“Apple” lēma, ieklausoties sirdsbalsī

Radošums, vienkāršība, laba gaume un darbs – tie bija vissvarīgākie nosacījumi daudziem ļoti labi zināmās augsto tehnoloģiju kompānijas “Apple” produktu virzīšanai tirgū, kad par tās radošo direktoru darbojās Kens Sīgals. Sarunā ar žurnālu “Iepirkumi” Sīgals atklāj, kāds bija “Apple” un viņa ceļš līdz panākumiem, un vērtē veiksmīgas uzņēmējdarbības nosacījumus.

Ar bijušo gudro tehnoloģiju kompānijas “Apple” radošo direktoru Kenu Sīgalu tiekamies pirms “Lattelecom” ikgadējās konferences, kur viņa uzstāšanās temats bija radošuma un vienkāršības svarīgums produktu virzībai tirgū. Kens nule kā bija atgriezies viesnīcā “Bergs” no pastaigas pa Vecrīgu, tāpēc sarunas sākumā pauda pirmos iespaidus par Latvijas galvaspilsētu.

K. Sīgals:
– Rīga ir skaista. Jūs jau zināt, Amerikai nav gara vēsture un senlaiku arhitektūras arī. Vien indiāņu būves (smej). Mums nekas nav vecāks par 200 gadiem. Jums visapkārt ir tik daudz vēstures!

– Un cilvēki?

– Mans pirmais iespaids, ka viņi pārāk daudz lieto alkoholiskos dzērienus.

– Jūs divpadsmit gadus bijāt “Apple” radošais direktors, virzījāt šīs savulaik pasaulē visvērtīgākās kompānijas produktus tirgū. Vai esat kādreiz bijis saistīts ar iepirkuma procedūrām?

– Labprat dalitos pieredze, tomer par ššo nozari man tas nav. Visu savu karjeru esmu darbojies ka radoša persona marketinga. Atvainojiet!

– Kāda bija jūsu loma “Apple” izaugsmē no gandrīz bankrotējušā uzņēmuma 1997. gadā līdz pasaules visvērtīgākajai kompānijai 2011. gadā?

– Vispirms 1997. gadā īstenojām kampaņu “Think different” (“Domā atšķirīgi”), kas pauda – mēs gatavojam datorus tiem cilvēkiem, kas domā kā mēs. Tā bija zīmola kampaņa, pirmais svarīgais solis jaunā, veiksmīgā veidošanā. Mans ieguldījums, mana lielā pretenzija uz slavu bija piedāvājums izmantot burtu “i” visiem “Apple” produktiem. Stīvs Džobss šim ieteikumam sākumā nepiekrita. Man viņa pārliecināšanai vajadzēja divas tikšanās reizes. Dažkārt domāju, kā šos produktus sauktu, ja viņš nebūtu piekritis. To mēs nekad neuzzināsim.

– Vai uzskatāt sevi par talantīgu reklāmas nozares ekspertu?

– Veiksmīgai darbībai reklāmas nozarē vajag talantu. Es šim darbam pievērsos aptuveni trīsdesmit gadu vecumā. Man sākumā talanta nebija. Sāku kā jaunākais reklāmas tekstu rakstītājs reklāmas aģentūrā pie ASV pazīstamā Dzeja Šiata. Pratu rakstīt, tomēr radošās koncepcijas nemācēju piedāvāt. Nejutu, ka man ir dabas dots talants, man bija jāstrādā. Es mācījos, pieredzi apguvu darbā.

ASV reklāmas aģentūrās darbojas arī radošās grupas, kas īsteno citu veidu darbus, bet visas komandas vada radošais direktors. Ieguvu šo amatu pēc daudzus gadus praksē apgūtām zināšanām. Mūsu nozarē ASV neprasa formālo izglītību, ja esi gatavs darba uzdevumu īstenošanai.

– Vai zināšanas ir vissvarīgākais nosacījums veiksmīgā uzņēmējdarbībā?

– Izglītība ir atslēgas vārds visam, kas šajā pasaulē notiks. Bez zināšanām mēs neatrisināsim pasaules daudzās problēmas. Nereti vēlamies jaunus, aizrautīgus cilvēkus, kas darbojas ar entuziasmu, tomēr esam neapmierināti, ka viņi ar darbiem netiek galā. Vienīgā iespēja kļūt labākam un radošākam ir zināšanu apguve.

Ļoti svarīgs ir arī uzņēmējdarbības gars. Tas rosina biznesu un lielu izgudrojumu rašanos. Stīvam Džobsam piederēja liels bizness, bet viņš to vadīja kā mazo biznesu. Tas ir viņa vislielākais talants. Vadīja ar aizrautību un kaislību. Vadības darbu veica neliela cilvēku grupa viņa vadībā. Tie bija izcili sava darba profesionāļi, kas darīja to, ko vislabāk prata. Mazie uzņēmumi ir elastīgāki, veiklāki. Tiem nav sarežģītas uzbūves, kas traucē koncentrēties problēmu risināšanai.

Lielajos uzņēmumos ir daudz sarežģītāk radīt lielas lietas. Kad tās ir izveidotas, cilvēki ar tām ir jāiepazīstina. Tas ir jāizdara ļoti labi un īsā vēstījumā. Cilvēku smadzenes nevajag apgrūtināt ar sarežģītiem vingrinājumiem. Patlaban rakstu savu otro grāmatu, kurā būs intervijas ar pasaules biznesa līderiem par to, kā viņi savā darbībā izmanto vienkāršības varu. Grāmatai pēc mēneša ir jābūt sagatavotai. Gandrīz visi vadītāji uzsver – ir jāizvirza maz mērķu un jākoncentrē spēks to sasniegšanai.

– Cik lielā mērā reklāmas nozare patlaban darbojas kā zinātne?

– Daudzi mēģina reklāmas nozari padarīt ļoti zinātnisku. Patlaban internetā var iegūt statistiku par to, cik reizes aplūkota reklāma, un savus lēmumus balstīt uz to. Radošie cilvēki teic – skaitļi neko neizsaka, viss ir atkarīgs no emocijām, kuras nevar izmērīt. Kas tad ir svarīgāks? Ielikt reklāmu tur, kur to skatās? Vai tomēr svarīgāk ir, kā reklāma uzrunā skatītāju? Stīvs Džobss iepazinās ar statistikas rādītājiem, tomēr lēmumu nebalstīja uz skaitļiem. Viņš ieklausījās savā sirdsbalsī. Iesaku visiem uzņēmējiem rīkoties līdzīgi. Džobsa talants bija izpratne par to, kas cilvēku dara par saprātīgu būtni.

– Vai varat raksturot, cik lielus mārketinga un reklāmas izdevumus ierēķināja “Apple” produktu cenās?

– Es nezinu. Kā radošais cilvēks nekad par šo tematu nerunāju. Kad Džobss 1997. gadā atgriezās “Apple”, tad 200 miljonus dolāru gadā. Kampaņa notika ik pēc trim mēnešiem.

– Džobss stingri kontrolēja savus padotos?

– Daudzi cilvēki viņu uzskatīja par mikromenedžeri, proti, par vadītāju, kas var darīt visu. Tā nav taisnība. Par viņu ir sarakstītas daudzas grāmatas. Vispopulārākais vēstījums tajās – viņš bija brutāls un daudz strādāja. Tā ir taisnība vien līdz zināmai pakāpei. Džobss bija harismātisks, ar humoru apveltīts cilvēks, kas prata cilvēkus motivēt vienam mērķim. Viņš gribēja sadarboties ar cilvēkiem, kas veic konkrētus uzdevumus, nevis ar menedžeriem. Nelika darīt pēc sava prāta, bet pateica, piemēram: “Man nepatīk viedtālruņa ekrāns.” Attiecībā uz naudu – apzinīgs un vienlaikus gatavs tērēt, lai gūtu labāku pieredzi. Džobsam bija daudzi talanti, kas apvienoti vienā. Viņš arī saprata, ka produktu reklamēšanā viņam talanta nav. Mūsu tikšanās vienmēr bija iedvesmojošas. Pirmās minūtes viņš vienmēr runāja par politiku, par apkārt notiekošo, stāstīja jocīgus notikumus. Tad ķērās pie biznesa lietām. Pēc tikšanās reizēm aizvien nodomāju, cik viņš ir gudrs un zinošs cilvēks. Džobss vienmēr turēja augstu kvalitātes latiņu. “Apple” viņš darbojās trīs dienas nedēļā, bet citā kompānijā – “Pixar” (filmu studija. – Red.) – divas dienas. Bija labs ģimenes tēvs.

– Kādi nosacījumi mūsdienu inovāciju laikmetā ir svarīgi produkta veiksmīgai virzīšanai tirgū?

– Svarīga ir koncentrēšanās uz nedaudziem produktiem un vienkāršību, turklāt ļoti svarīgs produktu reklamēšanā vienmēr ir arī radošums. Reklāmai ir jābūt tādai, kas cilvēku ne tikai uzrunā, bet arī iesaista. Tiesnesim, kas šo ideju izvēlas, ir jābūt nobriedušam un ar labu gaumes izjūtu. Stīvs Džobss tāds bija.

– Kā vērtējat kompāniju “Apple” trīs gadus pēc Džobsa aiziešanas?

– “Apple” patlaban ir atšķirīga no tās, kas bija Džobsa laikā, tomēr tā aizvien ir ļoti labs uzņēmums. “Apple” darbojas tie paši dizaineri, inženieri un citi augstas klases profesionāļi. Aizvadītajos gados viņi izveidoja “iPhone 6”, “Watch”, maksājumu sistēmu. Esmu ieguldījis savu naudu “Apple” akcijās un nedomāju tās pārdot. Tas rāda manu uzticēšanos šim uzņēmumam.

Uzziņa Kens Sīgals

    – 2011. gada visvērtīgākā pasaules uzņēmuma “Apple” radošais direktors 12 gadus.

    – Pazīstams ar reklāmas kampaņu “Think different” (“Domā atšķirīgi”) un ar burta “i” pievienošanu gandrīz katram “Apple” produktam.

    – Pēc akadēmiskās izglītības mūziķis, zināšanas reklāmas nozarē apguvis ikdienas darbā.

    – Patlaban sniedz padomus reklāmas projektiem, kā arī lasa lekcijas par radošumu produktu virzīšanai tirgū visā pasaulē.

    – Grāmatas par Stīvu Džobsu “Insanely Simple” (“The Obsession That Drives Apple’s Success”) autors.

P. S. Divas dienas pēc mūsu sarunas saņēmu no Kena Sīgala ceļā uz Ņujorku rakstītu sajūsmas pilnu elektroniskā pasta vēstuli par uzturēšanos Rīgā un jauko tikšanos ar žurnālu “Iepirkumi”.

AUTORS:SANDRIS GUNVALDIS
Foto: ILMĀRS ZNOTIŅŠ / Lattelecom


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *