Trīs jaunu ES direktīvu ieviešana, labojumi Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 2015. gada 1. augustā, – šie ir tikai daži izaicinājumi iepirkumu jomā nākamgad. Par to, kāds bijis 2014. gads un ar kādiem plāniem un iecerēm tiek sagaidīts nākamais, žurnāls “Iepirkumi” sarunājas ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāju Daci Gaili, biroja departamentu direktorēm Aritu Ūdri, Agnesi Irmeju, Intu Vingri, Eviju Mozgu un IUB Juridiskā departamenta direktora vietnieci Montu Ogu.
– Kāds bijis 2014. gads? Kādas patlaban tendences vērojamas iepirkumu uzraudzībā?
IUB Juridiskā departamenta direktora vietniece Monta Oga:
– Aizvien gada beigās mēs saņemam visvairāk sūdzību. Acīmredzot visi grib noslēgt gadu pozitīvi un sasteigt darbus. Pozitīva tendence, ka birojā ir daudz mazāk iesniegumu par apsardzes iepirkumiem – tieši par nepamatoti lētu piedāvājumu, jo vienubrīd to bija ļoti daudz. Aizvadītā gada pozitīvā iezīme – mēs uzaicinājumus nosūtām caur publikāciju vadības sistēmu. Šis mehānisms darbojas ar pilnu sparu, un puses ir pieradušas pie tā. 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos pamatotie iesniegumi bija 43%, nepamatotie – 57%. Līdzīga tendence bija arī gadu agrāk. Sūdzību skaits arī katru gadu ir aptuveni vienāds, izņemot brīdi, kad bija jāmaksā nodrošinājums – tad iesniegumu bija mazāk. Tad Publisko iepirkumu likumā sakārtoja iesniegumu iesniegšanas mehānismu, kurā noteica nākt ar konkrētiem faktiem, tāpēc iesniegumu skaits ir mazinājies. Šogad trīs ceturkšņos saņēmām 740 sūdzības, bet izskatījām 426 sūdzības. No aptuveni trīs tūkstošiem publikāciju tas nav daudz. Visvairāk sūdzību saņemts tieši būvniecības nozarē, kas ir lielākā un visjutīgākā nozare. Medicīnas nozarē pārsūdzību ir samērā maz.
– Kāpēc ir tik daudz atsaukto sūdzību?
– Es neteiktu, ka to ir daudz. Acīmredzot, pateicoties pasūtītāja paskaidrojumiem, sūdzības iesniedzējs saprot, ka viņam nav taisnība. Ir gadījumi, kad pārkāpumi tiek novērsti, bet to ir maz. Lielākoties pasūtītājs atceļ savu pieņemto lēmumu vai arī pārvērtē un iesniedzējs, iepazīstoties ar pasūtītāja paskaidrojumiem, saprot, ka viņam nav taisnība. Bet tas ir mazs procents.
– Kāds 2014. gads bijis Administratīvo sodu departamentam?
IUB Administratīvo sodu departamenta direktore Arita Ūdre:
– Departamenta darbība bija ļoti ražīga salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, jo administratīvās uzraudzības funkciju pildām tikai kopš pagājušā gada 1. septembra. Tāpēc pirmais brīdis bija ieskriešanās posms, kamēr paši sapratām jaunos uzdevumus. Sākumā arī daudzi piegādātāji nebija piefiksējuši, ka viņiem ir iespēja ne tikai iesniegt sūdzību, panākot aizliegumu slēgt līgumu un skatīt lietu šeit, iesniegumu izskatīšanas komisijas organizētā sēdē, bet ir arī iespēja sūdzēties par maziem iepirkumiem, proti, norādīt uz pārkāpumiem un vismaz panākt, ka pārkāpumu pieļāvušās personas tiktu sodītas. Mēs esam daudz informējuši gan pasūtītājus, gan piegādātājus par šo jauno funkciju, tāpēc patlaban jau ir skaidrība, ko darām. 64% no visiem iesniegumiem iesniedza piegādātāji. Pērn uzsāka deviņas lietas, bet šogad līdz 31. oktobrim to bija jau 88. Liela daļa administratīvo pārkāpumu lietu ir gadījumos, kad iepirkums nav veikts vispār. Proti, pasūtītājs nav saplānojis savu iepirkumu grafiku, nav paskatījies līgumcenas un izrēķinājis, kāda būs kopējā cena. Viņš ir pircis preces pa druskai, bet kopā gada laikā tas veido tādu
daudzumu, kāds ir likumā noteiktajā apjomā un par kādu pasūtītājam būtu bijis pienākums veikt iepirkumu. Vai arī ir veikti vairāki mazi iepirkumi, kaut vajadzēja veikt iepirkuma procedūru. Šis ir viens no trim populārākajiem pārkāpumiem. Vēl liela daļa pārkāpumu attiecas uz nepareizu atlases prasību vērtēšanu, proti, uz atbilstību kvalifikācijai. Piemēram, pasūtītājs ir noteicis pieredzes prasību, apgrozījumu vai citus nosacījumus, lai pārliecinātos par pretendenta kvalifikāciju, bet, beigās vērtējot, vai nu atkāpies no šīm prasībām, vai nav pats izpratis, ko gribējis un kādus dokumentus vēlējies saņemt. Vēl liela daļa ir tie pārkāpumi, ko galvenokārt konstatējam mēs: kad pasūtītājs ir uzsācis iepirkumu, publicējot mūsu mājaslapā paziņojumu, bet vienlaikus savā mājaslapā nav ievietojis iepirkumu dokumentus, lai gan atbilstoši likumam tiem tur būtu jābūt jau no paziņojuma publicēšanas brīža, tādējādi nav devis pieeju piegādātājiem jau laikus gatavot piedāvājumus. To mūsu atbildīgais inspektors konstatē, pārbaudot informāciju. Ja kādai mazai iestādei nav savas mājaslapas, tad noteikti tai būs kāda augstāk stāvoša iestāde, kura var izvietot informāciju savā mājaslapā.
IUB vadītāja Dace Gaile:
– Lielā mērā mēs ar šo savu funkciju esam kā meža sanitāri, disciplīnas nodrošinātāji. Šī funkcija mums iedota, lai mēs radītu stresu pasūtītājiem, ka tās lietas, kas likumā noteiktas, ir jāievēro. Un jāsaprot, ka administratīvo pārkāpumu lietas var ierosināt par ļoti saprotamiem pārkāpumiem, ko iespējams identificēt.
– Kādi ir sodi šo pārkāpumu gadījumos?
A. Ūdre:
– Sodi ir dažādi, sākot ar rakstveida brīdinājumu. Līdz šim neviens brīdinājums nav pārsūdzēts. Kolīdz ir naudas sods, uzreiz ir sūdzības biroja vadītājai. Naudas sodu amplitūda ir 70 – 700 eiro. Pēdējais visbūtiskākais sods bija 630 eiro, kas piemērots kādai privātpersonai, iestādes vadītājai. Mēs jau skatāmies konkrētā pārkāpumu veikušā cilvēka atbildību. Viena no būtiskām lietām, ko ieviesa, bija mērķis iepirkumu veikt kvalitatīvāk, mazinot pārkāpumu iespējamību. Un patlaban, kad cilvēks apzinās, ka viņam personīgi var uzlikt sodu, attieksme mainās. Kā pozitīvu aspektu var minēt – kolīdz tiek ziņots iestādei, ir liela daļa, kas apzinās savu pārkāpumu un uzreiz izsludina iepirkuma procedūru. Tas nozīmē, ka mērķis tiek sasniegts, jo, ja mēs nesodītu, pārkāpumi turpinātos gadiem.
D. Gaile:
– Iepirkumi ir jāplāno, jo jebkurai iestādei ir budžets un vajadzības ir jāapzina. Tāpēc nevar būt situācija, kad uzņēmējs nezina, ko viņam vajadzēs.
IUB Metodoloģijas departamenta direktore Agnese Irmeja:
– Šis gads iezīmējās ar to, ka iepirkumi kļuvuši modernāki un esam izveidojuši elektronisko sistēmu, kādā veidā pasūtītājs var pārliecināties par izslēgšanas noteikumiem. Šī sistēma sākusi darboties no šā gada. Agrāk pasūtītājs vai nu pats vērsās pie dažādām iestādēm un prasīja izziņas, vai piegādātāji nesa šīs izziņas. Tagad tas kļuvis vienkāršāk. Šo sistēmu uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un tā ir apakšsistēma elektronisko iepirkumu sistēmai. Otra tendence – esam apņēmušies iepirkumos kļūt zaļāki, ievērot vides kritērijus. Jau ir izveidota darba grupa, ko vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras uzdevums ir izveidot zaļā iepirkuma veicināšanas plānu. Patlaban plāna projekts jau ir izstrādāts.
– Atgādiniet, ko nozīmē zaļais iepirkums?
– Tie ir gan ekoloģiskie kritēriji, gan energoefektivitāte. Patlaban ir izveidoti Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz pārtiku un ēdināšanas jomu, – tie jau ir stājušies spēkā. Šie nosacījumi attiecas uz produktu svaigumu, kvalitāti, mazākām emisijām, kas rodas produktu piegādē. Būvniecībā tie var būt materiāli, iekārtu energoefektivitāte, ēku siltināšana. Ekonomikas ministrija jau ir sagatavojusi grozījumus attiecībā uz energoefektivitātes vērtēšanu, jo mums ir jāpārņem ES direktīva energoefektivitātes jomā. Nākamgad liels darba apjoms gaidāms saistībā ar ES direktīvu pārņemšanu publisko iepirkumu jomā. Jau sākusi strādāt darba grupa, un šobrīd apzinām to regulējumu, kas mums kā dalībvalstij būtu jāievieš, – sociālie un vides kritēriji, kas jāformulē sadarbībā ar citām ministrijām.
D. Gaile:
– Mēs gribētu aicināt politiķus respektēt Eiropas prasību apjomu. Jo tie gadījumi, kad mēs izdomājam ignorēt Eiropas tiesības, diemžēl smagi nāk atpakaļ, īpaši jau Eiropas fondos. Jo, izrādās, ka mūsu likumos ir bijis ES tiesībām pretrunīgs regulējums. Nereti Saeimā mūs negrib uzklausīt, sak, lai ierēdņi strādā, tomēr ir lietas, kas jārespektē.
– Vai šajā procesā apzināt arī uzņēmēju viedokli?
– Šajā darba grupā ir arī darba devēju pārstāvji un uzņēmēju viedoklis vienmēr tiek ņemts vērā. Mēs arī tiekamies ar sociālajiem partneriem un viņus informējam par darba grupas paveikto.
A. Irmeja:
– Sadarbojoties ar Latvijas Būvnieku asociāciju un Latvijas Celtnieku arodbiedrību, šogad visu gadu esam devušies uz semināriem reģionos, lai informētu par aktualitātēm iepirkumos un uzklausītu viņu ierosinājumus. Ja kāds grib mūs dzirdēt semināros, nekad neesam atteikuši, tas ir mūsu darbs.
– Kādas šogad bija aktuālās lietas, kas jārisina Kontroles departamentam?
IUB Kontroles departamenta direktore Inta Vingre:
– IUB Kontroles departaments vairāk iesaistīts ES fondu iepirkumu kontrolē. Mēs veicam pēcpārbaudes, kad līgums jau ir noslēgts. Bijusi sadarbība ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, policiju un citām iepirkumus vērtējošām iestādēm, kad bija iesūtīts daudz iesniegumu pārbaužu veikšanai. Tomēr vislielāko uzsvaru liekam uz pirmspārbaudēm ES fondu projektos, patlaban arī Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta projektos, jo mūsu funkcija ir palielināta. Tas ir gan liels metodiskais darbs, gan pārkāpumu novēršanas darbs.
Visgrūtāk ir izvērtēt atzinuma veidu, jo normatīvais regulējums skaidri nenorāda, kurā gadījumā kurš atzinuma veids jāsniedz. Lielā mērā mēs veicam metodoloģisko darbu, skaidrojam, kāpēc saskatām pārkāpumu, un šie skaidrojumi ir ietverti dažādos dokumentos mājaslapā. Tomēr ir radies iespaids, ka pasūtītāji, visticamāk, neinteresējas vai viņiem nav laika interesēties par pārkāpumiem. Jau daudzus gadus publiski norādām pārkāpumu veidus, tomēr tie atkārtojas un atkārtojas. Kad pārbaudām un atklājam pārkāpumus, rakstām garu atzinumu, kas paņem laiku, un pēc tam saņemam pārmetumus, ka vēlu sniedzam atzinumus un tad nākas pagarināt projekta termiņu.
D. Gaile:
– Dažos gadījumos tā ir necieņa pret mums un pret pretendentiem. Ja izsludina nolikumu, tad tajā visiem nosacījumiem ir jābūt citam ar citu atbilstošiem. Ja vienā nolikumā redzat piecas, sešas un septiņas kļūdas, tad tā ir paviršība, necieņa pret tiem, kam jāsagatavo piedāvājums. Tomēr ir skaidrs, ka nekad IUB nevarēs uzrakstīt pilnu sarakstu ar aizliegumiem, ko nedrīkst prasīt.
I. Vingre:
– Pretēji iepriekšējam periodam jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam mums būs tikai viena sadarbības iestāde – Centrālā finanšu līguma aģentūra, kas, iespējams, atvieglos mūsu darbu gan komunikācijā, gan apmācībās.
– Kādas ir Informācijas departamenta funkcijas?
IUB Informācijas departamenta direktore Evija Mozga:
– Mūsu galvenais uzdevums ir tehniskais nodrošinājums – publikāciju vadības sistēma. Paziņojumu pārbaude notiek triju darbadienu laikā, darbs ir dinamisks. Mēs nodrošinām paziņojumu nosūtīšanu uz ES oficiālo vēstnesi, izmantojot viņu elektronisko paziņošanas sistēmu. Tas ir ļoti svarīgi virssliekšņa iepirkumos, kad, pamatojoties uz šo sistēmu, pasūtītāji ir tiesīgi saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu par septiņām dienām un bieži to izmanto.Mēs daļu paziņojumu pārbaudām, bet ļoti liela daļa paziņojumu tiek publicēti bez mūsu ziņas. Proti, nodrošinām vidi publikāciju vadības sistēmā, kas attiecas uz 8.2. panta iepirkumiem, ko nepārbaudām. Tāpat nodrošinām vidi finansējuma saņēmējiem, kuri rīkojas saskaņā ar MK noteikumiem nr. 299.
– Vai esat iecerējuši pārmaiņas biroja mājaslapā?
– Patlaban norisinās mājaslapas modernizācija un vizuālā dizaina sakārtošana, tas tiks saskaņots ar publikāciju vadības sistēmas vidi un dizainu. Atvieglosim darbu cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat būs jauns vizualizācijas rīks – infografikas. Paredzēts, ka jaunumi būs spēkā no nākamā gada janvāra.
– Kādi izaicinājumi sagaidāmi nākamgad?
D. Gaile:
– Latvija nākamgad būs ES prezidējošā valsts, un arī IUB trīs eksperti ir iesaistīti prezidentūras sagatavošanas darbā. Tomēr vissvarīgākais būs trīs ES direktīvu pārņemšana. Galvenais izaicinājums – dot visu mūsu ekspertu zināšanu klāstu, ko varam ieguldīt šajā jomā. Jāsaprot, ka jebkurai normai ir jābūt paredzētam īstenošanas mehānismam. Ikdienā mums būs jānodrošina darbs noteiktos termiņos un noteiktā kvalitātē, jāattīsta sava pieredze. 2014. gadā stāsies spēkā divi likuma labojumi – par nodokļu pārbaudi iepirkuma izsludināšanas brīdī un vidējās algas izmantošanu, identificējot iespējamu nepamatoti lētu piedāvājumu. Ir ļoti daudz jautājumu, kā tas praktiski darbosies. Esam jau tikušies ar VID ekspertiem un vienojušies par kopīgu izpratni, vēl jāvienojas par kopīgiem skaidrojumiem attiecībā uz šiem regulējumiem.
AUTORS: Elza Bērziņa
Atbildēt