Valdība 2014. gada 21. oktobrī vērtēja ziņojumu “Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu”. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja uz tendenci, ka aizvien vairāk uzņēmēju pāriet uz mikrouzņēmuma statusu arī tāpēc, lai piedalītos publiskajos iepirkumos un konkurētu ar optimizētiem nodokļu maksājumiem, nevis ar labāku cenu.
Vai mikrouzņēmumiem vajag atļaut piedalīties valsts un pašvaldību (publiskajos) iepirkumos?
Vai, maksājot 9% lielu mikrouzņēmumu nodokli, tie rada negodīgu konkurenci?
Eduards Filippovs, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma izpilddirektors:
“Jebkāda mazā biznesa izslēgšana no publiskajiem iepirkumiem ir diskriminējoša un pretrunā ar Eiropas Savienības likumdevēju pašreizējām aktuālajām iniciatīvām, kas vērstas uz MVU stiprināšanu. Ar ierobežojumiem mazajam biznesam mēs neatrisināsim publisko iepirkumu normatīvā regulējuma nepilnības – slikto piemērošanas praksi, piemēram, izvēloties pastāvīgi zemāko cenu un izvairoties vērtēt kvalitāti un saimniecisko izdevīgumu ilgtermiņā.
Mazais bizness, kas Latvijā ir visplašāk pārstāvētā uzņēmējdarbības forma, līdzīgi kā ikviens sabiedrības loceklis dzīvo strauji mainīgā vidē, un ne vienmēr pārmaiņas, kas nāk mūsu ceļā, ir labvēlīgas.Mazais bizness ir piesardzīgs un pragmatisks esošajā makroekonomiskajā situācijā, kuru ietekmē nemiers Ukrainā, Krievijas rubļa krišanās un pieticīgā Eiropas Savienības industriālo līderu izaugsme. Latvijas uzņēmējdarbības vides regulējums nevieš optimismu, ņemot vērā uzņēmējdarbības vidi negatīvi ietekmējošu normatīvo aktu izstrādi pēdējā laikā, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa pacelšana, plānotie apgrūtinājumi mazajiem uzņēmējiem piedalīties valsts iepirkumos un, visbeidzot, sociālās apdrošināšanas iemaksas uzņēmumu valdēm ieviešana un valdes atbildība ar personisko mantu par uzņēmuma nodokļu nomaksu. Vērojam, ka būtiski ir pasliktinājusies uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijā, un prognozējam, ka šāda attīstības tendence pasliktinās Latvijas mazo uzņēmumu konkurētspēju. Mazais bizness ir piesardzīgs un pragmatisks esošajā makroekonomiskajā attīstības tendence pasliktinās Latvijas mazo uzņēmumu konkurētspēju. Mazie uzņēmumi ir pirmie, kas cieš no administratīvā sloga un sarežģītas likumdošanas. Tas ir iemesls, kāpēc ir svarīgi samazināt nevajadzīgu birokrātisko slogu un izmaksas maziem uzņēmumiem visos līmeņos, pastāvīgi piemērot principu “Vispirms domāt par mazākajiem”, kas nozīmē, ka tiesību akti ir jāpieņem, izvērtējot to ietekmi uz MVU.
MVU forums pārstāv vairāk nekā 200 uzņēmumu un uzņēmēju biedrību, iesaista iniciatīvā “Atbalsti mazo biznesu!” vairāk nekā 4000 mikro un mazo uzņēmumu un ir vienīgā darba devēju organizācija, kas pārstāv Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus Eiropas Savienības līmenī. MVU forums ir Eiropas Amatnieku, mazo un vidējo uzņēmumu apvienības, Eiropas Komisijas sociālā partnera UEAPME biedrs, tādēļ mēs ikdienā redzam divas regulējumu straumes uzņēmējdarbībai. Piemēram, ES pārskatot Mazā biznesa aktu, iestājas par mazā biznesa regulējuma atvieglošanu, iesaisti publiskos iepirkumos, nostiprinot eksportspēju, piesaistot finanses, savukārt Latvijas likumdevēji un izpildvara rada idejas, kā tikai vairāk regulēt, kontrolēt un izslēgt mazo biznesu no uzņēmējdarbības, t. sk. iepirkumiem.
Publiskie iepirkumi ir nozīmīgs tautsaimniecības virzītājspēks, ko var ar politiskiem instrumentiem pavērst gan par labu, gan par sliktu nodarbinātībai un ekonomikai. Publisko ieņēmumu un izdevumu ilgtspēja ir nosacījums finanšu stabilitātei un ekonomikas izaugsmei. Publiskie iepirkumi ir tie, kas nostiprina sociāli ekonomisko ekosistēmu. Ja no šīs ekosistēmas vēlas izslēgt mikro un mazos uzņēmējus, tad paredzam, ka ilgtspēja ir apdraudēta. Arguments, ka uzņēmumi ar niecīgu apgrozījumu un samazinātu nodokļu likmi būs konkurents publisko iepirkumu karaļiem, ir absurds, jo mazie uzņēmumi nespēj izturēt iepircēju izsludinātos kritērijus savas ierobežotās jaudas un resursu dēļ. ES aicina dalīt iepirkumus mazākās daļās, lai veicinātu mazā biznesa iespējas piedalīties iepirkumos, NATO aģentūras izstrādā rekomendācijas lieliem uzņēmumiem mazo iesaistei pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā viss notiek pretēji. Jānorāda, ka mēs strādājam vienotā Eiropas tirgū un ar šo aizliegumu apgrūtinām tos uzņēmumus, kas reģistrēti Latvijā, dodot iespējas ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem apiet vietējiem uzņēmumiem uzliktos ierobežojumus.
Stipra un konkurētspējīga industriālā bāze ir nosacījums konkurētspējīgai ekonomikai ar spēju augt un radīt darba vietas. Jāstiprina industriālās nozares un jāpalielina to īpatsvars IKP, un šiem mērķiem jābūt visaptverošiem, attiecinot to uz visu piegādes ķēdi, īpašu uzmanību pievēršot MVU sniegtajiem saistītajiem pakalpojumiem. Likumdevēju attieksme pret mazajiem pakalpojumu sniedzējiem ir līdzīga kā pret starptautiskām uzņēmumu ķēdēm, nepienācīgi ņemot vērā mazo uzņēmumu specifiku. Aicinām politikas veidotājus neapdraudēt vietējos mazos pakalpojumu sniedzējus un nodrošināt tiem iespēju godīgai konkurencei.”
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre:
“Mikrouzņēmums ir legāla uzņēmējdarbības forma Latvijā, un nebūtu korekti noteikt, ka viena vai otra veida uzņēmumi nedrīkstētu piedalīties brīvā tirgus aktivitātēs, tostarp – publisko iepirkumu procesā. Protams, tas rada situāciju, kad, iepirkumā piedaloties dažādos nodokļu režīmos strādājošiem uzņēmumiem, to piedāvātās preču vai pakalpojumu cenas var būtiski atšķirties un nostādīt neizdevīgākā pozīcijā tos piegādātājus, kas ar līdzvērtīgu kvalitāti un atbilstību citām prasībām darbojas “pilnā” nodokļu režīmā. Iespējams, šeit var domāt par kāda izlīdzinoša mehānisma radīšanu.
Vēl sāpīgs šis jautājums ir tad, ja runājam par negodprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuru dalība iepirkumos vispār maina spēles noteikumus.
Tādēļ neatkarīgi no tā, vai runājam par dažādiem nodokļu režīmiem vai ēnu ekonomikas darboņiem, ir jādomā par iepirkumu procedūrām – pirmkārt, to, lai zemākā cena nebūtu galvenais izvēles kritērijs. Jau tagad likumdošana noteic, ka jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, tomēr praksē iepirkumu veicēji vēl arvien baidās no kontrolējošo institūciju aizrādījumiem un sodiem, tādēļ ilgtermiņā labākā un racionālākā ceļa vietā labāk izvēlas vienkāršāko un drošāko, tomēr izvēloties zemāko cenu.
Otrkārt, šī problemātika arī aktualizē nepieciešamību pēc reāli funkcionējoša nodokļu maksātāju baltā saraksta, kas pastāv ne tikai kā godpilns novērtējums un atzinība, bet gan praktisks instruments, kas ļauj iepirkumu procesā atsijāt negodprātīgos piegādātājus.
Un, treškārt, jāpastāv mehānismam, kā negodprātīgus piegādātājus atsijāt turpmākajos iepirkumos, ja iepriekšējā pieredze neatkarīgi no nolīgtās cenas ir bijusi negatīva – sniegti nekvalitatīvi pakalpojumi, kavēti termiņi u. c. izplatītas problēmas.
Patlaban izstrādē ir jaunais Publisko iepirkumu likums, kuram spēkā jāstājas 2016. gadā. Ceru, ka, kopīgi strādājot, spēsim likumā iestrādāt šos nosacījumus, un tādā gadījumā tam, kādā nodokļu režīmā kāds piegādātājs strādā, vairs nebūs izšķirošanas nozīmes un būtiskas ietekmes uz citu piegādātāju konkurētspēju.”
Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidents:
“Vissvarīgākais valsts un pašvaldību iepirkumos būtu rīkoties kā atbildīgam saimniekam un veicināt nevis vienkārši lētākā, bet saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli. Tādējādi konkurence veicinātu nevis dzīšanos pēc zemākas cenas, bet kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu attīstību. Lai veicinātu Latvijas izaugsmi, nevis mūsu iedzīvotāju emigrāciju uz ārzemēm, nevaram atļauties strādāt bez inovācijām, pārmaksāt par lētas preces un pakalpojumu kļūdām vai ierobežojumiem, jo mums jākonkurē starptautiskajā tirgū.
Mikrouzņēmumu darbība jāskatās valsts mērogā kopumā, nevis tikai valsts un pašvaldību iepirkumu kontekstā. Ja uzņēmējdarbības aktivitātes vietā tie rada tikai cenu dempingu, tad tas, protams, nav saimnieciski izdevīgi. Tajā pašā laikā nav pamata ierobežot tikai valsts un pašvaldību iepirkumos, jo arī privātajā sektorā taču ir konkurence.”
Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs:
“Jau Eiropas Savienības Mazās uzņēmējdarbības aktā (“Small Business Act”) ir noteikts, ka dalībvalstīm vajadzētu sekmēt mazās uzņēmējdarbības piekļuvi publiskajiem iepirkumiem – te ar nacionāla līmeņa priekšlikumiem runājam pretim tam, ko Latvijai kā dalībvalstij nosaka Eiropas Savienība. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nostāja – mikrouzņēmumiem nedrīkst liegt līdzdalību publiskajos iepirkumos; vēl vairāk – piekļuve tiem būtu sekmējama. Kādēļ gan lai mikrouzņēmumi nevarētu pretendēt uz nelieliem iepirkumiem? Mikrouzņēmuma gada apgrozījuma limits un nodarbināto skaits – pieci darbinieki – jau ierobežo pasūtīto darbu apmēru izpildes veiktspēju.
Apgalvojums, ka mikrouzņēmumi maksā mazākus nodokļus un tādējādi ir konkurētspējīgāki, ir mīts! Ja salīdzinām mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju un uzņēmumu, kas darbojas mikrouzņēmumu režīmā (abu gada apgrozījums nepārsniedz 70 000), redzam, ka darbaspēka nodokļos samaksātais ir vienāds – 9% no apgrozījuma, savukārt lielie uzņēmumi, kuru gada apgrozījums pārsniedz miljonu eiro gadā, darbaspēka nodokļos samaksā proporcionāli pat mazāk nekā mikrouzņēmums – vien 6,7% no gada apgrozījuma.”
Atbildēt