Viļakas novadā ar iepirkumu rīkošanu strādā pēc nedaudz atšķirīga scenārija, nekā pierasts citviet. Šeit ir meklēts ceļš, lai izdevīgāk un ērtāk visiem, izstrādājot vienotu kārtību visām pašvaldības pakļautībā esošām iestādēm un pagastu pārvaldēm attiecībā uz iepirkumu organizēšanu. Tas nozīmē, ka ir nodalīts, kādus iepirkumus veiks centralizēti, kādus konkrēta iestāde vai pagasta pārvalde uz vietas.
Par to, kāpēc ir šāda varianta izvēle un kā sokas kopumā, saruna ar Viļakas novada domes Iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Olgu Abramovu un komisijas sekretāri, novada juriskonsulti Daci Dzērvi.
– Varbūt var runāt arī par tā saucamajiem lielajiem un mazajiem iepirkumiem?
D. Dzērve:
– Jā, mazos izdara iestādes pašas, bet novada dome iesaistās ar savu pieredzi, ja ir kādi lielāki projekti.
O. Abramova:
– Savulaik saskārāmies ar problēmu pārtikas, tāpat malkas iepirkumu sakarā. Novadā ir daudz izglītības iestāžu, sociālās mājas, un visu vajadzības salikt vienā iepirkuma nolikumā un izvērtēt bija sarežģīti. Tagad dažām iestādēm konkurss nemaz nav jārīko, jo var iekļauties atļautās summas robežās.
– Šajās iestādēs strādā pilnīgi patstāvīgi vai ir arī kāda uzraudzība no jūsu puses?
– Viņiem ir pašiem sava iepirkumu komisija, nolikumus palīdzam izveidot mēs, tomēr konkursus izsludina, izmantojot novada domes mājaslapu internetā. Tādēļ mums pat īpaši nekas nav jākontrolē, jo redzam, par ko, par kādu summu, ar kādiem noteikumiem ir izveidots iepirkums, vai ir noslēgts līgums, vai tas tiek publicēts un tā tālāk.
– Kādus iepirkumu konkursus izsludināt centralizēti un arī pilsētas vajadzībām?
D. Dzērve:
– Ietvju, ceļu sakārtošana, būvniecība, rekonstrukcija, apgaismojuma ierīkošana, apkures ierīču nodrošināšana, ūdenssaimniecības projekti, arī malkas iegāde. Tikko pēdējais centralizētais lēmums tika pieņemts medījuma dzesēšanas kameru pirkumam, kur konkursā pieteicās četri pretendenti.
– Vai pretendenti piesakās aktīvi un ir ieinteresēti tikt pie darba?
O. Abramova:
– Tas atkarīgs no veicamā apjoma. Vislielākā interese ir par būvobjektiem. Protams, ja projekta summa liela, lielāks arī pretendentu skaits. Diemžēl par mazākām summām piesakās labi ja divi – vismaz ir izvēle. Vairākumā gadījumu ir tikai viens pretendents, bet gadās, ka jārīko atkārtots konkurss un pat jāmeklē pašiem un jāuzrunā uzņēmēji, lūdzoties, lai startē mūsu iepirkuma konkursā.
D. Dzērve:
– Vēl jau ir problēma, kad izsludinām iepirkumu, par kritēriju nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tad vienmēr seko pārsūdzēšana, taču laiks iet un objektā ir jāsāk darboties. Ja izsludinām, par kritēriju nosakot zemākās cenas piedāvājumu, strīdu nav, bet bieži vien nav arī paveiktā kvalitātes. Un mēs kļūstam par ķīlniekiem, kam pēc pāris gadiem šim pašam objektam atkal jāsludina jauns iepirkuma konkurss. Diemžēl tāda ir realitāte.
– Jūs, šķiet, vairākumā gadījumu rīkojat iepirkumus, kam pamatā ir Eiropas atbalsta projektu nauda?
O. Abramova:
– Jā. Īpaši daudz tādu bija 2013. gadā: ūdenssaimniecība, ēku siltināšana, ielu apgaismojums visā novadā. Kad ir apstiprināts projekts, izsludinām iepirkuma konkursu.
– Iepirkumos gadās arī savdabības?
D. Dzērve:
– Gadās gan. Piemēram, trīs reizes rīkojām un izsludinājām konkursu universāla ekskavatora iegādei, bet nekā. Mēs gribējām nopirkt patiešām kvalitatīvu tehniku, tomēr nebija iespējams izveidot atbilstošu specifikāciju, kas liegtu konkursā piedalīties ar lēto piedāvājumu. Uzvarētājs bija gan, tomēr līgumu ar viņu neslēdzām.
O. Abramova:
– Interesants iepirkums bija par Viļakas pulksteni. Domē iedzīvotāji var iesniegt dažādus ierosinājumus, ko vēlas redzēt savā pilsētā. Daudzi ieteica, ka vajag pulksteni. Mums atlika vien pieņemt šo priekšlikumu un izsludināt konkursu. Pieteicās veseli pieci Rīgas uzņēmumi, bet uzvarēja SIA “Laika stils”.
– Ir izskanējis viedoklis, ka dažreiz iepirkumu negrib dalīt lotēs. Kā jūs rīkojaties?
D. Dzērve:
– Ja iepirkums ir liela apjoma, tad lotēs jādala obligāti. Tāpat tas jādara attiecībā uz pārtiku un kurināmo. Mums, piemēram, vienā pagastā vajag 2000 kubikmetru malkas. Droši vien atradīsies, kas tādu daudzumu piegādās, taču mēs ierobežojam, sadalot iepirkumu lotēs pa 400 kubikmetriem. Tad ir tādi, kas piesakās uz vienu loti, kas uz vairākām, tātad tiek dota iespēja vairākiem uzņēmējiem.
– Tuvojas ziema, un iespējamie aktuālie sezonas darbi ceļu tīrīšanā. Kā veicas ar šādu pakalpojumu iepirkumu?
– Kur nav savas komunālās saimniecības, šos iepirkumus organizē pagasta pārvaldes iepirkumu komisija. Lielākoties uzvar kāda no vietējām zemnieku saimniecībām, kam ir atbilstoša tehnika, taču gadās arī kuriozi. Piemēram, pērn pieteicās un uzvarēja firma no Jēkabpils. Likumiski viss pareizi, taču es neticēju, ka šie darbinieki ir spējīgi izpildīt līgumsaistības pagastā, kas atrodas valsts otrā malā. Labi, pērn sniega arī nebija, nevarējām pārbaudīt, kā viņi strādā, tomēr šogad pieteicās atkal. Neuzvarēja gan viņi ne Medņevas, ne Susāju pagastā, jo piedāvājums neatbilda Publisko iepirkumu likuma attiecīgiem pantiem un bija pretrunā arī ar noteikumiem. Uzvarēja zemnieku saimniecības.
– Vai mēdz būt, ka arī iepirkuma konkursa uzvarētājs nepilda līgumu?
O. Abramova:
– Ir bijusi problēma gan ar iepirkumu, gan ar būvniecības firmu, kas uzvarēja konkursā. Mums bija projekts, finansējums, noslēdzām līgumu, tomēr saistības tika pildītas daļēji, jo, kā vēlāk atklājās, šiem būvniekiem bija daudzās citās vietās lieli parādi. Mēs bijām spiesti projektu pārtraukt, turklāt vēl vajadzēja papildu līdzekļus un arī izsludināt jaunu iepirkumu, lai atjaunotu šīs firmas nopostīto jumtu.
D. Dzērve:
– Svarīgi, ka šai firmai visi dokumenti atbilda Iepirkumu likuma prasībām. Kad bijušas problēmas, mēs, protams, varam aizdomāties par visu kaut ko, vai pie atbilstošām izziņām tiek tādā vai citādā ceļā – pierādījumu jau nav. Tādēļ ļoti pozitīvi ir, ka tagad visa dokumentācija saņemama ar elektroniskās sistēmas starpniecību un ar datoru nekas nav sarunājams.
– Kas iepirkumos ir tā saucamais liekais piedāvājums?
O. Abramova:
– Konkursā piesakās divas juridiski nesaistītas, taču savstarpēji pazīstamas firmas un abas iesniedz piedāvājumu. Pirmā ar vislētāko uzvar, atsakās un automātiski par uzvarētāju tiek atzīta otrā.
D. Dzērve:
– Es nesen biju uz semināru, kur stāstīja par plānotajām pārmaiņām pārtikas iepirkumā. To nevajadzēšot, ja mēs slēgsim līgumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par zaļo iepirkumu. Diemžēl visa šī lieta iznāk ievērojami dārgāka, jo ļoti daudz no šādiem bioloģiski audzētiem dārzeņiem aiziet atkritumos. Tā kā mums ir piecas skolas un daudz pirmsskolas izglītības iestāžu, mēs šos valdības noteikumus nevarēsim izpildīt. Skaisti izklausās, bet realitātē ir miets ar diviem galiem: iepirkumu nevajag, lielāku finansējumu vajag. Un pēdējā mums diemžēl nav. Tā arī paliekam, kur esam.
Uzziņa
-
– Centralizēti Viļakas novada iepirkumu komisija gan 2013., gan 2014. gadā strādājusi pie vairākiem liela finansējuma apjoma projektiem, kas aptver gan pilsētu, gan novadā esošos pagastus: ūdenssaimniecības attīstība, ēku fasāžu sakārtošana un siltināšana, ielu apgaismojuma ierīkošana, apkures sistēmu nomaiņa, siltummezglu un inženiertīklu izbūve pamatskolās.
– Savas vietējās iepirkumu komisijas izveidotas Viļakas Valsts ģimnāzijā, Medņevas pirmsskolas iestādē, Viduču pamatskolā un Žīguru pamatskolā, Šķilbēnu, Vecumu, Susāju un Medņevas pagastu pārvaldēs. Izglītības iestādēs strādāts pie malkas iepirkuma, bet pagastu pārvaldēs – par pašvaldības ceļu sniega tīrīšanas pakalpojumu sniegšanu gaidāmajā ziemas sezonā.
Viedoklis
-
Iepirkumu komisijas loceklis, Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals: “Lielāka apjoma iepirkumus joprojām veic novads, bet pagastos tagad otro gadu nodarbojamies ar mazajiem iepirkumiem. Pagaidām tie bijuši ceļu uzturēšanai ziemā un kurināmā iegādei. Kopš pilnīgi visi iepirkumi nenotiek centralizēti, mums tā faktiski ir jauna funkcija, jo gan pagastā, gan pašvaldībai piederošajās iestādēs vajadzēja izveidot iepirkumu komisijas un apmācīt darbiniekus. Mans pienākums ir sekot, vai līgumā noteiktie darbi tiek izpildīti, apsekot un novērtēt arī to, kas kurā vietā jādara, kontrolēt finansējuma izlietojumu”.
AUTORS: Ilze Misiņa
Atbildēt