Kategorijas
Nozares

Ekspertu kluba degpunktā – nepamatoti lēts piedāvājums

Tie, kas kaut nedaudz saskārušies ar publisko iepirkumu, noteikti atpazīst arī jēdzienu “nepamatoti lēts piedāvājums”. Ko tas nozīmē, un kādas darbības ir iespējamas, lai saprastu, kura pusē ir taisnība – organizētāja jeb pasūtītāja vai pretendenta jeb piegādātāja? Kāda ir nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā izveidojusies Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas un līdz ar to pakārtoti arī tiesu prakse? Par šiem un citiem jautājumiem pirmajā “Iepirkumu” ekspertu kluba seminārā diskutēja ekspertu kluba dalībnieki un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) speciālisti.

Tie, kas kaut nedaudz saskārušies ar publisko iepirkumu, noteikti atpazīst arī jēdzienu “nepamatoti lēts piedāvājums”. Ko tas nozīmē, un kādas darbības ir iespējamas, lai saprastu, kura pusē ir taisnība – organizētāja jeb pasūtītāja vai pretendenta jeb piegādātāja? Kāda ir nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā izveidojusies Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas un līdz ar to pakārtoti arī tiesu prakse? Par šiem un citiem jautājumiem pirmajā “Iepirkumu” ekspertu kluba seminārā diskutēja ekspertu kluba dalībnieki un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) speciālisti.

Noteikta rīcība

Publisko iepirkumu procedūru regulējošie normatīvie akti paredz noteiktu rīcību iepirkuma organizētājam jeb pasūtītājam gadījumos, kad tas piedāvājumu uzskata par nepamatoti lētu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 48. pantu patlaban, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam ir nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem. IUB Juridiskā departamenta direktora vietniece Monta Oga uzsver, ka šis detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām; izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti; darba aizsardzības noteikumu un darba apstākļu atbilstību vietai, kur tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, un pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu. Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos nosacījumus un tad, ja konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar pasūtītāja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir likumīgs. Ja pasūtītājs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē EK un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu. Tāpat iepirkumu procedūru regulē Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 53. pants un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 50. pants.


Tas ir gandrīz identisks regulējums PIL 48. pantam, bet šo likumu regulējums, pirmkārt, paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs jeb pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja tas šajā pantā noteiktajā kārtībā konstatē, ka pretendenta piedāvājums ir nepamatoti lēts. Jāpiebilst, ka PIL šādu daļu neparedz. Otrkārt, ja piedāvājumu konkrētam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs jeb pasūtītājs uzskata par nepamatoti lētu, tas pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa no pretendenta detalizētu paskaidrojumu par būtiskiem piedāvājuma nosacījumiem. PIL noteikts: ja piedāvājums ir nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu paskaidrojumu. Savukārt Publiskās un privātās partnerības likums attiecīgu regulējumu neparedz. Loģisks ir jautājums – kā ar tā saucamajiem B daļas iepirkumiem? M. Oga skaidro, ka uz tiem likuma regulējums nav attiecināms, bet gan izvērtējumā vērā ņemami no tā izrietošie principi. Tiesa, pasūtītājs iepirkuma dokumentācijā nereti tieši nosaka, ka piemērojams attiecīgais regulējums. Iesniegumu izskatīšanas komisijas (IIK) praksē atzīts, ka Publisko iepirkumu likuma mērķim atbilstoša būtu tāda pasūtītāja rīcība, kad motivētu šaubu par pretendenta piedāvātās līgumcenas pamatotību gadījumā no attiecīgā pretendenta tiktu pieprasīti detalizēti paskaidrojumi par tā piedāvātās līgumcenas pamatotību un pieņemts argumentēts lēmums par tā piedāvātās cenas atzīšanu par pamatotu vai nepamatoti zemu. Attiecīgi pasūtītājs, veicot procesuālās darbības nolūkā noskaidrot pretendenta piedāvātās līgumcenas pamatotību, nav ierobežots izmantot no PIL 48. panta izrietošos principus. Bet Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments, vērtējot nepamatoti lēta piedāvājuma jautājumu sakarā ar B daļas iepirkumu, piemēro PIL 48. panta regulējumu. Pēc būtības publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu niansētai atšķirībai nav faktiskas nozīmes. IIK un tiesu prakse, ievērojot publisko iepirkumu mērķus, tiek piemērota pēc analoģijas, skaidro M. Oga. Pie iepirkumu regulējuma jāmin arī EP jaunās direktīvas. Šis regulējums pēc būtības neatšķiras, taču ir nianse: 3. punkts (PIL 48. panta trešā daļa – par apspriešanos) – līgumslēdzēja iestāde izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu; tā var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni.

Jauni labojumi

Jaunie labojumi PIL 48. pantā ir papildināti ar jaunu redakciju. Tā pasūtītājam ir pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja tas konstatē, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80% vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā periodā pēc VID apkopotajiem datiem, kas publicēti VID dienesta mājaslapā internetā. Ja pretendents kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai, ņem vērā darba ņēmēju vidējo stundas tarifa likmi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz izdrukas no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Savukārt VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, būs jāpārbauda vidējās stundas tarifa likmes pamatotība un jāsniedz atzinums pasūtītājam 15 dienu laikā.

Paredzams, ka jaunie labojumi stāsies spēkā 2015. gada 1. augustā. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta pirms šo labojumu spēkā stāšanās dienas, tā pabeidzama, tajā skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā. Šie labojumi nepieciešami, lai veicinātu nodokļu maksāšanu uz valsts vai pašvaldību iepirkumiem pretendējošo uzņēmēju vidū, lai visiem pretendentiem būtu vienlīdzīgas pozīcijas iepirkumos un nodokļu nemaksātāji negūtu priekšrocību attiecībā pret nodokļu maksātājiem. Jaunajiem labojumiem ir divi galvenie iemesli – lai tiktu pārbaudīti visi pretendenti un lai visi pretendenti būtu motivēti regulāri maksāt nodokļus. Tādējādi pasūtītāji, pārbaudot visus pretendentus, jau kvalifikācijas stadijā izslēgtu no dalības tālākajā konkursā nodokļu nemaksātājus, jo pašreizējā redakcija pieļauj un veicina, ka pretendents nodokļus samaksā tikai tad, ja tiek pasludināts par uzvarētāju. Ja visi zinātu, ka tiks izslēgti no konkursa par nenomaksātiem nodokļiem, tad tā būtu motivācija maksāt. Tāpat ir nepieciešams noteikt nodokļu nomaksu iepirkuma izsludināšanas dienā vai pēdējā aktualizācijā pirms šīs dienas. Patlaban likums pieļauj parādu esamības gadījumā tos nomaksāt tikai pēc tam, ja iepirkumu komisija konstatē parādu un ar konkrēto pretendentu ir plānots noslēgt līgumu, bet visi pārējie pretendenti var turpināt nemaksāt nodokļus, līdz izdosies uzvarēt kādā konkursā, stāsta Monta Oga.

Kā vienu no piemēriem M. Oga min konkrētu gadījumu, skaidrojot, ka PIL 48. pants būtībā paredz automātiski neatteikties no tādiem piedāvājumiem, kuri pirmajā mirklī var šķist nenopietni,
jo tajos ir pārāk zema piedāvātā cena. Pasūtītājam pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir jānoskaidro, kā piedāvātā cena tiek pamatota. Minētais atbilst publiskā iepirkuma jēgai un mērķim, proti,
gan brīvai pretendentu konkurencei, gan pasūtītāja interesēm par izdevīgāko, tostarp lētāko piedāvājumu. Mērķis nepamatoti lētu piedāvājumu izvērtējuma procedūrai un izslēgšanai no konkursa
nav tirgus cenu regulēšana. Tāds neizriet no šā likuma un publiskajam iepirkumam nepiemīt. No PIL 48. panta pirmās daļas izriet, ka vispirms ir jākonstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts,
tikai pēc tam pasūtītājam ir pienākums prasīt paskaidrojumu pretendentam par piedāvājuma būtiskajiem nosacījumiem. Tātad pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību, un šī panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts. Bet gadījumā, ja piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, 48. panta noteikumi nav piemērojami. PIL 48. pants nav paredzēts kā procedūra, lai testētu, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pretējā
gadījumā pasūtītājam vajadzētu testēt visu pretendentu piedāvājumus, prasot sniegt paskaidrojumus par piedāvājuma būtiskajiem nosacījumiem. M. Oga skaidro, ka katrā konkrētā gadījumā pasūtītājam ir jāpiepilda ar saturu jēdziens “nepamatoti lēts piedāvājums”. Nosacījums minētās normas piemērošanai jeb paskaidrojumu pieprasīšanai ir tas, ka pasūtītājam radušās šaubas par piedāvājuma nopietnību tā cenas dēļ. Minēto normu galvenais mērķis ir dot pretendentiem iespēju pamatot sava piedāvājuma cenu, kas šķiet nepamatoti zema. Eksperte skaidro, ka nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir obligāti nepieciešama, lai publiskā iepirkuma līguma slēgšanā panāktu reālu konkurenci.

Trūkst kritēriju

M. Oga arī uzsver, ka publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos nepamatoti lēta piedāvājuma jēdziens nav ietverts. Tāpat šajos aktos nav ietverti kritēriji, pēc kuriem varētu konstatēt, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts. Nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmes jeb apstākļi, kas liecina par to, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, izriet no IIK un tiesu prakses. Kas var liecināt, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts vai kad ir pamats iedarbināt “nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes mehānismu”? Eksperte norāda, ka pasūtītājam pamatotu aizdomu gadījumā ir jāizvērtē pretendentu piedāvāto līgumcenu pamatotība un jāizslēdz no dalības procedūrā tie pretendenti, kuru iesniegtie piedāvājumi ir nepamatoti lēti. Principā nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanai var tikt izmantoti matemātiski kritēriji, piemēram, piedāvātās cenas atšķirība salīdzinājumā ar visu iesniegto piedāvājumu vidējo cenu, taču tas nevar būt pietiekams pamats pretendenta automātiskai izslēgšanai no procedūras. Piedāvātās cenas ievērojama atšķirība no citu pretendentu piedāvātajām cenām ir pietiekams pamats šaubām par to, vai piedāvātā cena ir pamatota un vai līdz ar to pretendents spēs par šo cenu īstenot iepirkuma līgumu.


Taču pretendentu piedāvāto cenu atšķirība pati par sevi nevar būt iemesls, lai piedāvājumu atzītu par nepamatoti lētu, jo nepamatoti lēts ir vienīgi tāds piedāvājums, par kurā norādīto
cenu vispār nav iespējams izpildīt iepirkuma līguma nosacījumus
. Līdz ar to var secināt, ka cenas atšķirība pati par sevi nav pamats, lai piedāvājumu atzītu par nepamatoti lētu, bet atšķirība ir pazīme, kas liecina, ka ir pamats “iedarbināt nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes mehānismu”.

Pirmajā ekspertu kluba seminārā IUB Administratīvo sodu departamenta direktore Arita Ūdre analizēja Publisko iepirkumu likumā ietvertos izslēgšanas noteikumus un to piemērošanas praksi,
kā arī sniedza ieskatu jaunajos labojumos, kas attiecināmi uz izslēgšanas noteikumu piemērošanu. Paredzēts, ka “Iepirkumu” ekspertu kluba semināri turpmāk notiks regulāri.

AUTORS: Elza Bērziņa
Foto: GATIS DIEZIŅŠ

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.