Pēc ekonomiskās krīzes gadiem, kad valsts un pašvaldību iestādēm praktiski nebija ļauts apmaksāt veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem vai uz kopējā izdevumu samazināšanas fona tas skaitījās neētiski, pašlaik ierobežojumu veselības apdrošināšanai valsts un pašvaldību iestādēs nav. Viss atkarīgs no pieejamiem finanšu līdzekļiem, kurus var atvēlēt veselības apdrošināšanas polišu iegādei. Tiesa, ir noteikti ierobežojumi apdrošināšanas polises cenai.
Veselības apdrošināšana valsts un pašvaldību iestādēs arvien bijis kutelīgs temats, jo darbinieku apdrošināšanai tiek izlietoti valsts vai pašvaldību finanšu resursi, tostarp iedzīvotāju nomaksātie nodokļi. Šā iemesla dēļ daudzas budžeta finansētas iestādes nelabprāt dalās ar informāciju, kā, cik lielā apmērā tās izlieto naudu veselības apdrošināšanai. Vislabprātāk un skaidri atbild tās valsts iestādes, kurās veselības apdrošināšana par valsts budžeta līdzekļiem darbiniekiem netiek nodrošināta – visbiežākā atbilde ir: mums nav lieku naudas līdzekļu, ko tērēt apdrošināšanai. Taču valsts un pašvaldību iestādēm, lai iegādātos veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, ir jāizsludina iepirkuma procedūra, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, lai iepirkumu procedūra būtu caurskatāma, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kā nodokļu finansētas struktūras izlieto nodokļu maksātāju naudu.
Kopš krīzes beigām, kad valsts pārvaldes iestādēm ir atļauts atkal apdrošināt savus darbiniekus, izsludināto iepirkumu skaits arvien pieaug, liecina apdrošinātāju dati. Taču problēmas sagādā neprofesionāli sagatavotie iepirkumi, kur vēlmes nav samērojamas ar iespējām, proti, par ļoti zemu cenu iepircējs vēlas simtprocentīgu pakalpojumu apmaksu un vēl bonusus, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumus. Valsts un pašvaldību darbinieku veselības apdrošināšanas konkursos ir noteikts limits par izmaksām vienam apdrošinātajam darbiniekam, taču, neraugoties uz noteiktajiem limitiem, prasības šajos iepirkumos parasti ir neadekvāti augstas.
Likums ļauj apdrošināt
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. pants par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem noteic, ka valsts vai pašvaldības institūcija var apdrošināt amatpersonu (darbinieku) veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, bet obligāti jāapdrošina darbinieku veselību likumā noteiktos gadījumos, tas ir, ja šie darbinieki, veicot darba pienākumus, ir pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam. Valsts un pašvaldību institūcijas neapdrošina to amatpersonu veselību, kurām šajā likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe.
Finanšu ministrijas Sabiedriskā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļas vadītāja Laila Ruškule, atsaucoties uz šo likumu, skaidro: likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana. Valsts vai pašvaldības institūcija var apdrošināt amatpersonu jeb darbinieku veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Iestādes vadītājs ir atbildīgs par cilvēkresursu organizēšanu un pamatfunkciju nodrošināšanu piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Taču likums noteic arī ierobežojumus veselības apdrošināšanas polisēm izmantojamajam finansējumam. Likuma 37. panta otrajā daļā norādīts, ka vispārīgajā gadījumā veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Savukārt tām amatpersonām, kuras likumā ir minētas kā obligāti apdrošināmās, veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru (10 procenti no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā, ja ir izpildīti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piektajā daļā minētie nosacījumi).
Likumā noteikts, ka valsts institūcija apdrošina tiesnešu, prokuroru un to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu veselību, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, kā arī to tiesu ekspertu veselību, kuri ir pakļauti dzīvības vai veselības apdraudējumam, piedaloties izmeklēšanas darbībās. Tāpat ir obligāti jāapdrošina veselība Valsts meža dienesta, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoriem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes, Muitas pārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas ir pakļauti dzīvības vai veselības apdraudējumam savu darba pienākumu veikšanā. Apdrošināmi ir arī probācijas dienesta darbinieki.
Savukārt pašvaldības domes var pašas noteikt amatus, kurus ieņemošās amatpersonas ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam un kuras var apdrošināt. Ārlietu ministrija, kam jāapdrošina visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu veselība, kā arī to viņu ģimenes locekļu veselība, kuri pārceļas uz attiecīgo dienesta vietu ārvalstī, apdrošināšanas apmēru nosaka pati atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Tirgus audzis par 10%
Veselības apdrošināšanas polišu iegāde ir atsākusies ar pilnu jaudu, par to liecina Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) publicētie iepirkumi, tiesa, birojs atsevišķi neapkopo informāciju tieši par iepirkumiem veselības apdrošināšanas nozarē. Valsts kanceleja žurnālam “Iepirkumi” atbild, ka netiek apkopota informācija par visām valsts pārvaldes iestādēm, vai tās iegādājas veselības apdrošināšanas polises. Iepirkumus par veselības apdrošināšanu izsludina galvenokārt valsts un pašvaldību iestādes vai lielie uzņēmumi, bet par mazāka mēroga iepirkumiem tiek rīkotas cenu aptaujas.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija liecina, ka 2014. gada pirmajā pusgadā Latvijā iekšējais apdrošināšanas tirgus pieaudzis par 10% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 169,8 miljonu eiro apmērā. Veselības apdrošināšana pēc parakstītajām prēmijām ir pirmajā vietā starp visiem apdrošināšanas veidiem (21% tirgus; pieaugums par 11,7%), arī pēc izmaksātajām atlīdzībām veselības apdrošināšana ir galvgalī – otrajā vietā uzreiz pēc KASKO (19,5% tirgus, pieaugums 12%). Pēc apdrošinātāju datiem, veselības apdrošināšanas polises aktīvi iegādājas darba devēji, kuri ir ieinteresēti veselos darbiniekos. Pēc apdrošinātāju aplēsēm, šādas veselības apdrošināšanas polises iegādātas 30 līdz 40% nodarbināto.
“Iepirkumi” iepazinās ar iepirkumiem veselības aprūpes apdrošināšanā šāgada pirmajā pusgadā: iepirkumu summas svārstās no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat miljonam eiro. Tiešā veidā salīdzināt iepirkumus nav iespējams, jo jāņem vērā, cik atšķirīgas darbinieku skaita ziņā ir valsts un pašvaldību iestādes, arī tas, ka nereti tās izsludinājušas iepirkumu veselības apdrošināšanas polisēm uz diviem vai pat trim gadiem.
Sīva konkurence
Veselības apdrošināšana jau ilgāku laiku ir starp lielākajiem apdrošināšanas veidiem. Pirmais pusgads ierasti veselības apdrošināšanā raksturojams ar straujāku biznesa apjomu pieaugumu, kas gada otrajā pusē kļūst mērenāks, paredzams, ka līdz gada beigām parakstīto prēmiju apjoms kopumā varētu pieaugt 10% robežās,” situāciju veselības apdrošināšanas jomā vērtē “ERGO” Veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads. Pieprasījuma pieaugumu nemainīgi nodrošina uzņēmumu interese par savu darbinieku apdrošināšanu gan valsts, gan privātajā sektorā. Veselības apdrošināšana joprojām tiek uzskatīta par ievērojamu bonusu, ko saviem darbiniekiem nodrošina uzņēmums, tāpēc tā bieži tiek iekļauta dažādās darbinieku motivēšanas programmās. Lielāko daļu jauno veselības apdrošināšanas klientu veido tieši valsts un pašvaldības iestādes, tā kā, krīzes sekām mazinoties, tiem atkal ir atļauts to iegādāties. Tomēr ekonomiskā izaugsme ir veicinājusi arī arvien lielāku privātā sektora uzņēmumu interesi par savu darbinieku veselības apdrošināšanu.
Uz jautājumu, kā apdrošinātājs izvēlas – piedalīties vai ne izsludinātajos konkursa iepirkumos veselības apdrošināšanai, G. Konrads atbild: apdrošināšanas sabiedrība “ERGO” rūpīgi izvērtē katra iepirkuma prasības un iespējas tās izpildīt, kā arī to, vai nolikumā prasītais segums ir atbilstošs noteiktajam pakalpojuma iegādes budžetam. Būtisks kritērijs ir arī noteiktie iepirkuma termiņi. Īpaši svarīga tāda izvērtēšana un izpēte ir gadījumos, kad potenciālais klients prasa nestandarta apdrošināšanas risinājumu, kas pielāgots individuālām darbinieku vajadzībām, vai ļoti plašu ietverto risku segumu. Svarīga ir arī pakalpojumu saņemšanas vieta un veselības aprūpes līgumiestāžu pieejamība konkrētā reģionā. Taču minētie ir tikai pāris no aspektiem, kas tiek apsvērti, pieņemot lēmumu par dalību iepirkumā. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēdējos gados ir pieaudzis, pieredze rāda, ka pēc iepirkuma prasību izvērtēšanas piedalāmies tikai mazāk nekā pusē no izsludinātajiem iepirkumiem, jo saviem klientiem pakalpojumu nodrošināšanā mums ir būtiski sniegt augstāko kvalitāti. Dalība iepirkumos un uzņēmumu apkalpošana galvenokārt ir “ERGO” Korporatīvās klientu apkalpošanas nodaļas pārziņā, taču kopumā piedāvājuma izstrādē tiek iesaistīta daudz plašāka komanda. Veselības apdrošināšanā ir maz standarta risinājumu un piedāvājums katram klientam tiek gatavots individuāli, tāpēc tas prasa daudz resursu un plašu speciālistu iesaisti.
Līdzīgas cenas situācijā apdrošinātāji var konkurēt ar vairākām lietām – polises segumu, klientu apkalpošanas servisu, līgumiestāžu pārklājumu, cenrāžiem par pakalpojumiem un citu, skaidro G. Konrads. Piedāvājums var pārsniegt konkrētajā iepirkumā definētās minimālās prasības, kas jau sniedz būtiskas priekšrocības. Pēdējos gados veselības apdrošināšanas pakalpojumu jomā notikusi būtiska attīstība. Klienti arvien vairāk novērtē kvalitāti un servisu, īpaši atlīdzību regulēšanā. “Redzam, cik būtiski ir samazinājies laiks no medicīnas pakalpojuma izmantošanas līdz atlīdzības saņemšanai. Lielāko daļu atlīdzību “ERGO” regulē pāris dienu laikā. Tas galvenokārt ir iespējams, pateicoties tehnoloģiskajiem risinājumiem – piemēram, 70% “ERGO” klientu jau izmanto iespēju pietikt atlīdzību elektroniski,” saka G. Konrads. Viņš atzīst, ka veselības apdrošināšanā ir maz tādu iepirkumu, kuros noteicošais kritērijs ir tikai cena. Šāds princips, visdrīzāk nolūkā ieekonomēt, tiek īstenots reti. Diemžēl iepirkumi ar vienu dominējošo kritēriju visdrīzāk nonāk strupceļā un ne vienmēr, saņemot veselības apdrošināšanas pakalpojumus, var apmierināt klienta vēlmes. Vai apdrošinātājam ir izdevīgi piedalīties ar zemāko cenu, vai tas pēc tam atmaksājas? Uz šo jautājumu “ERGO” eksperts atbild: katram veselības apdrošināšanas polisē ietvertajam pakalpojumu segumam ir atbilstoša cena –- zemāka cena attiecīgi nozīmē mazāku polises segumu. Viss atkarīgs no konkursa rīkotāja prasībām. Jautājums ir tikai par to, vai iespējams atrast līdzsvaru starp klienta vēlmēm un zemo polises cenu.
Latvijas apdrošināšanas tirgū joprojām valda sīva konkurence. “Esam novērojuši, ka šogad apdrošinātāji mazāk aktīvi piedalās iepirkumu konkursos, nekā tas bija iepriekš. Iespējams, vairāk izvērtē savu dalību un iespējas nodrošināt pakalpojuma rentabilitāti. Daudziem apdrošinātājiem veselības apdrošināšanas segments joprojām nes zaudējumus, tāpēc rentabilitātes nodrošināšana daudziem ir liels izaicinājums. Turklāt piedāvājuma sagatavošana jebkuram iepirkumam vai konkursam prasa laiku un resursus, tāpēc rūpīgi jāveic visu risku izvērtēšana,” norāda G. Konrads.
Cenu dempings pastāv
Arvien vairāk ir to valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu, kuri saviem darbiniekiem iegādājas veselības apdrošināšanas polises. Kopš 2011. gada beigām, kad atkal tika atļauts iegādāties veselības apdrošināšanu, konkursu skaits veselības apdrošināšanas segmentā palielinās, un, visticamāk, arī turpmāk vērosim izaugsmi, norāda AAS “Gjensidige Baltic” Personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva. Vērtējot esošo situāciju, varot prognozēt, ka nākamajā gadā izsludināto iepirkumu skaits palielināsies aptuveni par 10%. Taču L. Ščegoļeva teic, ka šis palielinājums notiks nevis uz izsludināto iepirkumu skaita pieauguma rēķina, bet gan uz iepirkumā iekļauto atdrošināto darbinieku skaita palielināšanās rēķina. Pašlaik tirgū novērojama tendence rīkot iepirkumus, apvienojot vairākas uzņēmuma pakļautībā esošās iestādes vienā iepirkumā. Tas notiek ar mērķi samazināt kopējās izmaksas iepirkumā, jo, apvienojot vienā iepirkumā vairākas iestādes, notiek riska diversifikācija un apdrošināšanas kompānijas piedāvā plašāku apdrošināšanas segumu. Tāpat apdrošinātājs paredz, ka turpināsies tendence rīkot iepirkumus diviem vai trim gadiem, kas, pēc “Gjensidige Baltic” domām, nav labākais iepirkuma risinājums, jo visas apdrošināšanas kompānijas ilgtermiņā nevar precīzi prognozēt risku un tas var palielināt izteikto piedāvājuma cenu vai samazināt iekļauto apmaksājamo pakalpojumu grozu.
Apdrošinātāji izvērtē konkursus un tikai pēc tam pieņem lēmumu, piedalīties tajos vai ne, uzsver L. Ščegoļeva. Ir dažādi apstākļi, kas var ietekmēt apdrošinātāja lēmumu, tostarp iepirkuma tehniskās specifikācijas kvalitāte, proti, vai tā ir skaidri uzrakstīta un definētas visas prasības, iepriekšēja apdrošināšanas pieredze. Noteicošais ir arī atvēlētais budžets veselības apdrošināšanas polises iegādei un tā atbilstība vēlamajam pakalpojumu grozam. Pieņemot lēmumu par dalību veselības apdrošināšanas iepirkumā, pie dokumentācijas sastādīšanas strādā cilvēki, kas “Gjensidige Baltic” atbild par iepirkumu sagatavošanu un specifisko programmu pielāgošanu atbilstoši specifikācijas izvirzītajām prasībām, kā arī pie riska kalkulācijas. Tie ir cilvēki, kas vislabāk pārzina situāciju medicīnā, ir informēti par plānotajām pārmaiņām veselības aprūpes sistēmā un paredzamajām izmaksām ilgtermiņā, kā arī veselības apdrošināšanas tirgus attīstības tendencēm kopumā.
Pamatā, izsludinot iepirkumu, tajā tiek ietverti kritēriji, kam atbilstošu piedāvājumu no pretendentiem vēlas redzēt uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde, kas attiecīgo iepirkumu izsludina. Visiem pretendentiem ir vienādi noteikumi, atšķirīga var būt piedāvātā pakalpojuma cena vai citi faktori, kas atšķir apdrošinātājus. Piemēram, līgumiestāžu skaits, jo tas atspoguļo pieejamo medicīnas pakalpojumu saņemšanas ērtumu. Tāpat nozīmīgs faktors ir termiņi, kuros izmaksā atlīdzības. Piemēram, “Gjensidige Baltic” pieņem lēmumu un izmaksā atlīdzības piecu darba dienu laikā. Vēl viens faktors – papildu programmu iekļaušana līdzās tehniskajā specifikācijā noteiktajām, nepalielinot iepirkumā definēto polises prēmiju. Atkarībā no savām iespējām apdrošinātājs piedāvā plašāku vai šaurāku papildu programmu klāstu. L. Ščegoļeva uzsver, ka svarīgs konkurences faktors ir saziņas iespējas ar savu apdrošinātāju: “Esam orientēti uz veiksmīgu komunikāciju ar klientiem, tāpēc tiek piedāvāta individuāla līguma apkalpošana katram uzņēmumam.”
Veselības apdrošināšanas segmentā ir dažādi aspekti, kas ietekmē apdrošinātāju darbu. “Ja runājam par cenu dempingu, tas joprojām pastāv, kas negatīvi ietekmē apdrošināšanas tirgu. Zemākās cenas izvēle samazina iespējamo pakalpojumu iekļaušanu piedāvājumā. Tāpēc iesākam izvēlēties saimnieciski izdevīgāko vērtēšanas sistēmu, nevis zemākās cenas piedāvājumu,” norāda L. Ščegoļeva. Privātiem uzņēmumiem ir brīva iespēja izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu,toties uz valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu izsludinātajiem iepirkumiem attiecas ierobežojošie faktori, tas ir, jau minētā maksimālā prēmija 213,43 eiro apmērā, ko valsts vai pašvaldības iestādes un uzņēmumi var maksāt apdrošinātājam par vienu apdrošināšanas polisi. “Vērtējot pēdējo gadu iepirkumu izvirzītas prasības, redzam, ka no apdrošinātājiem prasa pilnīgu pakalpojumu klāstu, ko par atvēlētajiem 213,43 eiro un pie pašreizējām medicīnas pakalpojumu cenām nodrošināt nav iespējams. Šajā summā nav iespējams iekļaut iepirkumos definēto 100% apmaksas programmu, kurā iekļautas papildu programmas: maksas stacionāra palīdzība ar lieliem apmaksas limitiem, zobārstniecība, medikamenti, sports,” uzsver eksperte. Kopumā Latvijas tirgū šobrīd darbojas deviņas apdrošināšanas sabiedrības, kas piedāvā veselības apdrošināšanu. Pēc ekonomiskās krīzes, kad Latvijā sākās taupības režīms, visvairāk cieta tieši veselības apdrošināšanas segments. Veselības apdrošināšana valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos kā lojalitātes programma tika atcelta 2009. gadā. “Kad to atjaunoja, visas apdrošināšanas sabiedrības metās cīņā pēc iepirkumiem, lai izlīdzinātu tos finansiālos zaudējumus, kas tika gūti krīzes laikā. Šī tendence joprojām turpinās, un, lai gan veselības apdrošināšanas segments arvien turpina augt, ik rudeni, kad valsts un pašvaldības iestādes un lielie privātie uzņēmumi izsludina iepirkumus un plāno savu nākamā gada budžetu, vērojama tirgus aktivizēšanās,” norāda L. Ščegoļeva.
Prasības – neadekvāti augstas
Veselības apdrošināšanas segments ir augošs, taču produkta rentabilitātes rādītāji kopumā pasliktinās, žurnālam “Iepirkumi” saka “If P&C Insurance AS” Produktu attīstības un risku parakstīšanas analīzes nodaļas vadītājs Raitis Birznieks. Šobrīd jūtot pieprasījuma palielināšanos pēc programmām, kas piedāvā pakalpojumu apmaksu 100% apmērā, taču šīs programmas ir ar sliktākiem rentabilitātes rādītājiem nekā programmas, kurās daļu no pakalpojuma summas sedz klients. Taču konkurence dara savu un, neraugoties uz sliktākajiem rentabilitātes rādītājiem, tirgū vienmēr ir kāda apdrošināšanas sabiedrība, kas 100% programmām piedāvā ļoti zemas cenas. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos ir atsākušies iepirkumi valsts sektorā, kas ļauj darbiniekus nodrošināt ar veselības apdrošināšanas polisēm. Valsts un pašvaldību darbinieku veselības apdrošināšanas konkursos ir noteikts limits par izmaksām vienam apdrošinātajam darbiniekam, taču, neraugoties uz noteiktajiem limitiem, prasības šajos iepirkumos parasti ir neadekvāti augstas. Arī te ir apdrošināšanas sabiedrības, kas bieži uzvar šajos iepirkumos, jo izvēlas startēt ar nerentabliem līgumiem un piedāvāt reālajām pakalpojumu izmaksām neatbilstoši zemas cenas. “Mūsu galvenais nosacījums, izlemjot par dalību konkrētā iepirkumā, – vai par noteikto prēmiju var programmā iekļaut visus minimālajās prasībās nosauktos pakalpojumus,” uzsver R. Birznieks, tāpēc visos izsludinātajos iepirkumos uzņēmums nepiedalās.
Cenu aptaujā ir viens kritērijs – cena ar nosacījumu, ka piedāvājumam jāatbilst minimālajām prasībām. Konkursos cena ir tikai viens no kritērijiem, tāpat tiek vērtēta arī kvalitāte (programmu paplašinājumi, apdrošinājuma summas, atlīdzību limiti u. c.) un pakalpojumu funkcionalitāte (līgumiestāžu tīkls, apmaksas nosacījumi – tiešie un netiešie, pakalpojuma apmaksas laiks). Iepirkumu konkursa uzvarētājs kā saimnieciski izdevīgākais tiek noteikts, izmantojot formulas. “Ja tiek veikta cenu aptauja, tad noteiktā cena jau tāpat ir pietiekami zema, par kuru vēl īpaši zemāku vairs nepiedāvā. Jautājums ir par to, vai apdrošināšanas sabiedrība ir gatava piedalīties konkursā. Veselības apdrošināšanas tirgū vienmēr ir vērojama sīva konkurence. Konkurence tirgū mainās viļņveidīgi, kas atkarīga no apdrošināšanas sabiedrību stratēģijas,” situāciju vērtē R. Birznieks. Konkursā piedalīties ar zemāko cenu noteikti atmaksājas, ja prasības ir adekvātas un iespējams piedāvāt rentablu pakalpojumu. Diemžēl, kā atzīst R. Birznieks, veselības apdrošināšanas produkts tirgū pamazām kļūst nerentabls. Peļņa vai zaudējumi no konkrēta klienta var nozīmīgi svārstīties.
Specifisks apdrošināšanas veids
Visas apdrošināšanas sabiedrības, kas piedāvā veselības apdrošināšanas pakalpojumus uzņēmumiem, aktīvi piedalās iepirkumos, bet tajā pašā laikā ir atsevišķi iepirkumi, kuri tiek izbeigti bez pretendentu iesniegtiem piedāvājumiem vai arī tos iesniegušas vien pāris kompānijas. Tāda aina vērojama gadījumos, ja prasības ir neadekvātas pret pieļaujamo cenu un nereti nodrošināmas tikai ar dempinga cenu, situāciju veselības apdrošināšanas jomā vērtē “BALTA” Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča. Ja konkurss tiek vērtēts pēc zemākās cenas principa, tad apdrošinātāji var sašaurināt segumu, lai varētu piedāvāt šādu zemāku cenu. Rezultātā izveidojas situācija, ka pasūtītājs ir ieguvis tikai cenu, bet nav saņēmis sev optimālo piedāvājumu, jo nevar būt kvalitatīvs un izteikti lēts produkts. Nemainoties valsts sektorā izsludināto iepirkumu prasībām, pieļaujamam budžetam vienai personai, var gadīties, ka apdrošināšanas sabiedrības nepiedalīsies konkursos vai piedāvājumu kvalitāte kritīsies. “Daudzos nolikumos redzam, ka vērtēšanas kritērijos cenas īpatsvaram tiek piešķirts pietiekami liels punktu skaits, proti, 30 vai pat 40 punkti, kas sīvas konkurences apstākļos nereti noved līdz cenu dempingam,” saka S. Pietkēviča.
Kā apdrošināšanas kompānija izdara izvēli par dalību iepirkumā? Apdrošinātājs iepazīstas ar nolikumu un vērtēšanas kritērijiem, izvērtē savas izredzes. S. Pietkēviča: “Pirmkārt, būtiski ir redzēt nolikumā definēto prasību un cenas balansu. Ja, piemēram, nolikumā redzam, ka definēta cena par vienu apdrošināšanas polisi 213,42 eiro, bet konkursā noteiktās minimālās prasības seguma ziņā atbilst daudz dārgākai polisei, bieži vien tiek pieņemts lēmums nestartēt šādos konkursos, jo norādītais budžets nav sabalansēts ar klienta vēlmēm un vajadzībām. Otrkārt, skatāmies, cik ilgs ir līguma periods, standarta prakse 90% gadījumu ir gada līgums, tātad saistības, ko uzņemsies apdrošinātājs, ir uz vienu gadu. Praksē ir arī iepirkumi, kuros paredzēts divu un trīs gadu apdrošināšanas periods, tādējādi, noslēdzot līgumu un piedaloties iepirkumā, ir jāuzņemas saistības uz nākamajiem diviem vai trīs gadiem ar grūti novērtējamu inflācijas risku. Sanāk, ka jau šodien ir jāparedz vairāku mainīgu lietu, tādu kā veselības aprūpes finansēšanas kārtība un ārstniecības iestāžu izcenojumu, attīstība pēc diviem un trim gadiem. “BALTA” izskata pilnīgi visus izsludinātos konkursus, bet to, vai piedalīsimies, izlemjam, vadoties no iepriekš minētajiem kritērijiem.” Arī “BALTA” ar konkursiem strādā speciālisti, kam ir ar atbilstoša pieredze un zināšanas apdrošināšanā un medicīnā, jo veselības apdrošināšana ir ļoti specifisks apdrošināšanas veids.
Problēma: nesabalansē vēlmes ar iespējām
Piedaloties iepirkumos, svarīgi saņemt skaidrus konkursa noteikumus, saprast, ko tieši vēlas iepirkuma veicējs. Gints Konrads no “ERGO” atzīst, ka nereti iepirkumu nolikumi un tajos ietvertās prasības mēdz būt samērā vispārīgas, un konkrētu prioritāro kritēriju noteikšana daudzkārt ir sagatavoto iepirkumu trūkums. “Iepirkumu rīkotājam, kam, iespējams, nav atbilstošas pieredzes vai specifisku zināšanu tieši veselības apdrošināšanā, būtu ieteicams piesaistīt zinošu konsultantu. Tā ir ierasta prakse, un jāatzīst, šie nolikumi ir daudz precīzāki, labāk atbilst klientu vajadzībām un gaidām. Tas ir paša uzņēmuma interesēs, lai nerastos kādi pārpratumi vai iespējas interpretācijām un būtu vieglāk pieņemt lēmumu, lai pēc tam saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu saskaņā ar savām vajadzībām un iespējām.”
Skatoties globāli uz veselības apdrošināšanas iepirkumiem Latvijā, Ludmila Ščegoļeva (“Gjensigide Baltic”) secina, ka problēmas pamatā ir neprofesionāli izveidoti iepirkumi, to tehniskā specifikācija. Iepirkuma izveides procesam netiek piesaistīti profesionāļi, kas pārzinātu tirgu un medicīnas pakalpojumu cenas, netiek veikts tirgus monitorings. Tāpat, vērtējot iepirkumu tehnisko specifikāciju, redzam, ka tie nav izstrādāti atbilstoši konkrētās iestādes vai to darbinieku vajadzībām – to izveidē ir izmantotas citos iepirkumos definētās prasības. Nereti šajos iepirkumos tiek ietvertas arī prasības pēc pakalpojumiem, kas drīzāk saistīti ar skaistumkopšanas, ne medicīniskiem pakalpojumiem un ko noteiktajā summā iekļaut nav iespējams. “Tāpat ir bijušas situācijas, kad redzam, ka attiecīgā iepirkuma tehniskā specifikācijā izstrādāta tā, lai to varētu realizēt konkrēta apdrošināšanas sabiedrība, iekļaujot noteiktas prasības un vērtēšanas kritērijus. Te gan mēs varam runāt par godīgas konkurences jautājumu,” tā L. Ščegoļeva.
Būtiski, lai iepirkums būtu izstrādāts, piesaistot nozares profesionāļus, ekspertus, kuri var skaidri definēt prasības, kā arī ir informēti par tirgus situāciju un medicīnas pakalpojumu izmaksām. “Vien tādēļ, ka cilvēki, kuri parasti sastāda iepirkumus, neizprot situāciju, kritēriji, kurus viņi ieliek iepirkumā, ir neizpildāmi par definēto summu vai arī vispār neattiecas uz medicīnas pakalpojumiem,” uzsver L. Ščegoļeva. Iestāžu darbiniekiem, kuri atbildīgi par iepirkumu sagatavošanu, ir nepieciešamas konsultācijas ar apdrošināšanas kompānijas pārstāvjiem vai Latvijas Apdrošināšanas asociāciju veselības apdrošināšanas iepirkuma sagatavošanai, lai pareizi noteiktu pakalpojumu grozu jeb polises segumu definētā budžeta apjomam. Ja runājam par valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, nereti neizpratni rada iepirkumi, kur tiek prasīts, lai polisē iekļauj maksas ambulatoros pakalpojumus, maksas stacionāro palīdzību, ambulatoro rehabilitāciju, taču visu šo grozu vēlas saņemt, par vienu polisi maksājot 85 eiro. Ar atvēlēto budžetu var piedāvāt polises segumu ar pacienta iemaksām un obligāto veselības pārbaudi, ņemot vērā pašreizējo pakalpojumu cenu prognozēto inflāciju medicīniskiem pakalpojumiem, taču ne vairāk. Ir zināmi gadījumi, kad nepamatoto prasību dēļ iepirkumos startēja tikai viens apdrošinātājs. Šāda situācija nav pieļaujama brīvās konkurences apstākļos. Tāpat nepieciešams noteikt pakalpojumu grozu, lai iekļautos konkrētā naudas summā, – jābūt minimumam, kas definēts par konkrēto summu, papildu pakalpojumiem, ko katra apdrošināšanas kompānija var iekļaut piedāvājumā, saņemot par to papildu punktus iepirkumā un izveidojot tādu piedāvājumu, ar kuru apdrošinātāji savā starpā tiešām varētu konkurēt. Apdrošinātāji atklāj, ka visi ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz iepirkumiem, kurus rīko medicīnas iestādes, farmāciju firmas un izglītības iestādes.
Raitis Birznieks no “If P&C Insurance AS” saka: galvenokārt vēlamies saņemt iespējami precīzākus vērtēšanas kritērijus un precīzus apdrošināšanas programmu definējumus – pasūtītāja vēlmes. Visbiežāk problēmas iepirkumos sagādā pasūtītāja vēlme ar apdrošinātāju noslēgt līgumu ar vienādu prēmiju apmēru uz diviem vai trim gadiem, turklāt iekļaujot normu, kas apdrošinātājam neļauj mainīt apdrošināšanas nosacījumus pēc pirmā apdrošināšanas gada. Ņemot vērā inflāciju ārstniecības iestādēs, šādi nosacījumi bieži ir grūti izpildāmi.
Ir vairāki jautājumi, kuros “BALTA” saredz iespējas uzlabojumiem: pirmkārt, dažās situācijās grūtības rada nolikumi, kuros ir paredzēts augsts komisijas locekļu subjektīvais vērtējums, kas rada lielu neskaidrību par vērtēšanas kritēriju objektivitāti, norāda Sandra Pietkēviča. Otrkārt, rakstot iepirkumu prasības, būtu objektīvāk jāizvērtē prasību līmenis un pakalpojumu apjoms pret iespējamo budžetu, lai šīs lietas būtu sabalansētas. Treškārt, precīzāk ir jādefinē nolikumā iekļautās minimālās prasības, lai tās ir mazāk interpretējamas un objektīvāk vērtējamas.
Vēlas samazināt administratīvo slogu
Valsts Reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) pašlaik sadarbībā ar Veselības apdrošināšanas asociāciju strādā pie e-kataloga pilotprojekta, lai Elektronisko iepirkumu sistēmai (EIS) tiktu pievienots jauns – veselības apdrošināšanas polišu – katalogs. Valsts iestādēm, pašvaldībām un pašvaldību iestādēm administratīvā sloga samazināšanai ir iespēja izmantot EIS preču un pakalpojumu e-katalogus. Arī šajā gadījumā pircēji, tas ir, visas uzskaitītās iestādes, varēs izvēlēties, vai izmantot EIS katalogu vai arī pašiem kā līdz šim veikt savu iepirkumu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Ja pircēji izvēlas lietot EIS, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, jo viņiem nav jāveic iepirkuma procedūra – to jau ir veikusi VRAA, kuras viena no funkcijām ir centralizētu iepirkumu veikšana saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Jaunais veselības apdrošināšanas e-katalogs (pilotprojekts) paredzēts tām valsts un pašvaldību iestādēm, kas vēlas savus resursus izmantot racionāli un taupīgi un veselības apdrošināšanas pakalpojumus iegādāties centralizēti, izmantojot EIS. “Jaunais EIS katalogs tiek veidots, ikdienā saskaroties ar valsts un pašvaldību iestāžu jautājumiem, kāpēc EIS nevar iegādāties veselības apdrošināšanas polises līdzīgi citām EIS katalogos piedāvātajām precēm,” žurnālam skaidro VRAA speciāliste Irina Meļņika. Šāda jauna veselības apdrošināšanas polišu kataloga izveidi atbalstījusi arī Veselības apdrošināšanas asociācija, sadarbību ar kuru katalogs patlaban tiek veidots. Gints Konrads no “ERGO” saka: iecere iekļaut veselības apdrošināšanas pakalpojuma iegādi elektronisko iepirkumu sistēmā var nest pārmaiņas apdrošināšanas nozarē. Tas varētu nodrošināt caurspīdīgāku iepirkumu procesu un, iespējams, arī ieviest korekcijas veselības apdrošināšanas pakalpojumu cenās. Arī apdrošinātāju darba grupa ir iesaistīta darbā ar veselības apdrošināšanas publiskajiem iepirkumiem, lai izstrādātu elektronisku sistēmu, saskaņā ar kuru publiskie iepirkumi šajā jomā varētu notikt pēc vienkāršas un vienādotas sistēmas. “Nenoliedzami, pieredze un darbs pie e-iepirkumu sistēmas izveidošanas ir liels izaicinājums, tomēr, ja tas tiks realizēts, tas radīs zināmas ērtības visām pusēm,” norāda G. Konrads.
Autors: Inga Paparde
Atbildēt