Kategorijas
Nozares

Iepirkuma līgums II

Šajā nodarbībā aplūkosim, kā noris iepirkuma līguma teksta sagatavošana un līguma parakstīšana, kāda informācija par iepirkuma līgumu ir publiski pieejama, kādus nosacījumus ieteicams iekļaut līgumā.

Pircējs (pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē), veicot iepirkumu saskaņā ar jebkuru no iepirkumu jomas normatīviem aktiem, slēdz iepirkuma līgumu (turpmāk tekstā – līgums). Vēlos norādīt, ka līgums noslēdzams rakstveidā visos gadījumos, kad veikts iepirkums saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 8. pantā minētajām iepirkuma procedūrām un citām iepirkumu veikšanas metodēm (B daļas pakalpojuma iepirkums, mazais jeb zemsliekšņa iepirkums).

Šajā nodarbībā aplūkosim, kā noris iepirkuma līguma teksta sagatavošana un līguma parakstīšana, kāda informācija par iepirkuma līgumu ir publiski pieejama, kādus nosacījumus ieteicams iekļaut līgumā.

Pircējs (pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē), veicot iepirkumu saskaņā ar jebkuru no iepirkumu jomas normatīviem aktiem, slēdz iepirkuma līgumu (turpmāk tekstā – līgums). Vēlos norādīt, ka līgums noslēdzams rakstveidā visos gadījumos, kad veikts iepirkums saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 8. pantā minētajām iepirkuma procedūrām un citām iepirkumu veikšanas metodēm (B daļas pakalpojuma iepirkums, mazais jeb zemsliekšņa iepirkums). Tas, vai līgums slēdzams rakstveidā arī gadījumos, kad nav piemērotas PIL minētās iepirkuma procedūras un citas iepirkumu veikšanas kārtības (metodes), ir pircēja kompetencē, ņemot vērā arī ES finansēto projektu vadlīnijās noteikto, ja finanšu
līdzekļi samaksai piegādātājam par līguma izpildi tiks saņemti no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Par līgumu sagatavošanu, parakstīšanu un glabāšanu katrā iestādē ieteicams izstrādāt līgumu slēgšanas noteikumus, kas būtu jāievēro neatkarīgi no tā, kāda veida līgumu slēdz. Līgumu slēgšanas noteikumus var iekļaut arī iestādē esošajā “Iepirkumu kārtībā”. Šajos noteikumos nepieciešams atrunāt šādus jautājumus:

1. Gadījumos, kad iepirkuma ietvaros paredzēts slēgt rakstveida iepirkuma līgumu, pirms iepirkuma līguma parakstīšanas iestādes vadītāja pilnvarotā persona vai iepirkuma komisija sagatavo līgumprojektu (divi eksemplāri – viens oriģināls tiek glabāts pie pircēja, otrs – pie komersanta), ko pēc tam iesniedz iestādes vadītāja noteiktajam juristam saskaņošanai, lai pārbaudītu līguma atbilstību PIL normām, pircēja interesēm, konkrētā iepirkuma noteikumiem (izriet no konkrētā iepirkuma nolikuma un tehniskajām specifikācijām utt.), iepirkuma komisijas pieņemtajam lēmumam un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, un iestādes galvenajam grāmatvedim iepirkuma līguma rekvizītu, līgumcenas, bankas kontu un samaksas termiņu pārbaudei.

2. Jurists un grāmatvedis informē par iepirkumu atbildīgo personu par līgumprojekta atbilstību ar saskaņojuma atzīmes uzlikšanu uz pircēja eksemplāra, kurš līguma atbilstības gadījumā organizē līguma parakstīšanu.

3. Iestādes paraksttiesīgās personas pēc līguma parakstīšanas, to reģistrē atbilstoši iestādē noteiktajai kārtībai vienotā iepirkumu līgumu uzskaites sistēmā, tam piešķirot līguma numuru, kas sastāv no, piemēram:

  • saimnieciskā līguma apzīmējuma – burta “S”,
  • iestādes nosaukuma pirmajiem lielajiem burtiem (iestādes nosaukuma saīsinājums),
  • iepirkuma līguma parakstīšanas gada,
  • līguma kārtas numura augošā secībā.

4. Par iepirkumu atbildīgā persona informāciju par katru noslēgto līgumu reģistrē veikto iepirkumu reģistra lapā, ko kopā ar iepirkuma dokumentiem uzglabā atbilstoši iestādē noteiktajai kārtībai.

5. Par iepirkumu atbildīgā persona noslēgtā iepirkuma līguma oriģinālu iesniedz personai, kas atbildīga par izpildei pakļauto līgumu uzglabāšanu (tas var būt gan galvenais grāmatvedis, gan iestādes galvenais jurists vai administratīvās daļas vai departamenta darbinieks).

6. Līguma izpildes gaitu koordinē par iepirkumu atbildīgā persona vai darbinieks, kas atbild iestādē par saimniecisko lietu jautājumiem (saimnieks, noliktavas darbinieks u. tml.), kontrolējot to, lai līguma izpilde noritētu atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem.

7. Par līguma izpildi atbildīgā persona, sadarbojoties ar piegādātāju, organizē un nodrošina pieņemšanas–nodošanas aktu parakstīšanu, kā arī nodrošina parakstīto aktu iesniegšanu grāmatvedībai samaksas veikšanai atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem, kā arī veic defekta aktu sastādīšanu nepieciešamības gadījumā.

Kad, kas un kā var iebilst par līguma projektu (nākotnē parakstāmā līguma versiju)

PIL paredz, ka par līgumprojekta redakciju, kas iepirkuma procedūrā ir neatņemama konkursa nolikuma sastāvdaļa (PIL 51. panta pirmās daļas 6. apakšpunkts), pretendents ir tiesīgs uzdot jautājumus un savlaicīgi saņemt atbildes no iepirkuma veicēja tāpat kā par jebkuru citu iepirkuma dokumentācijas sastāvdaļu. Tostarp piegādātājam ir tiesības PIL 83. panta 3. un 3.1 daļā minētajos termiņos iesniegt iesniegumu (sūdzību) IUB par līgumprojekta nosacījumu
neatbilstību PIL normām un citu LR normatīvo aktu prasībām, ja pretendenta intereses tiek aizskartas un pircēja izvirzītie nosacījumi līgumā ir nepamatoti un ierobežojoši.

Kāda informācija ir pieejama jebkurai personai par līgumu

Lai gan publiski pieejami daudzi un dažādi iepirkuma līgumu teksti, ko var izmantot kā paraugus sev nepieciešama līguma teksta izstrādei, būtiski neaizmirst, ka katram iepirkuma līgumam jābūt sagatavotam atbilstoši katra konkrēta
pasūtītāja interesēm un pamatojoties uz iepriekš veikta iepirkuma dokumentos izvirzītām prasībām.

Publisko iepirkumu likums paredz, ka pieejamais informācijas apjoms jebkurai personai no līguma ir: pasūtītāja nosaukums, piegādātāja nosaukums, iepirkuma priekšmets, tā apjoms, cena un apraksts tādā apjomā, kāds norādīts ziņojumā, samaksas kārtība, līgumaizpildestermiņšunvieta, līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma neizpildīšanu, kārtība, kādā izdarāmi līguma grozījumi, kā arī kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma (PIL 69. pants).

PIL 12. pants par konfidencialitāti norāda, ka pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā, savukārt pasūtītājs, paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. Tātad secināms, ka minētos jautājumus par konfidencialitāti, kas skar abas līguma slēdzējpuses, nepieciešams atrunāt arī līgumā. Vēlos gan norādīt, ka līguma saturs nedrīkst būt pretrunā ar likumu “Par valsts noslēpumu” (http://likumi.lv/doc.php?id=41058), Komerclikuma
19. pantu par to, kas ir komercnoslēpums (http://likumi.lv/doc.php?id=5490), kā arī Informācijas atklātības likuma 5. pantu par to, kas ir ierobežotas pieejamības informācija (http://likumi.lv/doc.php?id=50601).

Atgādinu, ka atsevišķi noslēgtā līguma punkti var būt nepubliskojami, ko paredz arī mazā iepirkuma (veikti saskaņā ar PIL 8.2 pantu) veikšanas kārtības nosacījumi PIL 8.2 panta 13. daļā, proti, ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā iepirkuma līgums vai tā grozījumi, pasūtītājs savā mājaslapā internetā ievieto attiecīgi iepirkuma līguma vai tā grozījumu tekstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ievērojot komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Šī norma, kas stājusies spēkā 2013. gada 1. augustā, paredz, ka līguma un tā grozījumu teksts ir pieejams pasūtītāja mājaslapā internetā vismaz visā līguma darbības laikā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus pēc līguma spēkā stāšanās dienas. līguma publiskošana šādā apjomā gan neattiecas uz līgumiem, kas tiek parakstīti iepirkuma procedūru ietvaros, proti, tiem nav jābūt ievietotiem pasūtītāja mājaslapā.

Cik ilgi glabā līgumu

Pasūtītājs saskaņā ar PIL 36. pantu visus PIL 35. panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī piedāvājumu oriģinālus glabā desmit gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Desmit gadi kā glabāšanas termiņš dokumentiem neattiecas uz mazā iepirkuma (organizēts saskaņā ar PIL 8.2 pantu) dokumentiem, jo šādus dokumentus glabā divus gadus vai atbilstoši tam termiņam, kas noteikts ES finansēto projektu vadlīnijās, ja iepirkumā samaksa par līguma izpildi tiek izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi.

Turpinājumu lasiet nākamajā numurā

AUTORS: Astra Bērziņa

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.