Situāciju būvniecības iepirkumos un būvniecības nozarē vērtē SIA “Arčers” Būvniecības departamenta direktora padomnieks Imants Akmentiņš.
I. Akmentiņš: – Nozari cenšas sakārtot, beidzot spēkā stājies jaunais Būvniecības likums, taču tas vienā dienā, protams, neko neatrisina. Šobrīd joprojām pietiekami daudz neskaidrību. Šķiet, ka jaunajam likumam pagaidām nav gatava ne ierēdniecība, ne būvniecības procesu pārraugošās institūcijas. Ir vēl daudz jautājumu, lai varētu teikt, ka likums ir visu atrisinājis. Eiropas Savienības strukturālo fondu nauda nozarei daudz palīdzēja un palīdz.
– Lai gan politiķi pauž atbalstu brīvajam tirgum, tomēr redzam – katra valsts cenšas savu tirgu aizstāvēt. Latvijā darbojas lielās ārzemju kompānijas. Cik konkurētspējīgi ir vietējie būvnieki?
– ES regulas neļauj ierobežot ES iekšējā tirgū citu valstu uzņēmumu darbošanos ārpus savas valsts robežām.
Sabiedrībā nereti valda mīts, ka ārvalstu kompānija noteikti piedāvā labāku darbu kvalitāti nekā vietējais būvnieks. Taču viņi nepārceļ uz šejieni ne savu tehniku, ne ražotnes, kā varētu domāt. Šeit strādā Latvijas cilvēki ar savām zināšanām, un tirgus situācija ir tā pati.
Neviens no malas pie mums nenāk ar burvju nūjiņu. Iepirkuma konkursos joprojām dominē zemākā cena, taču tas rada risku ieietaupīt uz materiālu kvalitātes un speciālistu profesionalitātes rēķina. Tie, kas vēlas mersedesu par zaporožeca cenu, nesaprot, ka mersedess maksā tik, cik tas maksā.
Sava cena ir arī augstas klases speciālistiem, un nedrīkst aizmirst sociālās garantijas. Par nodokļu nemaksāšanu nevar būt runa.
Par godīgo konkurenci. Vienu brīdi aktīvi notika diskusija par VID balto sarakstu, kurā iekļauj uzņēmumus, kuri godprātīgi maksā valstij nodokļus un izpilda citas prasības. Sākotnēji viens no šāda saraksta izveides mērķiem bija tajā iekļautajiem uzņēmumiem radīt zināmas priekšrocības publiskajos iepirkumos. Šī labā iecere patlaban kaut kur ir izgaisusi. Mēs no savas puses atbalstām šīs baltā saraksta idejas mērķtiecīgu attīstību. Tā būtu laba motivācija uzņēmējiem nākt ārā no pelēkās zonas un mazinātu negodīgo konkurenci starp nodokļu maksātājiem un aplokšņu algu piekritējiem.
– Cik liels un svarīgs ir publisko iepirkumu īpatsvars jūsu uzņēmuma iepirkumos?
– Tas vienmēr bijis apjomīgākais mūsu realizēto projektu īpatsvars – apmēram 80% no mūsu būvniecības apgrozījuma veido valsts un pašvaldību pasūtījumu izpilde. Tie dominē kopš 2000. gada, kad sākās pirmie skolu atjaunošanas projekti ar Pasaules bankas atbalstu.
Patlaban valstī aug publiskā iepirkuma rādītāji būvniecībā. Cik ilgi tendence saglabāsies, atkarīgs no 2014. – 2020. gada ES plānošanas perioda projektiem, no tā, kādiem mērķiem naudu piešķirs. Lietuvieši diezgan skaidri zina, kur, kādās nozarēs un apakšnozarēs naudu investēs, tostarp arī izmantojot privātās partnerības principu (PPP). Lietuva virzās uz infrastruktūras uzlabošanu, izprotot tranzītvalsts priekšrocības visas valsts ekonomikas kontekstā. Lietuviešiem svarīgs ir jautājums par atomelektrostacijas būvniecību. Viņi nav atmetuši cerības to būvēt, neraugoties uz referenduma rezultātiem. Sarežģītā situācija Ukrainā var būt papildu arguments būvēt AES. Turklāt Eiropa seismiski ir drošāka vieta nekā, piemēram, Japānas salas. Un visos šajos projektos Lietuvas amatpersonas redz iespēju izmantot publiskās un privātās partnerības principus, kas Latvijā diemžēl ir palicis absolūti neizmantots resurss.
– Apakšuzņēmēju kvalifikācija un veikto darbu kvalitāte nereti ir iemesls diskusijām sabiedrībā, tostarp par aplokšņu algām, ko tie maksā.
– Mēs vienmēr paši meklējam apakšuzņēmējus un izvirzām tiem tās pašas prasības, kas iepirkumā ir izvirzītas mums kā ģenerāluzņēmējam. Mūsu izvēlētie sadarbības partneri ir mazāki uzņēmumi, kas specializējušies konkrētu būvdarbu veikšanā. Piemēram, betonētāji, dažādu inženiertīklu būvnieki vai labiekārtošanas darbu veicēji. Ja vēlamies beigās kvalitatīvu produktu, tad prasībām jābūt vienādām visiem. Mēs atbalstām minimālās algas ieviešanu nozarē, tomēr tad šim nosacījumam ir jāattiecas arī uz visiem apakšuzņēmējiem. Iepirkumu konkursos noteikti ir jāizvērtē visu pretendentu nodokļu nomaksa, nevis tikai uzvarētāja un nodokļu parādnieku piedāvājumus nemaz neizskatīt. Tā būtu pietiekami laba motivācija visiem, kas pretendē uz valsts iepirkumiem, maksāt nodokļus.
Pozitīvi, ka VID ģenerāldirektore patlaban ļoti stingri ir ķērusies klāt nodokļu nemaksātājiem.
– Kāda situācija ir iepirkumos? Vai uzvar arī uzņēmumi, kuru apakšuzņēmēji darbojas pelēkajā zonā?
– Zemākās cenas princips vērtēšanā rada priekšnoteikumu, lai tā varētu būt. Mēs strādājam arī ārpus Rīgas un zinām, cik maksā speciālistu darbs nozarē, tostarp Daugavpilī, Alūksnē, Valmierā. Tas ir mīts, ka reģionos cenas ir daudz zemākas nekā Rīgā. Augstas kvalitātes speciālists visur vēlas saņemt adekvātu atalgojumu. Tāpēc loģiski būtu jābūt maksātiem atbilstošiem nodokļiem. Nevarētu būt, ka Latgalē būvfirmā speciālists strādā par, piemēram, 300 eiro mēnesī. Tāmēs pat ir grūti to atklāt, jo izmanīgi tāmētāji prot manipulēt ar skaitļiem atsevišķās pozīcijās. Mēs kategoriski asi vēršamies pret šādiem gadījumiem. Zemākā cena nav problēma, bet tad jābūt vienādiem spēles noteikumiem.
Pasūtītājam ir jābūt pietiekamai atbildībai. Viņam jābūt pieejamai informācijai par būvnieka kvalifikāciju, pieredzi, reputāciju. Jābūt pieejai VID datubāzei par samaksātajiem nodokļiem. Līdz nesenam laikam bija diezgan absurda situācija, ka pārbaudīja samaksātos nodokļus un, ja bija parāds, tad ļāva desmit dienu laikā to nomaksāt. Absurds labots ar pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas nosaka – iepirkuma publiskošanas un līguma slēgšanas dienā iepirkuma pretendentam nedrīkst būt nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro.
– Ko saprotat ar vienādiem spēles nosacījumiem visiem konkursa dalībniekiem?
– Jaunā Būvniecības likuma 23. pants runā par būvkomersantu klasifikāciju. Pagaidām vēl tikai top attiecīgie MK noteikumi, kas šo lietu sakārtos, bet mūsu izpratnē – būvniekiem atbilstoši viņu pieredzei, praksei, zināšanām, iespējams, speciālistu izglītībai, finanšu stabilitātei un dažādu citu kritēriju kopumam ir noteikts, kāda apjoma, tipa būves šis būvnieks drīkst būvēt. Patlaban gaidām, kad piemērošanai būs sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, un ļoti ceram, ka tajos labo ieceri nenogalinās.
Labā ziņa ir Eiropas Padomes apstiprinātā jaunā direktīva par publiskajiem iepirkumiem, kas uzliek par pienākumu Latvijas Iepirkumu uzraudzības birojam gatavot labojumus Publisko iepirkumu likumā, kur zemākās cenas princips ir izslēdzams no noteikta cenas sliekšņa.
– Cik kompetenti, jūsuprāt, ir publisko iepirkumu veicēji?
– Tā ir problēma – īpaši mazākās pašvaldībās, kur vienā dienā pērk kancelejas preces, otrā – mēbeles, bet trešajā – automobiļus. Tā pati komisija, visticamāk, vērtē arī ēkas būvniecību. Jautājums ir par komisijas locekļu profesionalitāti. Savulaik runāja par pašvaldību apvienošanos iepirkumu īstenošanai.
– Vai varētu būt tā, ka pašvaldību darbinieku nekompetence beigās atspēlējas ar nesaimnieciski tērētu naudu?
– Ilgtermiņā viennozīmīgi rodas zaudējumi. Ja nopērkam kancelejas preci, tad īpaši par kvalitāti varam nedomāt, tāpēc ka šīs preces funkcija ir minimāla. Ēkas mēs būvējam vismaz 20 – 50 gadiem. Ir jādomā ilgtermiņā. Mūsu pieredze rāda, ka nepelnīti atstāti novārtā PPP iepirkumi. Jūtams, ka no Finanšu ministrijas un Valsts kases pret tiem ir diezgan rezervēta attieksme. Iespējamais iemesls – vēlme mazināt valsts puses riskus un nepalielināt ietekmi uz ilgtermiņa saistībām, un aiz šā argumenta izdevīgumu vairs nesaskata vai negrib saskatīt. Kā jau iepriekš minēts – Lietuvas valsts attieksme pret PPP ir stipri skaidrāka un pozitīvāka. Piemēram, mēs uzbūvējām bērnudārzu un divdesmit gadu garumā to uzturēsim kārtībā. Tas nozīmē, ka pasūtītājs ik gadu maksā noteiktu naudas summu, toties viņam nav jādomā par remontiem. Turklāt 19. lietošanas gadā veicam bērnudārza renovāciju. Pasūtītājs pēc 20 gadiem saņems ekspluatācijā izmantojamu ēku.
Ja būvnieks uzņemas tik ilga termiņa atbildību, tad loģiski, ka nebūvēs par viszemāko cenu. Viņš ļoti piedomās pie pareizas būvniecības tehnoloģijas ievērošanas un kvalitatīvu materiālu izmantošanas. Ja būvniekam ik pēc gada jāatgriežas šajā objektā, tās taču ir lielas izmaksas! Viņš ir ieinteresēts iespējami ilgākā objektā kalpošanā. PPP ir nepamatoti aizmirsts. Protams, pasūtītājs vispirms pasūta ekonomisko pamatojumu un vērtē, vai var atļauties šā veida iepirkumu.
– Būvnieki privātās sarunās atklāj – ja viņi nebūvētu būvi ar ES naudas atbalstu, tad iznāktu lētāk. Kāpēc?
– Strukturālo fondu naudas izmantošana ir ļoti sarežģīta, būvniekiem nereti rodas problēmas saņemt naudu par padarīto. Fondu naudas pārraudzītāji ļoti burtiski skatās uz visu prasību izpildi. Nonāk arī līdz absurdam. Piemēram, projektā iekļauta siltināšanas vate, ko būvniecības laikā vairs neražo. Ko darīt? Mēs liekam citu vati. Pārbaudītāji, iespējams, nav tehnistehniskie cilvēki, šādu darbu nevēlas apmaksāt. Ir jābūt elastīgākiem. Arī pasūtītājs nonāk ķīlnieka lomā. Par sadārdzinājumu. Jautājums ir par to, cik godprātīgi pasūtītājs ir izturējies. Vai viņš naudu apzināti ir iecerējis arī citiem, ne tikai būvniecības mērķiem. Ja ir parastais, klasiskais būvniecības iepirkums, tad ir Būvvaldes uzraudzība, pasūtītāja būvuzraugs un viss. ES strukturālo fondu projektu īstenošanu uzrauga arī savi speciālisti. Ja būvuzraugs ir korekts un kompetents, tad viņš ļoti labi redz, kas objektā pēc būtības ir būvēts atbilstoši projektam un kas nav. Tāpēc no mūsu pieredzes varu teikt, ka strukturālo fondu naudu citiem mērķiem izmantot nedrīkst.
Pieļauju, ka process un metodes varētu atšķirties, ja ES līdzfinansējumu piesaista privāts uzņēmums, taču ļoti precīzas prasības līdzekļu izlietojumā ir arī šādā gadījumā. To varam apliecināt, jo “Arčers”, veiksmīgi piesaistot ES finansējumu, 2007. gadā modernizēja savu stikloto būvkonstrukciju ražotni.
Ir dzirdēti, protams, dažādi stāsti, īpaši – fondu naudas apguves pirmajos gados. Piemēram, par viesu māju būvniecību, kas pēc tam bankrotēja un vēlāk tika ekspluatētas kā privātās mājas.
– Tas jau Valsts prezidenta gadījums.
– Uzraugi patlaban aizvien vairāk iegrožo šādas iespējas.
– Kā jūs komentētu SIA “RCI Gulbene” un tā apakšuzņēmēja karteļa vienošanos, ko Konkurences padomei atklāja apakšuzņēmējs, tā izvairoties no soda?
– Neesmu šim jautājumam pievērsis uzmanību – nevaru īsti komentēt.
AUTORS: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: GATIS DIEZIŅŠ un no SIA “Arčers” arhīva
Atbildēt