaksām, kas neatbilst attiecīgās nozares minimālajām cenām. Tas rada būtisku kaitējumu gan tautsaimniecībai, gan iepirkumu pasūtītājiem. Galu galā dempinga ceļā nav iespējams izbūvēt kvalitatīvu objektu. Žurnāla “Iepirkumi” 2014. gada 30. janvāra izdevumā būvnieki pamatoti norāda, ka lētas būvniecības rezultātā ir jārēķinās ar lētu rezultātu.
Būvnieku vidū ir izplatīts viedoklis par to, ka dempingu esot ļoti grūti pierādīt. Tāds viedoklis ir daļēji pamatots, jo praksē aplūkotie nolikumi neietver metodiku dempinga cenu atklāšanai un (vai) pārbaudei. Taču Publisko iepirkumu likumā tam ir paredzēts attiecīgs procesuāls mehānisms. Tas ir nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas mehānisms.
Gadījumā, ja pasūtītājam rodas šaubas par piedāvājuma cenu ekonomisko pamatotību, pirms pretendenta izslēgšanas no konkursa pasūtītājs lūdz tam rakstveidā detalizēti izskaidrot kādu būtisku piedāvājuma daļu. Piemēram, tāmēs ietverto izcenojumu atbilstību preču vai pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Ja pretendents pierāda izmaksu pamatotību, pasūtītājam nav tiesību izslēgt viņu no konkursa nepamatoti lēta piedāvājuma dēļ. Saskaņā ar Augstākās tiesas nolēmumiem rakstveida paskaidrojumu pieprasīšanas pamats ir pasūtītāja šaubas par cenu pamatotību. Šaubām ir jābūt objektīvām.
Saistībā ar minēto jānorāda, ka vienā no lietām Augstākā tiesa atzina, ka rakstveida paskaidrojumu pieprasīšana nav instruments, ar kura palīdzību pasūtītājs var pārbaudīt katra pretendenta piedāvājumu. Lai pasūtītāja rīcība būtu atbilstoša likumam un pretendenti netiktu iztaujāti bez dibināta pamata, pasūtītājam savu šaubu pamatošanai ir jāizmanto noteikti mehānismi. Pirmkārt, organizējot būvdarbu konkursu, pasūtītājs nosaka iepirkuma paredzamo līgumcenu. Saskaņā ar būvniecības jomas tiesību aktiem paredzamo līgumcenu nosaka, sagatavojot tāmes. Respektīvi, veicot inženiertehniskus aprēķinus. Tādējādi, ja pretendenta cena ir ievērojami zemāka par paredzamo līgumcenu, pasūtītājam ir labs arguments, lai piemērotu Publisko iepirkumu likumā ietverto nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes mehānismu. Tāpat efektīvs instruments piedāvājumu izcenojumu pārbaudei ir pasūtītāju kontroltāmes. Jo aptverošāku kontroltāmi sagatavo pasūtītājs, jo lielāku daļu no pretendenta piedāvājuma ar to var samērot, lai izvērtētu izcenojumu pamatotību.
Minētos pārbaudes mehānismus var efektīvi izmantot maksimālas konkurences apstākļos. Kad piedāvājumus iesniedz liels pretendentu skaits, var objektīvi identificēt cenu, kas būtiski atšķiras no citu pretendentu piedāvātajām. Šeit darbojas princips – jo vairāk ir pretendentu, jo salīdzināmāki ir to piedāvājumi un vieglāk konstatēt dempingu. Līdz ar to dempinga problēma ir jārisina kompleksi, vislielāko uzmanību veltot konkurences maksimālai nodrošināšanai. Lai to realizētu, ir jāizpilda virkne priekšnoteikumu.
Pirmkārt, saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 56. panta pirmo daļu nolikumos ir jāparedz uz visiem pretendentiem vienlīdz attiecināmas atlases prasības un jāvērtē piedāvājumi saskaņā ar šīm prasībām. Respektīvi, nolikumos ir jābūt paredzētai skaidrai un saprotamai pretendentu atlases kārtībai un, pats galvenais, metodikai šīs kārtības izmantošanai. Likums neaizliedz pasūtītājam ietvert nolikumā tehniskā piedāvājuma izcenojumu izvērtēšanas metodiku. Šādas kārtības paredzēšana nolikumā ir pasūtītāja prerogatīva, kas jāizmanto pat saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija izmantošanas gadījumā, jo šāds izvēles kritērijs neizslēdz iespēju piedāvāt dempinga cenu.
Tāpat iepirkuma dokumentācijā ir jāparedz adekvātas sankcijas par darbu neizpildi kopumā vai daļā, kā arī jādefinē būvobjekta kvalitātes prasības. Praktiskā pieredze apliecina, ka pat vislielākie būvdarbu pasūtītāji neizvirza papildu prasības kvalitātes nodrošināšanai. Tādējādi piedāvājumus konkursā iesniegs tie pretendenti, kas būs motivēti realizēt darbus pasūtītāja noteiktajā kvalitātē, nevis realizēt lētu būvniecību.
Otrkārt, pretendentiem pašiem ir jāiesaistās gan iepirkuma nolikumu pārbaudes stadijā, gan normatīvo aktu sagatavošanas procesos. Būvniecības iepirkumu jomā katrs komersants ir ieinteresēts konkurences veicināšanā. Tāpēc, jo vairāk pretendentu pieprasīs pasūtītājiem, lai konkursu nolikumos tiktu ietverts mehānisms cenu izmaksu salīdzināšanai, jo vairāk pasūtītāju veiks attiecīgās darbības, lai ierobežotu dempingu. Tāpat gadījumā, ja tomēr par uzvarētāju ir atzīts komersants, par kura izcenojumiem pastāv šaubas, būvkomersantiem attiecīgs lēmums ir jāapstrīd Iepirkumu uzraudzības birojā. Jo vairāk pretendentu iesniegs šādu sūdzību, jo lielāks pierādījumu kopums būs pieejams Iepirkumu uzraudzības birojam, lai konstatētu, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts.
Treškārt, Publisko iepirkumu likums ir jāpapildina ar normu, kas uzliktu pasūtītājam par pienākumu izslēgt dempingotājus no iepirkuma jebkurā konkursa stadijā. Tāds pienākums varētu tikt izmantots tad, ja konkrētais komersants iepriekšējos periodos ir atkāpies no iepirkuma līguma izpildes, jo darbus neesot varējis realizēt par paša piedāvāto cenu. Aizliegums piedalīties konkursos varētu būt spēkā piecus gadus no pārkāpuma izdarīšanas brīža.
Ceturtkārt un vissvarīgāk, būtu jāizskata iespēja paplašināt Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvaras un palielināt biroja rīcības brīvību, izskatot iesniegumus par konkursu nolikumiem un rezultātiem. Šobrīd likums aizliedz Iepirkumu uzraudzības birojam gan vērtēt nolikuma prasību izpildāmību un lietderību, gan izvērtēt pasūtītāju rīcību lietderības apsvērumu aspektā. Līdz ar to formāli organizētas iepirkumu procedūras tiek formāli izvērtētas Iepirkumu uzraudzības birojā.
Minēto pasākumu komplekss pēc būtības ir universāls un likuma burtam un garam atbilstošs. Tas ir realizējams gan ar viszemākās cenas, gan ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju. Tāpēc atliek cerēt, ka minētie priekšlikumi tiks ievēroti, sagatavojot jaunu iepirkumu likumu, ko Latvijā ir plānots ieviest līdz 2016. gada 18. aprīlim.
Atbildēt