Eiropas Parlamenta deputāte INESE VAIDERE 1. novembrī sākusi darbu parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, kas cita starpā regulē arī iepirkumu nozari. Pirmajā intervijā žurnālam “Iepirkumi” deputāte stāsta par savas izvēles iemesliem un iecerētajiem darbiem šā sasaukuma parlamentā, tostarp par Latvijas uzņēmējiem svarīgu samezglojumu risināšanu.
– Kāpēc izvēlējāties tieši Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju?
– Eiropas Savienības vienotais iekšējais tirgus ir ļoti svarīgs tāpēc, ka tas dod iespējas mūsu uzņēmējiem pusmiljardu iedzīvotāju savienībā darboties ar citu valstu uzņēmējiem līdzvērtīgiem nosacījumiem. Tāpat vienotais tirgus stiprina konkurētspēju pret trešajām valstīm. Protams, ne vienmēr viss šajā tirgū darbojas. Es zinu, ka Latvijas strādniekus un uzņēmējus citās valstīs ne vienmēr uztver kā līdzvērtīgus partnerus. Ļoti svarīgi ir arī patērētāju aizsardzības jautājumi. Eiropas Savienībā darbojas uzņēmumi ar trīs līdz vairākiem tūkstošiem darbinieku. Patērētājs ne vienmēr var justies drošs, ka viņš saņems solīto, iecerēto produktu. Šo divu iemeslu dēļ arī izvēlējos, kurā komitejā darboties.
Komitejā ir jārisina ļoti dažādi tehniski un politiski jautājumi, kas prasa zināšanas tautsaimniecībā. Man ir ekonomistes izglītība, esmu profesore Latvijas Universitātē. Arī vairāk nekā desmit gadus ilgajā darbā Eiropas Parlamentā ir gūta pieredze tautsaimniecībā.
– Cik daudz agrāk esat sastapusies ar iepirkumu nozari Latvijā un kā vērtējat situāciju tajā?
– Neesmu piedalījusies iepirkumu konkursos un neesmu arī vērtējusi konkursu piedāvājumus. Būdama Rīgas domes, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāte, uzklausīju uzņēmēju viedokļus par nozari. Šie vērtējumi nereti bija pretrunīgi. Pārāk bieži jādzird – iepirkumā nebija vērts piedalīties tāpēc, ka rezultāts jau bijis pirms konkursa sarunāts. Ja tā – tad tas ir briesmu signāls. Prasīti nosaukt konkrētus faktus, uzņēmēji visbiežāk atbild, ka vēlas Latvijā arī turpmāk piedalīties iepirkumu konkursos. Es neriskēju nosaukt tos, kas man atklāja sarunātājus. Ļoti sāpīgi ir dzirdēt tādas lietas. Ceru, ka KNAB iespējami ātrāk tiks galā ar iekšējiem strīdiem un varēs ķerties pie stingrākām pārbaudēm iepirkumu nozarē.
Pasūtītāji, iepirkumu konkursu rīkotāji dažkārt norāda – arī paši uzņēmēji nav bez vainas. Es esmu redzējusi uz vienas rūtiņu lapiņas rakstītu pieteikumu iepirkuma konkursam. Šādi bez labas birokrātijas prasību ievērošanas rakstīti pieteikumi gan iet mazumā.
– Ko Latvijas labā cerat izdarīt Eiropas Parlamenta komitejā?
– Man ļoti svarīga šķiet darbošanās ražojuma drošuma lauciņā, patērētāju tiesību aizsardzības, konkurences ierobežošanas un administratīvā sloga mazināšanas jomā. Visi šie jautājumi Latvijai ir svarīgi. Ja varēšu šo samezglojumu risināšanā kaut nedaudz palīdzēt, būšu ļoti gandarīta.
Ļoti svarīgi ir enerģētikas iekšējā tirgus jautājumi. Baltijas valstis, kā zināms, ir izolētas no ES vienotā gāzes un elektroenerģijas tīkla, tāpēc šī izolācija iespējami ātri ir jānovērš. Tas būtu milzīgs politisks un ekonomisks panākums. Mazās Baltijas valstis var šantažēt ar energoresursiem, tomēr ļoti maksātspējīgo Eiropas Savienību ar 500 miljoniem iedzīvotāju nevar. Šā iemesla dēļ ir jāveido vienotais enerģētikas tirgus. Ceru atrast domubiedrus un darboties šajā virzienā.
– Iepirkumos piedalījušies Latvijas uzņēmēji un nozares eksperti norāda uz daudzām ačgārnībām iepirkumu nozarē. Piemēram, ja Latvijā iepirkumā piesakās kādas citas ES dalībvalsts firma, tad nav iespējams pārbaudīt tās iespējamo kriminālo pagātni, nodokļu maksāšanu, parādus. ES jaunais uzstādījums ir atbalstīt saimnieciski visizdevīgāko iepirkumu ar produkta izmaksām visa dzīves cikla laikā. Ļoti grūti sokas iepirkumu komisijām, kurās nereti nav cilvēku ar padziļinātām zināšanām nozarē, bet nepieciešams šīs izmaksas noteikt, piemēram, būvniecībā. Vai arī pakalpojumu nozarē. Būšot gan ES vadlīnijas.
– Es piekrītu – tie ir svarīgi un nepietiekami risināti jautājumi. Laipni aicinu uzņēmējus, kam ir radušies samezglojumi, vērsties pie manis. Saziņai var rakstīt uz elektroniskā pasta adresi, kas atrodama manā mājas vietnē. Izlasu visas vēstules, tāpēc ka tas palīdz darbam. Lūk, piemērs. Pirms nu jau krietna laika manas vīramātes kaimiņš laukos sūdzējās, ka ir Eiropas Savienības prasības dzirdīt govis vien ar dzeramo ūdeni. Lauksaimniekiem tas radītu lielus izdevumus jaunu dziļurbumu ierīkošanai un analīžu veikšanai. Ja govis pieradinātu dzirdīt ar dzeramo ūdeni, tad, ganoties pļavā, tās saindētos. Uzrakstīju vēstuli tā laika zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, vaicāju, kurā valstī govis jādzirda ar ūdeni no pārbaudītiem avotiem. Ministrs atvainojās, ka noticis pārpratums. Normu atcēla. Iespējams, bija kļūda tulkojumā, var būt, ka pārcentās mūsu centīgie ierēdņi, bet varbūt sev izdevīgo nosacījumu lobēja dziļurbuma aku ierīkotāji. Ir viegli cilvēkiem palīdzēt, ja zini problēmu. Piebildīšu gan, ka parasti samezglojumus vienas dienas laikā atrisināt nevar, tomēr ilgākā laika posmā rezultāti ir.
– Vai nav ačgārni, ka Latvijā zaļais iepirkums ir VARAM pārziņā, elektroniskais iepirkums un inovācijas – Finanšu ministrijas pārziņā? Varbūt efektīvāk varētu darboties, ja nozari pārraudzītu viena ministrija?
– Būtu labi šo situāciju mainīt. Patlaban uzņēmējiem, kas rada darba vietas, ir ļoti grūti darboties, ja katra ministrija atbild par savu lauciņu. Uzņēmējiem noteikti nav ērti vērsties divās ministrijās.
Uzziņa Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO)
-
– atbildīga par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu Eiropas Savienības līmenī saistībā ar iekšējo tirgu un muitas savienību, it īpaši:
a) brīvu preču apriti, tostarp tehnisko standartu saskaņošanu,
b) tiesībām veikt uzņēmējdarbību,
c) brīvību sniegt pakalpojumus, atskaitot finanšu un pasta nozarē;
– atbildīga par vienotā tirgus darbību, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir identificēt un novērst iespējamos šķēršļus vienotā tirgus izveidei, ietverot digitālo vienoto tirgu;
– atbildīga par patērētāju ekonomisko interešu veicināšanu un aizsardzību, izņemot veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomu;
– atbildīga par politiku un likumdošanu attiecībā uz vienotā tirgus noteikumu un patērētāju tiesību nostiprināšanu.
Inese Vaidere
-
– Beigusi Latvijas Universitāti (LU), patlaban LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesore.
– Bijusi vides ministre, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, Ministru prezidenta un Valsts prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.
– Pēdējos vairāk nekā desmit gadus ir Eiropas Parlamenta deputāte, galvenokārt darbojusies ārlietu, starptautiskās tirdzniecības un vides aizsardzības jomā.
AUTORS: SANDRIS GUNVALDIS, publicitātes foto
Atbildēt