Muižas sapošana sākas ar iepirkumu

Pirms mēneša beidzies skiču projekta iepirkuma konkurss un noteikts uzvarētājs Mēru muižas – kompleksa, kur atrodas Smiltenes novada muzejs, – rekonstrukcijai.

Iepirkumu pašvaldība izsludināja šā gada sākumā. Pieteicās trīs pretendenti, bet par uzvarētāju atzina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”.

Kaut gan līdz muižas ēku rekonstrukcijas praktisko darbu sākšanai vēl ļoti tāls un finansiāli ietilpīgs ceļš ejams, Smiltenes novada muzeja vadītāja Zinaīda Bērza ir gandarīta: “Process sācies, un tas ir šajā brīdī ir vissvarīgākais. Tas, ka rekonstrukcija vajadzīga, bija skaidrs jau pirms vairākiem gadiem, un pirmais posms – metu konkurss – noticis, skices gatavas. Pirms iepirkuma izsludināšanas komisijā vairākas reizes nācām kopā, lai vienotos, kas mums jau ir un ko vēl vajadzētu. Vadījāmies arī pēc jau pērn izstrādātās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentācijas, kurā ir norādītas visas vēsturiskās nianses, analizēti plāni, iespējas, vajadzības ne tikai galvenajai ēkai, bet arī zirgu stallim un muižas parkam.”

Metu konkursa nolikumā atšķirībā no dažādu citu iepirkumu konkursu nolikumiem iekļautas vairākas savdabīgas lietas. Piemēram, atbilstība Smiltenes novada koptēlam, emocionālais vēstījums, arhitektonisko un māksliniecisko elementu iekļaušana vidē. Tehniskajā specifikācijā savukārt bija jānorāda visas teritorijas ģenerālais plāns un detalizēti tā daļu risinājumi, atsevišķu būvapjomu plāni, arhitektūras mazās formas. Tāpat ir prasības, ka Smiltenes novada muzejā jārespektē muižas vēsturiskais aspekts un tātad Barona Bundula stāsts, jāņem vērā apkārt esošās dabas īpatnības – reljefs, ziedošie augi, apstādījumi.

Muzeja vadītāja uzsver, ka muiža savu trīs gadu pastāvēšanas laikā kā muzejs jau ir kļuvusi par vietējās sabiedriskās dzīves centru: “Arī turpmāk viss jāpilnveido, liekot akcentu tieši uz šīs vietas cilvēku, uz novada cilvēku. Lai viņā aug savas piederības apziņa, prieks. Jā, tiek patlaban akcentēti liela mēroga masu pasākumi, ārzemju tūristu piesaistīšana, bet šie tūristi ieradīsies, apskatīsies, samaksās un aizbrauks. Taču te dzīvojošais cilvēks paliks un viņam ir jājūtas lepnam, ka viņam pieder pils, muzejs, parks, upe, koki. Ar šādu savas vietas piederības apziņu pie mums jau nākuši daudzi: gan tie, kuri dāvina muzeja krājumu papildināšanai lietas, gan tie, kuri talkās poš apkārtni, gan viens no Latvijas redzamākajiem puķkopjiem Aldonis Vēriņš – kādreizējais Mēru muižas to laiku, kad ēkā darbojās skola, audzēknis. Esam gandarīti, ka pie mūsu muzeja ziedēs Vēriņa kunga dāvinātās peonijas.”

Uz šādu nākotnes redzējumu mudināti arī metu projektu konkursa dalībnieki: risināt muižas parka kā pastaigu, atpūtas un izziņas vietas izveidi, ņemot vērā parka apsekošanas gaitā iegūtos ieteikumus un ietverot kompleksā arī ezeru; galvenajā ēkā panākt oriģinālo konstrukciju un detaļu saglabāšanu un restaurāciju, ņemot vērā arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un interjera apdares apsekošanas rezultātus; projektā meklēt iespēju senajās konstrukcijās izmantot inovatīvus risinājumus un informācijas tehnoloģiju pielietojamību; rast iespēju alternatīvai ekonomiskai dabiskai apkures sistēmai, saglabājot arī krāsnis kā muzeja vērtību.

Zinaīda stāsta, ka rekonstrukcijas darbi viegli nebūs, jo diemžēl padomju gados, pošot ēku skolas vajadzībām, ir krāsots un remontēts diezgan haotiski un bezjēdzīgi: “Esam atraduši vietas, kur uzklāti 12 un vairāk krāsas slāņi, vecos nenoņemot. Krāsnīm aplupušajai krāsai ir pindzelēts pa virsu un dažviet izskatās kā izcilni ielāpi. Dīķi un grāvīši nav tīrīti gadu desmitiem. Koki parkā bija auguši savā vaļā un tikai tagad, kopš uzaicinājām arboristus, ir skaisti apkopti. Kaut gan nu nav jāgaužas par to, kā bijis. Nu ir cerība, ka būs. Ja vien izdosies dabūt naudu, pēc aptuvenām aplēsēm ap diviem miljoniem eiro, tad jau divu gadu laikā rekonstrukciju pabeigs.”

Tā kā muzejs atrodas Bilskas pagastā, iepirkuma nolikumā viena no prasībām pretendentiem bija izstrādāt arī satiksmes organizācijas shēmu, ceļu un laukumu risinājumu un autostāvvietu izvietojumu. Tāpat ir nepieciešamība ieplānot teritoriju telšu vietām un nodrošināt pieeju visiem apskates objektiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet lielākiem bērniem izplānot rotaļu un cita veida zonējumu. Projekta risinājumā jāatspoguļo funkcionāls, izgaismots ceļu un celiņu tīklojums, izkoptas koku un krūmu grupas, saulainas lauces, izkoptas skatu līnijas, tostarp parka labiekārtojuma skicēs jāuzrādās vērtīgiem kokiem un stādījumiem, izanalizējot pieejamos vēsturiskos materiālus.

Iepirkuma konkursa uzvarētājs SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izvēlējusies ļoti skaistu un raksturojošu moto: “Laimīgiem cilvēkiem ir daudz draugu un viesu.” Tas sasaucas arī ar Zinaīdas Bērzas uzstādījumu, ka muižas kompleksa izmantošana nebūtu jāorientē tikai uz tūrismu, kas ir vairāk vai mazāk sezonāla parādība, bet galvenokārt tas ir jāpadara pievilcīgs vietējiem iedzīvotājiem, tiešām vadoties pēc principa – laimīgiem cilvēkiem ir daudz draugu un viesu. Tieši vietējiem iedzīvotājiem ir dota iespēja aktīvi izmantot muižas kompleksa telpas un teritoriju atpūtas un brīvā laika aktivitātēm – kā intelektuālām (bibliotēka, plaši pieejams internets, mākslas studija), tā arī citām, tajā skaitā sporta nodarbībām (jauni āra sporta laukumi, peldvieta, sporta zāle ar nepieciešamajām palīgtelpām).

Iepirkuma konkursa uzvarētājs tālāko darbu balsta piecos virzienos:

1. Muižas kungu māja – Smiltenes novada muzejs ar mācību un izklaides programmu; viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumiem.
2. Bijušais stallis – nodarbību un brīvā laika centrs.
3. Bijusī garāžas ēka – sezonāla darbnīca/noliktava.
4. Koka malkas šķūnis – atkritumu konteineru, kurināmā un dārza inventāra noliktava.
5. Bijusī kalpu māja – palīgēka ar sezonāla hosteļa funkciju.

Saskaņā ar metu konkursa nolikumu konkursa uzvarētājam ir piešķirtas projektēšanas un autoruzraudzības tiesības sarunu procedūras ietvaros, pamatojoties uz sarunu procedūru, saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 63. panta 3. daļu. Saskaņā ar metu konkursa nolikuma 10. punktu, konkursa godalgoto vietu ieguvēji saglabā autortiesības uz konkursā iesniegto darbu pilnā apmērā.

Žūrija ir ieteikusi metus iesniegt pašvaldības investīciju piedāvājumiem investoru piesaistei Norvēģijas finanšu instrumenta 2009 – 2014. gada perioda programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” finansētā projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrādē” aktivitātes Nr. 2 “Vietējo pašvaldību lomas palielināšana uzņēmējdarbības veicināšanā” ietvaros, apakšaktivitātē Nr. 2.4. “Pašvaldību investīciju piedāvājumu investoru piesaistei sagatavošana” vai citā ES finanšu līdzekļu apgūšanas projektā.

Uzziņa

– Tagadējā Mēru muižas apbūve veidojusies 19. gadsimta vidū, bet ansambļa dominantes pils būvniecība romantiskā eklektisma stilā pabeigta 1906. gadā, kad muižas īpašnieks bija J. V. Hēkers. Muiža ir uz laukakmens mūra cokolstāva būvēta apmestu ķieģeļu mūra ēka ar masīvu kvadrātveida torni un jumta izbūvēm, veidota neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks siluets, iespaidīgi izmēri, divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lieluma flīģeļi, augsts kārniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezni interjeri – līdz mūsdienām saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā.

– Pēc agrārās reformas līdz 1926. gadam muižas pils ēkas pirmajā stāvā dzīvojuši rentnieki, bet otrajā bijis iekārtots saviesību nams. 1926. gadā pils telpas pārbūvētas un piemērotas skolas vajadzībām. Ir saglabājušies atsevišķi pils interjera elementi un muižas kompleksa saimniecības ēkas – kūts, stallis, veļas brūzis un kalpu māja. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām ir augsti dakstiņu jumti.

– Līdz 1903. gadam muižas īpašnieks bija barons Ceikels. Viņš ir prototips Bilskas pagastā dzīvojošā rakstnieka Zeiboltu Jēkaba romāna “Dullais barons Bundulis” galvenajam varonim, kurš, gluži tāpat kā Ceikels, arī bijis precējies trīs reizes, un visas viņa sievas bijušas māsas. Patlaban daudzi pasākumi Mēru muižas muzejā tiek pakārtoti šai literārajai personībai un gan paša dullā barona vai kādas no viņa sievām klātbūtne muzeja apmeklējumu padara par atraktīvu piedzīvojumu.

– Šaubīgi ir domāt, ka Mēru muižas nosaukums izcēlies no briesmīgās viduslaiku slimības. Pamatā tomēr esot teika par mērīšanu: senos laikos, kad cilvēku saradies pārāk daudz, tie šaurības dēļ sakāvušies. To redzējis Dievs un noteicis vairāk nenaidoties, bet katrai saimei iet uz savu pusi un nomērīt ejamo gabalu līdz saules rietam. Tā viena daļa nonākusi tagadējo Mēru vietā.

– Pētnieki uzskata, ka Baltijas valstīs kuplākais dižozols aug netālu no Mēru muižas pils. Koka vainaga projekcijas platība ir 820 kvm, kas atbilst divu basketbola laukumu platībai, stumbra apkārtmērs 5,4 m un augstums 27 m.

– 2011. gada 30. septembrī Mēru pilī durvis vēra Smiltenes novada muzejs. Patlaban kolekcijā ir ap 4000 vienību, no kurām lielāko daļu dāvinājusi Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas bijusī ārste Ilze Krūmala. Muzejā ir apskatāma ļoti plaša medicīnas lietu, koka priekšmetu un rokdarbu kolekcija, dažādas fotogrāfijas un liecības par Birzuļu pamatskolas vēsturi, kā arī senas un vērtīgas grāmatas. Vēsturiskie priekšmeti izvietoti vairākās tematiskās telpās – Personību zālē, Senlietu galerijā, Rokdarbu istabā un pat Ilzes Krūmalas kabinetā.

– Muzejā regulāri notiek dažādi pasākumi, gadskārtu svētki, radošās darbnīcas un izstādes.

Teksts: Ilze Galkina