Līguma saturs un vides nosacījumi
Katram pircējam nākas strādāt ar dažāda satura līgumiem, tamdēļ ieteicams šos līguma tekstus standartizēt, piemēram, veidot standarta tekstus attiecībā uz ikgadējiem regulāra rakstura iepirkumiem, būvdarbu un pakalpojumu iepirkumiem, tostarp iepirkumiem, kuru realizēšanā svarīgi ievērot videi draudzīgus līgumu izpildes principus.
Lai gan arvien biežāk pircēji organizē videi draudzīgus iepirkumus, kuros tehniskajās specifikācijās un vērtēšanas kritērijos uzsvars vērsts uz zaļajām pazīmēm, līgumos tas gan tiek aizmirsts, proti, pircējam jānorāda, ka ne tikai iepirkuma priekšmets pēc būtības būs videi draudzīgs, bet arī tā piegādē vai pakalpojuma sniegšanā būs jāizmanto videi draudzīga iepirkuma nosacījumi. Viens no izplatītākajiem noteikumiem, ko līgumā var iekļaut: norādīt līguma izpildes ekoloģiskos apsvērumus, piemēram, norādīt, kā preces piegādāt, tostarp norādot transportēšanas veidu.
Komersantiem, kas plāno iesniegt piedāvājumus, jāzina, kādi iepirkuma nosacījumi būs ietverti līguma tekstā, proti, jāzina savas līgumā paredzētās saistības, lai nepieciešamības gadījumā līguma izpildes gaitā radušās izmaksas savlaicīgi iekļautu piedāvājuma cenā. Būvdarbu iepirkumos var iekļaut ar transportēšanu saistītus nosacījumus:
- būvniecības materiālu, dažādu vielu piegāde koncentrāta veidā un to šķīdināšana uz vietas,
- vairākkārtējas lietošanas konteineru izmantošana būvizstrādājumu transportam uz darbu veikšanas vietu,
- izlietoto būvmateriālu (kartona, plastmasas vai metāla) iepakojumu sašķirošana un to nodošana otrreizējai lietošanai, pārstrādei vai atbilstošai likvidācijai.
Pārtikas, kancelejas un saimniecības preču piegādē var iekļaut šādu nosacījumu: izmantot energoefektīvu transportu.
Attiecībā uz regulāra rakstura preču piegādi ieteicams noteikt retāku piegāžu skaitu, tādējādi nodrošinot mazāku degvielas patēriņu transportēšanas laikā. Turklāt šāda veida preču piegādēs svarīgi noteikt, ka iepakojums, kas tika izmantots preču transportēšanai (kastes, burkas utt.), jāpieņem piegādātājam atpakaļ, tādējādi samazinot gan pircēja atkritumu apjomu, gan rodot iespēju šo iepakojumu izmantot atkārtoti vai tā nodošanu atbilstoši iepakojuma materiāla veidam tā pārstrādei vai atbilstošai iznīcināšanai. Vienlaikus gan vēlos norādīt, ka tikpat būtiski ne tikai minētos nosacījumus iekļaut līgumu saturā, bet arī tā izpildes laikā garantēt šo nosacījumu izpildes nodrošināšanu.
Par nepieciešamo līgumu grozījumu pamatotību un apmēru līgumu izpildes laikā ir pieņemti PIL grozījumi, kas stājās spēkā 2013. gada 1. augustā. Grozījumu būtība bija ne tikai skaidrot, kad un kādā apjomā var veikt grozījumus līgumā, bet arī par līguma pilna teksta un līguma grozījumu publisku pieejamību, par ko IUB ir sagatavojis metodisko materiālu “Skaidrojums par līgumu publicēšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta 13. daļu” http://www.iub.gov.lv/files/upload/skaidrojums_8prim_ligums_20140108.pdf un “Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu” http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf
Līdzšinējā iepirkumu prakse liecina, ka, pircējam pārtraucot līguma saistību izpildi piegādātāja vainas dēļ, nākamajos iepirkumos nav iespējams liegt iepriekšējā līguma izpildītājam dalību jaunā iepirkumā par iepriekš lauztā līguma priekšmeta realizēšanu. Kā risinājums ir jauna PIL norma, proti, 39.2 panta pirmā daļa, kas stājusies spēkā 2014. gada 1. janvārī un ļauj izslēgt piegādātāju jau piedāvājumu vērtēšanas sākuma posmā, kad tiek vērtēta piegādātāju kvalifikācija. Minētā likuma norma paredz, ka “pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskatīt pretendenta piedāvājumu, ja kandidāts vai pretendents (kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs, ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība), tā dalībnieks vai biedrs (ja kandidāts vai pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās.
Vēršu uzmanību, ka, pirms izslēdz piegādātāju no dalības jaunajā iepirkumā, pircējam jāizvērtē, vai iepriekš noslēgta līguma laušana notikusi viennozīmīgi piegādātāja vainas dēļ un pircējs nav veicinājis apstākļu rašanos, kā rezultātā nav bijusi iespējama kvalitatīva un savlaicīga pilna apjoma līguma izpilde. Vēlos gan norādīt, ka šādu izslēgšanas nosacījumu iekļauj jau sākotnēji izsludinātā iepirkuma procedūras dokumentos – nolikumā vai iepirkuma izsludināšanas veidlapā “Paziņojums par līgumu”.
Piemērs. Izsludināta iepirkuma (ident. nr. RRR/2014/34) ietvaros iepirkuma izsludināšanas veidlapā pie izslēgšanas nosacījumiem un nolikumā ir norāde uz PIL 39.2 panta piemērošanu. Veiksmīga iepirkuma rezultātā noslēgts līgums ar SIA “X”. Līguma izpildes laikā konstatēti pamatoti apstākļi līguma laušanai, jo līguma izpilde notikusi gausi, ar pārrāvumiem laikā piegādātāja neorganizētības dēļ, tāpēc noteiktā laika periodā līgumā paredzētie darbi veikti tikai daļēji. Ņemot vērā minētos apstākļus, pircējs vienpusēji atkāpjas no turpmākās sadarbības ar līdzšinējo piegādātāju, par to savlaicīgi līgumā noteiktā kārtībā informējot piegādātāju. Savukārt par iepriekš noslēgtā līguma ietvaros neveikto darbu apjomu pircējs plāno veikt jaunu iepirkumu (ident. nr. RRR/2014/35). Jaunā iepirkuma dokumentos norāda, ka tiks izslēgti no turpmākas dalības piegādātāji, kuriem bijusi neveiksmīga sadarbība ar konkrēto pircēju.
Ņemot vērā, ka iepriekš izsludinātā iepirkuma dokumentos tika iekļauta “brīdinājuma” norma, ka gadījumos, ja līgums tiks lauzts piegādātāja vainas dēļ, pircējam būs tiesības iepriekšējā līguma saistību nepildītāju izslēgt no turpmākās dalības jaunajā iepirkumā, tādējādi samazinot pircēja risku atkārtoti nonākt pie līguma slēgšanas ar piegādātāju, kas jau reiz nav pildījis līguma saistības.
Interesants ir jautājums par to, vai līgumu var slēgt ar valsts vai pašvaldības iestādē strādājošajiem par atsevišķu ES projektam nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu.
Atbilde par to, vai ētiski rīkojas iestādes vadītājs, slēdzot līgumu ar savas vadītās iestādes darbinieku, kas, iespējams, ir pilna darba laika darbinieks, cik kvalitatīvs ir līguma ietvaros sniegtais pakalpojums un vai darbiniekam iestādē darba līgumā ietverto amata pienākumu un projekta ietvaros nepieciešamo darbu savienošana neradīs interešu konfliktu, rodama atzinumā “Vai publiskā iepirkuma rezultātā iestāde var slēgt pakalpojumu līgumu ar iestādē nodarbinātu personu?”, kas izlasāms šeit1.
Vai var noslēgto līgumu atzīt par spēkā neesošu?
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 3. aprīļa lēmums SKA-185/2013 norāda, ka piegādātāja subjektīvās tiesības ir iesniegt pieteikumu tiesā par tāda iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kurš noslēgts, nepiemērojot likumā noteiktu iepirkuma procedūru. Atklātā tiesas sēdē izskatīja “Stadler Bussnang AG” blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2012. gada 29. oktobra lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt “Stadler Bussnang AG” pieteikumu par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesas lēmuma ietvaros lietas izskatītājs norāda uz to, ka, ja ir noslēgts iepirkuma līgums, kas, iespējams, pirms parakstīšanas ir būtiski grozīts, līgumu var atzīt par noslēgtu bez likumā noteiktas iepirkuma procedūras, ņemot vērā apstākli, ka tā nav tā līgumprojekta redakcija, kas bija pievienota pie iepirkuma dokumentiem, proti, nolikuma. Vēršu uzmanību, ka iepirkuma procedūrās līgumprojekts ir neatņemama nolikuma sastāvdaļa, par kura redakciju piegādātājam ir tiesības iesniegt iesniegumu (sūdzību) tikpat lielā mērā kā par jebkuru citu nolikumā ietvertu prasību, ar nosacījumu, ja vien tā skar kāda konkrēta piegādātāja dalību iepirkumā. Lietas izskatītājs gan vienlaikus norāda, ka detalizētāks līguma izvērtējums veicams un pamatoti secinājumi izdarāmi, izskatot lietu pēc būtības. Pilns tiesas lēmums izlasāms šeit2. Te gan var minēt, cik liels administratīvais sods būtu piemērojams saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21 pantu par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvo aktu nepiemērošanu un normatīvajiem aktiem neatbilstošas iepirkuma vai koncesijas procedūras izvēli, ja tiesa lemtu, ka konkrētajā gadījumā pircējs (pasūtītājs), proti, iestādes vadītājs, noslēdzis līgumu bez PIL noteikto iepirkuma procedūru vai iepirkuma veikšanas kārtību piemērošanas.
Lai gan publiski pieejami daudz un dažādi iepirkuma līgumu teksti, ko var izmantot kā paraugus sev nepieciešama līguma teksta izstrādei, būtiski neaizmirst, ka katrs iepirkuma līgums ir sagatavots katra konkrēta pasūtītāja interesēs un atbilstoši iepriekš veikta iepirkuma dokumentos izvirzītām prasībām. Lai jums, lasītāji, veidotu reālu skatījumu par līguma teksta nozīmi iepirkuma veikšanā, nākamajā numurā sniegšu savu personīgo skatījumu komentāru veidā kādam konkrētam nesen izsludinātam pārtikas produktu iepirkumam3.
———————————————————–
1 Atzinums “Vai publiskā iepirkuma rezultātā iestāde var slēgt pakalpojumu līgumu ar iestādē nodarbinātu personu?” atrodams http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/vai_publiska_iepirkuma_rezultata_iestade_var_slegt_pakalpojumu_ligumu_ar_iestade_nodarbinatu_personu.pdf ?
2 03.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-185/2013 “Subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par tāda iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kurš noslēgts, nepiemērojot likumā noteiktu iepirkuma procedūru” atrodams http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-administrativo-lietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam-ar-tezem/17/?
3 Dokumenti iepirkumam “Pārtikas produktu piegāde Salaspils novada pirmsskolas izglītības iestādei “Atvasīte” atrodami šeit
http://www.salaspils.lv/parvalde/publiskais-iepirkums/361?
Atbildēt