Ar būvniecības nozari saistītie lielie uzņēmumi savu naudas plūsmu kārto ar atlikto maksājumu principu, kas pats par sevi nemaz nav slikts, vienīgi – lai pēc iespējas vēlāk maksātu saviem piegādātājiem, bieži tiek radīti absurdi strīdi par kvalitāti un, kamēr noris strīdi par kvalitāti, nekādi rēķini maksāti netiek .
Būvniecības sektora ietekme uz uzņēmējdarbības vidi
2014. biznesa gadu Latvijas uzņēmumi ir aizvadījuši bez pārmērībām un īpašiem pārsteigumiem, proti, pieejamie finanšu pārskati (pārsvarā pirmā pusgada) neuzrāda lielas izaugsmes tendences, un domāju, ka tādi tie arī paliks, apkopojot jau gada rezultātus. Vērtējot patlaban pieejamos finanšu rādītājus par 2014. gadu, redzams, ka uzņēmumi aizvien vairāk pievērš uzmanību savu darījumu risku vadībai un arī rūpīgāk izraugās potenciālos sadarbības partnerus.
Sarunās ar apdrošinātājiem iezīmējās tieši šim gadam raksturīgas tendences.
Pirmkārt, būvniecības nozarē ievērojami pasliktinājās maksājumu disciplīna, kas kā ķēdes reakcija ir izraisījusi uzņēmumiem problēmas ar naudas plūsmas uzturēšanu kārtībā. Apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība liedz uzņēmumam laikā norēķināties par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, kas savukārt uzņēmumiem, kam nav tādu brīvo līdzekļu rezerves, stipri apgrūtina biznesa turpināšanu. Uzņēmumi sola maksāt, bet ne tagad. Vēlāk, kaut kad. No kredītriska viedokļa uzņēmumiem, slēdzot līgumus ar jauniem partneriem, ir ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar to finansēm, kas
dod ieskatu vispārējā finanšu stāvokļa novērtēšanā, tomēr nav iespējams paredzēt, kā virzīsies projekti.
Latvijā ir audzis pieprasījums pēc jaunām ēkām: birojiem, viesnīcām, privātmājām u. tml. un pašlaik noris ļoti aktīva būvniecība, kurā apgrozās miljoni eiro. Tas, ka aktivizējusies
būvniecība, ir apsveicami, jo tiek stimulēts iekšējais patēriņš, kas ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Sarunājoties ikdienā ar vidējiem uzņēmumiem, kuri ir apakšuzņēmēji dažādos celtniecības projektos, un vaicājot par tendencēm, nereti dzirdu, ka lielie uzņēmumi savu naudas plūsmu kārto ar atlikto maksājumu principu, kas pats par sevi nemaz nav slikts, vienīgi – lai pēc iespējas vēlāk maksātu savam piegādātājam, bieži tiek radīti absurdi strīdi par kvalitāti un, kamēr noris strīdi par kvalitāti, nekādi rēķini maksāti netiek. Ja uzņēmums ir stiprs, tad šī cīņa vienkārši ievelkas, ja uzņēmums nav tik stiprs un nav brīvo līdzekļu, lai ilgstoši cīnītos ar “milžiem”, tiek kavēti maksājumi jau saviem piegādātājiem un pats uzņēmums nonāk neapskaužamā situācijā un ir spiests pieteikt maksātnespēju.
Arī apdrošināšanas kompānijām 2014. gads ir ienesis jaunas vēsmas būvniecības sektora debitoru apdrošināšanā, jo ir daudz atlīdzību pieteikumu par nemaksāšanu un arī paredzamo izmaksājamo atlīdzību apjoms šogad ir rekordliels. Sekas – gaidāma apdrošināšanas kompāniju riska apetītes mazināšanās šajā sektorā un arī lielāka piesardzība, apstiprinot kredītlimitus pēcapmaksas darījumiem.
Uzņēmumos citos biznesa sektoros situācija ir daudz mērenāka. Protams, jārēķinās, ka, sadārdzinoties veselības aprūpei, kāps zāļu cenas un citi saistītie pakalpojumi arī Latvijā, ne tikai
pārtikušajās ES valstīs. Kopumā farmācijas sektors tiek vērtēts ar paaugstinātu risku nu jau ilgāku laiku. Veselības aprūpe ar katru gadu kļūst aizvien dārgāka, vienlaikus tirgū ienāk arvien modernāki un dārgāki medikamenti, kopējais iedzīvotāju veselības stāvoklis pasliktinās, kas izriet no ikdienā lietotās zemās pārtikas kvalitātes. Tāpat aizvien vairāk iedzīvotāju nevar atļauties primāro veselības aprūpi, kas nozīmē, ka tad, kad cilvēks nokļūst pie ārsta, veselības atgūšanā ir jāiegulda daudz vairāk līdzekļu nekā tad, ja viņš pie ārsta būtu vērsies laikus.
Starptautiskajā arēnā farmācijas sektora paaugstinātais risks saistīts ar vispārējo veselības aprūpes izdevumu celšanos un arī ar maksājumu disciplīnas pasliktināšanos nozarē, kurā agrāk tādas problēmas nenovēroja. Farmācija jau sen ir pārrobežu bizness, un Eiropas uzņēmumu stāvoklis ietekmē neliela viļņa veidā arī Latvijas uzņēmumus. Otra problēma, kas vairāk skar Latvijas uzņēmumus: medikamentu tirgu regulējošās prasības, kuru ievērošana prasa arvien lielākus naudas un laika ieguldījumus. Patērētāju spiediens pēc lētākām zālēm un to pieejamības, rada papildu
slogu medikamentu ražotājiem, kuriem jāmeklē jauni ceļi izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, vienlaikus saglabājot kvalitāti un produktivitāti. Zāļu ražotāji piemēro arvien radošākas metodes, lai patērētājs nopirktu tieši viņu ražojumu, kas arī veicina ne tik caurspīdīgu sistēmu.
Īpašas jaunas tendences kredītriska novērtējumā farmācijas sektorā TOP 10 uzņēmumiem nav gaidāmas. Kredītrisks tiek vērtēts kā vidēji labs, bez paredzamām negatīvām pārmaiņām.
Ģeopolitiskās krīzes ietekme
Otrkārt, tendence, kas ietekmējusi Baltijas biznesa un ne tikai vidi kopumā, ir ģeopolitiskā krīze Krievijā. Šeit jāizšķir divi faktori. Viens – embargo konkrētām precēm un otrs – rubļa vērtības strauja krišanās. Lai arī tirdzniecība ar Krieviju nav vissvarīgākā valstij kopumā, tomēr Latvijā un Igaunijā tie ir 12% no eksporta apjoma, bet Lietuvā – 20%. Kopš krīzes sākuma eksports uz Krieviju laikā no pirmā līdz trešajam ceturksnim Latvijai saruka par 15%, Lietuvai – par 12,8%, Igaunijai – par 12% (“Coface analytics” dati).
Krievijas embargo visvairāk jūtams Lietuvas uzņēmējiem. Preces ir piegādātas jau sen, tomēr uzņēmumiem nav naudas, lai samaksātu, un labākajā gadījumā tiek izteikti solījumi – jā, samaksāšu, tikai neprasi man to šodien! Pārtikas distribūcijas uzņēmumiem trūkst naudas norēķiniem, tas veicina problēmas ar maksājumu disciplīnu, kas līdzīgi kā cunami izraisa pārējās sekas. Otra problēma ir rubļa vērtības krišanās. Tā cena, par kuru uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, paliek nemainīga, bet Krievijā esošam uzņēmumam, kas nevar šodien norēķināties, rublis rīt būs jāpērk jau par citu cenu. Uzņēmumi var, protams, izmantot banku instrumentus un fiksēt rubļu cenu uz noteiktu periodu, bet arī tam nepieciešami brīvie līdzekļi, kuru nav. Kā rezultātu mēs varam sagaidīt to, ka kāds cietīs, un biežāk tas ir eksportējošais uzņēmums, jo nesaņems naudu par pārdotajām precēm laikus vai arī būs spiests noteikt mazāku cenu, lai kompensētu rubļa svārstības, un attiecīgi sev samazināt peļņu. Visdramatiskākās sekas būtu, ja distribūcijas kanāls darījumiem Krievijā tiktu slēgts un eksportējošam uzņēmumam būtu jāmeklē jauni tirgi, kas atkal ir jaunas izmaksas un galvassāpes.
Visos iepirkumu procesos pasūtītājam ir ļoti svarīgi pārliecināties par pretendenta maksātspēju, kā arī gūt pārliecību, ka konkrētā uzņēmuma izvēles gadījumā tas spēs pildīt savas saistības. Ar nosacījumu, ka jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, t. i., zemākā cena, pats iepirkums jau sevī slēpj gan korupcijas risku, gan arī kvalitatīva darba neizpildes risku.
Starptautiskām kompānijām iepirkumu konkursos pretendēt ir diezgan sarežģīti, jo tiek prasītas tik dažādas un nesaprotamām vajadzībām piemērojamas izziņas, piemēram, kompānijai noteikts reitings AA, kas ir pat augstāks nekā Latvijas valstij. Tiek prasītas izziņas par to, ka nodokļu parādi nepārsniedz 150 eiro. Ir neizprotama šo izziņu vajadzība, jo lielās apdrošināšanas
kompānijas nemaz nevar bankrotēt, it sevišķi, kad ir piešķirts reitings AA vai AA- un turklāt saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasībām ES valstīs ir noteikti iziets “Maksātspējas 2” process, kas garantē uzņēmuma spēju segt uzņemto risku. Ierosinājums būtu diferencēt šo izziņu pieprasījumu, izvērtējot to nepieciešamību pēc būtības.
Bet tajā pašā laikā šo izziņu prasījumus var vērtēt divējādi. No vienas puses, ņemot vērā, ka starptautiskie uzņēmumi nevar viegli izpildīt šīs prasības, te darbojas savdabīgs pašmāju tirgus aizsardzības mehānisms. Lūdzu, lielie varenie, nāciet, bet mēs padarām ienākšanu neiespējamu. Tādējādi uzņēmumi ir, varētu teikt, spiesti atbalstīt vietējo, bet par augstāku cenu, kas savukārt sadārdzina konkrētā produkta vai pakalpojuma izmaksas gala patērētājam. No otras puses, lielie starptautiskie apdrošinātāji noteikti varētu piedāvāt lētāk un pat elastīgāk, un dažkārt arī to, ko šeit nevar iegādāties, tāpat vien, garām ejot, individuāli.
Latvijas uzstādījums – atbalstīt vietējo ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, un tas ir pareizi, nav viss jānes uz ārzemēm, no ārvalstīm jāpērk tās preces, kuras nevar nopirkt Latvijā.
Konkursi ir jāvērtē pēc būtības. Latvijā ir milzīgs spiediens uz zemo cenu, kas, protams, atspoguļojas arī izmaksu sadaļā. Ja apdrošinātājs ir nospiests līdz lejai ar cenu, tad, arī vērtējot atlīdzības izmaksu, tiks vairāk meklētas dažādas kļūdas vai nepilnības dokumentācijā, kas tā nebūtu, ja pircējs pirktu arī caur iepirkumu preces vai pakalpojumus par riskam tuvinātāku cenu.
Ilgi darbojoties apdrošināšanā, es līdz šim neesmu redzējusi no valsts vai pašvaldību uzņēmumiem izsludinātu iepirkumu debitoru apdrošināšanas jomā. Mani tas vienmēr izbrīna: kāpēc? Vai tāpēc, ka sarežģīti, vai tāpēc, ka valsts kapitāla uzņēmumiem nerūp tas, vai viņu pircēji samaksās vai ne? Debitoru apdrošināšana ir finanšu risku vadības instruments un nav nekas eksotisks, tāpat kā veselības vai ēku apdrošināšana, un ir lietojams ne tikai advancētajā Igaunijā. Tas ir tikpat normāli un mūsdienīgi, kā uzņēmumiem izvietot brīvos līdzekļus banku depozītos vai kādos citos drošos instrumentos.
AUTORS: Sandra Smiltniece, starptautiskā brokeru apdrošināšanas uzņēmuma “MARSH” kredītrisku apdrošināšanas vadītāja
Atbildēt