Mobilo sakaru iepirkumi – vai pagājušais gadsimts?

Valsts iestādes mobilo sakaru pakalpojumu izvēlē turpina iet iesākto ceļu – nevis rīkot iepirkumus un meklēt izdevīgāko piedāvājumu, bet paļauties uz līgumiem, kas noslēgti pirms vairākiem gadiem uz nenoteiktu termiņu. Veicot valsts un pašvaldību iestāžu aptauju, žurnāls “Iepirkumi” secina, ka ir iestādes, kuras pat nespēj atrast noslēgtos līgumus, lai apskatītos, ar kādiem nosacījumiem tie slēgti, uz cik ilgu laiku, nemaz nerunājot par iespēju pārskatīt līgumu atbilstoši mūsdienu situācijai, tarifiem un jauniem pakalpojumiem.

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis žurnālam apliecina, ka situācija pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo daudzas valsts iestādes iepirkumus nerīko, tā vietā atstāj visu pašplūsmā, neiedomājoties, ka, pārskatot līgumus vai izvēloties citu piedāvājumu, varētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. “Ietaupījumā nebūs liela summa, tāpēc arī par to skaļi netiek runāts un nenotiek līdzekļu ekonomijas pieprasījums tieši šajā jomā,” secina eksperts. Kā situāciju vērtē valsts un pašvaldību iestādēs?

Jādomā valstiski

Pirms diviem gadiem aktualizējās jautājums par valsts un pašvaldību apmaksātiem mobilo sakaru pakalpojumiem un iepirkumu rīkošanu to izvēlē. Kompānija “Tele2”, veicot aprēķinus, secināja: ja valsts un pašvaldību iestādes rīkotu iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tās divu gadu laikā ietaupītu miljonus latu (tagad eiro). Tobrīd tikai 2% valsts un pašvaldību iestāžu rīkoja iepirkumus.

Vēl agrāk – jau 2009. gada rudenī – Latvijas Telekomunikāciju asociācija izstrādāja standarta iepirkuma nolikumu “Mobilo sakaru pakalpojumi”. Nolikuma mērķis ir valsts institūcijām ļaut ērti, ar minimālu dokumentācijas apjomu iepirkuma konkursa ceļā noteikt izdevīgāko mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju, tādējādi ievērojami ietaupot līdzekļus.

Latvijas Telekomunikāciju asociācija joprojām ir skeptiski noskaņota. “Valsts iestādes un pašvaldības apmierina apstāklis, ka summa, ko tās tērē mobilo sakaru pakalpojumiem, nepieaug, un tāpēc neviens nemeklē, neviens nepieprasa veikt izmaiņas,” atzīst Jānis Lelis. “Asociācija piedāvāja katrai iestādei reizi divos gados pārskatīt līgumu ar mobilo sakaru operatoru, analizēt esošo situāciju un rīkoties atbilstoši aktuālajām tendencēm. Katrai iestādei vajadzētu sev pajautāt – cik sen ir pārskatīts līgums ar mobilo sakaru operatoru? Visbiežāk ir slēgti beztermiņa līgumi, kuros ir tāds punkts, kas ļauj līguma darbību pagarināt, ja nevienai no pusēm nav iebildumu. Ja cenas nepieaug, neviens neuztraucas un nav motivācijas mēģināt samazināt izdevumus tieši šajā jomā. Tā ir inerce, bet tikpat labi arī slinkums kaut ko mainīt.” J. Lelis uzskata, ka situācija pēdējos gados nav būtiski mainījusies un iepirkumus mobilo sakaru pakalpojumu iegādei organizē reti. Eksperts norāda, ka situācija mainījusies citā aspektā – pirms vairākiem gadiem vadošais mobilo sakaru pakalpojumu nodrošinātājs valsts un pašvaldību iestādēs bija SIA “Latvijas Mobilais telefons”, bet šobrīd pakalpojuma tirgus ir mainījies un pārējie tirgus dalībnieki – “Tele2” un “Bite” – ir ieņēmuši nozīmīgu vietu šo pakalpojumu nodrošināšanā valsts un pašvaldību iestādēm. Lielā mērā tas notiek, pateicoties iepirkumiem, kuros konkurences apstākļos iestādes var izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tostarp samazinātu pakalpojumu cenu. Uz jautājumu, vai valsts iestādēm nevajadzētu izvēlēties tieši tā uzņēmuma pakalpojumus, kura akcijas pieder valstij, J. Lelis atbild, ka šai problemātikai ir vairāki aspekti – no vienas puses, lai arī tas būtu uzņēmuma interesēs, valstij, valsts valdībai nevajadzētu veikt uzņēmējdarbību, un šāds uzskats valda visā pasaulē, savukārt, no otras puses, nav pareizi, ka valsts un pašvaldību iestādes nedomā, kā samazināt izdevumus. Ņemot vērā taupības nosacījumu, vajadzētu izvēlēties izdevīgāko, saimnieciskāko piedāvājumu neatkarīgi no tā, kas to piedāvā.

“Jādomā valstiski un jāsaprot – lai arī tie nebūs miljoni, ko varēs ietaupīt, tā tomēr būs nopietna summa, ko varēs novirzīt citu jautājumu finansēšanai. Jādomā, ka vienā iestādē tie ir daži desmiti cilvēku, kuru mobilie sakari kļūtu lētāki, bet vienu iestādi pieliekot otrai, trešai…” spriež J. Lelis, norādot, ka iepirkumu realizēšana ir galvenais ceļš, kā to izdarīt.

Līgumi apputējuši

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas teikto apliecina arī valsts iestāžu sniegtās atbildes uz žurnāla “Iepirkumi” jautājumiem. Mobilie sakari tiek apmaksāti darbiniekiem, kuriem tas nepieciešams darba pienākumu veikšanai, un šī apmaksa tiek veikta no valsts budžeta. Liela daļa ministriju un citu iestāžu norāda, ka līgums par mobilo sakaru pakalpojumiem slēgts pirms vairākiem gadiem un nav paredzēts to mainīt. Tomēr daudzas iestādes apliecina, ka ir veikts vai tuvākajā laikā tiks veikts iepirkums un pakalpojums pārskatīts atbilstoši šodienas tirgus situācijai.

Kultūras ministrija publisku iepirkumu organizēja 2013. gadā un noslēdza līgumu uz laiku līdz 60 mēnešiem par līgumsummu 19 999 lati. “Sagatavojot iepirkuma nolikuma noteikumus, ministrija noteica izvēles kritēriju – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums,” atbild ministrijas speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša. Veselības ministrija jau trešo gadu veic centralizētu publisku iepirkumu ministrijas un padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojuma iegādei. “Centralizēts iepirkums ir laikietilpīgāks un administratīvi sarežģītāks, toties rezultātā tiek saņemts saimnieciski labs piedāvājums,” stāsta Oskars Šneiders no Veselības ministrijas. Galvenie nosacījumi bija pakalpojuma pieejamība (tīkla pārklājums), sakaru kvalitāte, izmaksas. Par uzvarētāju tika noteikts tas pretendents, kurš iesniedza piedāvājumu ar kopējo zemāko cenu (saskaņā ar tehniskās specifikācijas prasībām un finanšu piedāvājuma formu uzvarētāju noteica pēc nolikumā noteiktā algoritma).

Arī Iekšlietu ministrija izvēlējusies operatoru publisko iepirkumu procedūrā – atklātā konkursā. “Galvenais nosacījums mums bija nepieciešamā kvalitāte par zemāko cenu,” stāsta Nodrošinājuma valsts aģentūras speciālists Raimonds Kokarevičs, tomēr viņš uzskata: izvēli šādā iepirkumā apgrūtina tas, ka Latvijā ir pārāk mazs tirgus – nav konkurences mobilo operatoru vidū, ir dempinga cenas, ko nevar pierādīt, līdz ar to praktiski neiespējami saņemt nepieciešamās kvalitātes produktu.

Zemkopības ministrija izvēlējusies mobilo pakalpojumu sniedzēju, veicot iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un plānotajai līgumcenai. Kā svarīgākie nosacījumi ministrijai bija sakaru kvalitāte, tīkla pārklājums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī ministrijas administratīvajā ēkā (bija jāņem vērā dzelzsbetona konstrukcijas ietekme uz sakaru kvalitāti), tāpat svarīga bija datu pārraides maksa, starptautiskā pieslēguma abonēšanas maksa un citi nosacījumi. Pēdējais līgums noslēgts uz trim gadiem.

Ekonomikas ministrija iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojuma iegādi rīkoja pagājušā gada beigās. “Mums ir nepieciešams kvalitatīvs mobilo sakaru pakalpojums, tāpēc par izvēles kritēriju tika noteikts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Iepirkumā sarežģīti bija noteikt mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes kritērijus, kā arī katra kritērija nozīmību piedāvājumu vērtēšanai,” atzīst Evita Urpena no Ekonomikas ministrijas. Savukārt Labklājības ministrija līgumu kā korporatīvais klients noslēdza 2003. gadā, un pagaidām nav zināms, vai un kad tas varētu tikt mainīts.

Mobilo sakaru pakalpojums Valsts kancelejai un Ministru prezidentam nodrošināts atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, uzsver Valsts kancelejā. Pašreizējais līgums ir noslēgts uz trim gadiem, turklāt Valsts kancelejas noslēgtais līgums ar operatoru ir publiski pieejams un apskatāms pat tīmeklī.

2014. gadā veiktie mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumi

* summa kopā trim dažādiem iepirkumiem. Avots: IUB

Tieslietu ministrija un tās padotības iestādes pakalpojumu iepērk dažādi: nepiemērojot iepirkuma procedūru, bet izvēloties lētāko piedāvājumu, pie mobilajiem sakariem tikuši Valsts tiesu ekspertīžu birojs un Maksātnespējas administrācija. Datu valsts inspekcija mobilo sakaru nodrošinātāju izvēlējās, pamatojoties uz sakaru pārklājuma nodrošināšanu Latvijas teritorijā, pakalpojuma klāstu un cenām. Juridiskās palīdzības administrācija – pamatojoties uz veikto tirgus izpēti, bet pati Tieslietu ministrija, kur pakalpojumus apmaksā tikai ministrijas augstākajām amatpersonām, pakalpojuma sniedzēju izvēlējās, veicot cenu aptauju par mobilo sakaru pakalpojumu tarifiem.

Rīgas pilsētas pašvaldība 2000. gadā noslēdza korporatīvā klienta līgumu par mobilo sakaru nodrošināšanu. Tas ir noslēgts bez termiņa ierobežojuma atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajai likumdošanai. Tomēr, kā norāda Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis, katru gadu pašvaldība sadarbībā ar mobilo pakalpojumu operatoru pārskata tarifus un pakalpojuma atlaides. “Rīgas pašvaldība no citām iestādēm atšķiras ar to, ka pārvalda savu telefonijas infrastruktūru, kas savukārt ir integrēta centrāļu līmenī ar mobilo operatoru. Tas nozīmē, ka Rīgas domei piederošo fiksēto telefonu un mobilo telefonu savstarpējās sarunas ir bez maksas,” stāsta Ē. Zēģelis, “ņemot vērā tehniskos risinājumus, iepirkuma dokumentācijas sagatavošana ir ļoti sarežģīta, tomēr pašvaldība ir sākusi darbu pie atklātas iepirkuma procedūras organizēšanas. Iepirkuma procedūras ietvaros Rīgas pilsētas pašvaldība plāno ņemt vērā līdzšinējo labo praksi no citām publiskā sektora iestādēm, vienlaikus prasībās integrējot Rīgas domes individuālās vajadzības.”

Pagājušā gadsimta līgumi

“Mūsu centieni padarīt iepirkumu veikšanu objektīvāku un budžeta līdzekļu izlietošanu efektīvāku, kā arī nodrošināt godīgāku un atklātāku konkurenci starp tirgus dalībniekiem ir vainagojušies ar daļējiem panākumiem,” situāciju Iepirkumiem komentē “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Kopš 2007. gada aktīvi uzrunājam valsts un pašvaldību iestādes ar aicinājumu rīkot iepirkumus un daļa iestāžu ir atsaukusies, rīkojot regulārus iepirkumus. Tas ir palīdzējis iestādēm būtiski samazināt izmaksas par mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem, vienlaikus samazinoties vēsturiskā operatora tirgus daļai valsts un pašvaldību iestāžu segmentā.” Tomēr, kā atzīst V. Vancovičs, kopumā situācija Latvijā mobilo sakaru iepirkumu jomā diemžēl būtiski nav mainījusies. Tās valsts un pašvaldību iestādes, kuras sāka rīkot iepirkumus, to turpina darīt, bet lielākā daļa iepirkumus nerīko. Dažās ministrijās un vairākās citās iestādēs joprojām ir spēkā tā saucamie pagājušā gadsimta līgumi un par iepirkumu tiek dēvēta šādu līgumu pagarināšanu.

“Joprojām aktuālas ir absurdas situācijas, kad iepirkuma nolikums ir veidots vienam pretendentam un uzvarēt nav iespējams, pat piedāvājot mobilos sakarus par velti. Tā šogad esam piedalījušies iepirkumos, kuros esam piedāvājuši trīs reizes labāku cenu, bet lēmums ir pieņemts par labu citam iepirkuma dalībniekam. Šad un tad iepirkumos redzam tādus kuriozus kā norādes, kādiem signālu līmeņiem jābūt tīklā, cik sekundes daļās jāpienāk SMS ziņojumam, eksotiskas viesabonēšanas valstis un operatorus, un daudzas citas lietas, par kurām biznesā strādājoši uzņēmumi nebūtu pat iedomājušies,” stāsta “Tele2” vadītājs.

Uzņēmums iesaka iepirkumu rīkotājiem izvirzīt nosacījumus un izvērtēt piedāvājumus pēc būtības, nevis formālas procedūras, neradot kādam pretendentam priekšrocības. “Aicinām valsts un pašvaldību iestādes rīkot regulārus iepirkumus. Kā rāda pieredze, ar iepirkuma palīdzību ir iespējams ievērojami ietaupīt iestādes līdzekļus,” saka V. Vancovičs.

Cena nav galvenais

Situāciju Latvijā atšķirīgi vērtē uzņēmums LMT. Uzņēmuma Korporatīvo klientu dienesta direktors Edgars Grandāns norāda, ka apstākļos, kad mobilo sakaru izmaksas Latvijā ir zemākās Eiropā, ir naivi cerēt uz milzīgiem ietaupījumiem šajā pozīcijā, turpretī gudri izvēlēts pakalpojumu sniedzējs ar atbilstošu kvalitāti var palīdzēt iestādei efektīvāk organizēt savus procesus, ietaupot ierēdņu laiku, samazinot drukātās makulatūras daudzumu, saīsinot apmeklētāju rindas kabinetos, kas kopumā var veidot pat vēl ievērojamāku resursu ietaupījumu.

E. Grandāns stāsta, ka LMT aktīvi piedalās valsts un pašvaldību iepirkumos, un sadarbība ar šo sektoru vienmēr bijusi viena no prioritātēm: “Svarīgi, lai arī valsts un pašvaldību sektorā būtu pieejami kvalitatīvi un mūsdienīgi pakalpojumi, kas nodrošinātu vajadzīgo platformu efektīvākiem procesiem. Protams, joprojām ik pa laikam gadās kāds iepirkums, kur vienīgais un svarīgākais vērtēšanas kritērijs ir zemākā cena, taču lielākoties iestādes izvēlas vērtēt piedāvājumus pēc saimnieciskā izdevīguma. Vērojama tendence, ka valsts un pašvaldību iestādes nopietni izvērtē, kā mobilo sakaru pakalpojumi var palīdzēt sasniegt mērķus. Vērtējot piedāvājumus pēc šādiem kritērijiem, LMT ir galvenais sadarbības partneris, ko izvēlas šī sektora pārstāvji. Tas ir likumsakarīgi, jo LMT kā tirgus līderis katru gadu iegulda tīkla un pakalpojumu attīstībā ievērojami vairāk nekā citi mobilo sakaru operatori.”

Cena reti ir galvenais kritērijs, pēc kā tiek izvērtēts sadarbības partneris mobilo sakaru pakalpojumiem, jo saviem klientiem uzņēmums izstrādā individuālus piedāvājumus, kur katrs no tiem ir pielāgots tieši konkrētā uzņēmuma vajadzībām. “Esam novērojuši, ka mūsu konkurenti aktīvi cenšas pārliecināt valsts un pašvaldību iestādes, ka tām neko kā tikai zemāko cenu nevajag, un nereti pārmet, ja šī sektora pārstāvji iepirkumos izvirza prasības dažādiem pakalpojumiem vai noteiktiem kvalitātes standartiem. Ja iestādei ir nepieciešams pārklājums visās savās struktūrvienībās, tad tas arī no pretendentiem jāprasa un nebūtu jāraizējas, ka kāds no potenciālajiem pretendentiem ir izvēlējies šajā reģionā sakarus nenodrošināt un tamdēļ nespēj kvalificēties iepirkumam, nevis jāsamazina savas prasības tamdēļ, lai vairāki pretendenti spētu kvalificēties, upurējot savas vajadzības,” teic LMT speciālists.

AUTORS: INGA PAPARDE