Kategorijas
Nozares

Iepirkumu uzraugs: mērķis ir labāki nosacījumi uzņēmējiem

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta (“DG Markt”) vadītājs DŽONATANS FAULS intervijā žurnālam “Iepirkumi” vērtē situāciju iepirkumu nozarē savienības dalībvalstīs, pauž komisijas nostāju Latvijai svarīgos jautājumos, kā arī komentē gaidāmās izmaiņas likumos.

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta (“DG Markt”) vadītājs DŽONATANS FAULS intervijā žurnālam “Iepirkumi” vērtē situāciju iepirkumu nozarē savienības dalībvalstīs, pauž komisijas nostāju Latvijai svarīgos jautājumos, kā arī komentē gaidāmās izmaiņas likumos.

– Šā gada sākumā jūs publisko iepirkumu, publiskos pakalpojumus un intelektuālo īpašumu nosaucāt par Eiropas Savienības nozarēm, kurās ir jāatjauno izaugsme. Kas šajā laikā ir izdarīts?

– Nesen pabeidzām svarīgu Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma likumdošanas reformu. Tās mērķis bija padarīt modernākus un elastīgākus spēkā esošos noteikumus. Jaunie, labotie noteikumi ļauj valsts iestādēm īpašos gadījumos organizēt sarunu procedūras ar konkursa dalībniekiem ar mērķi iepirkumā gūt lielāku saimniecisko izdevīgumu. Ir samazināti iepirkumu procesa termiņi un vienkāršotas procedūras, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināta labāka pieeja iepirkumiem. Vienlaikus ES dalībvalstis varēs izmantot iepirkumu kā politikas instrumentu inovācijā, sociālajā iekļaušanā un vides aizsardzībā. E-rēķinu un elektronisko publisko iepirkumu ieviesīs līdz 2018. gadam. Pēdējais viens pats varētu sabiedriskajam maciņam atdot aptuveni 100 miljardus eiro, vienlaikus radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem.

Pirmo reizi mums arī būs izveidoti skaidri ES līmeņa nosacījumi koncesijām. Mēs arī ieviesīsim kopēju standartu efektīvai pārsūdzību nodrošināšanai visās ES dalībvalstīs.

Pēdējais svarīgākais starptautiskajos iepirkumos ir labotā Pasaules tirdzniecības organizācijas Valsts iepirkumu nolīguma (GPA) stāšanās spēkā, kas dos pieeju miljardiem eiro vērtam tirgum citās valstīs.

Komisija arī vērsa uzmanību efektīvai Pakalpojumu direktīvas ieviešanai. Mēs varam nodrošināt papildu 2,6% lielu kopproduktu, ja šo direktīvu pilnībā ievieš.

Eiropas Komisija koncentrē darbību uz ekonomiski svarīgām pakalpojumu nozarēm, kas nodrošina lielāku par vidējo izaugsmes potenciālu. Es šeit domāju biznesa pakalpojumus, būvniecību, tūrismu un mazumtirdzniecību. Mēs nepārtraukti darbojamies atlikušo šķēršļu novēršanai, tostarp pārrobežu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un negodīgā komercpraksē.

Mēs arī ieviešam Eiropas Digitālajā programmā un Elektroniskās tirdzniecības rīcības plānā paredzētās darbības.

Tās varētu novērst daudzus šķēršļus pārrobežu tiešsaistes pakalpojumiem un palīdzēt sasniegt mūsu izvirzīto mērķi par elektroniskās tirdzniecības īpatsvara dubultošanu mazumtirdzniecībā (2010. gadā tās īpatsvars bija 3,4%) un interneta nozarē Eiropas IKP (mazāk nekā 3% 2010. gadā) līdz 2015. gadam. Vienota digitālā tirgus izveide būs prioritāte nākamajai komisijai, kā to jau paziņojis ievēlētais komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Mēs arī modernizējām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumus. Tas varētu palīdzēt rosināt mobilitāti, īpaši ar Eiropas Profesionālās kartes ieviešanu, un uzlabot pacientu drošību, izmantojot jaunu brīdināšanas mehānismu un atjaunojot mācību obligātās prasības daudzās profesijās, tostarp medicīnas māsām, vecmātēm un veterinārārstiem.

Intelektuālais īpašums ir svarīgs līdzeklis inovācijas rosināšanai un Eiropas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai. 40% no kopējās ekonomiskās aktivitātes ES rada intelektuālā īpašuma tiesību intensīvās nozares, tās ES dalībvalstīs nodrošina aptuveni 35% visu darba vietu. Ir apstiprināta vienotās patentaizsardzības pakete, kas nodrošina vienotu patentaizsardzību pēc vienas pieturas aģentūras principa, tādējādi samazinot izmaksas un sarežģītību. Ir apstiprināta direktīva par nezināmu autoru darbiem un par kolektīvā pārvaldījuma tiesībām, kā arī saprašanās memorands par ārpus komercijas darbiem, lai nodrošinātu piekļuvi saturam vienotajā tirgū.

Eiropas Komisija apstiprināja rīcības plānu intelektuālā īpašuma tiesību izpildei un ierosināja iniciatīvu paketi preču zīmju sistēmas modernizēšanai ES dalībvalstīs un jauninājumu un biznesa informācijas aizsardzībai. Šo iniciatīvu rezultātus redzēsim nākamajos gados.

– Kādi ir sāktie darbi un tendences publiskā iepirkuma nozarē ES un dalībvalstu līmenī? Cik liels īpatsvars publiskajam iepirkumam ir ES kopproduktā? Ko nozīmē jaunā valsts un nozaru pieeja, un kā tā darbojas?

– Jaunās ES publiskā iepirkuma direktīvas apstiprināja šā gada februārī. Dalībvalstīm tās ir jāievieš nacionālajos likumos līdz 2016. gadam. Statistikas informācija uzrāda gandrīz līdz 19% no ES IKP publisko preču, darbu un pakalpojumu iepirkumu īpatsvaru. Ar mūsu veiktajām likumdošanas reformām valsts iestādes varēs optimizēt publiskā iepirkuma procesus, tie ir vissvarīgākie Eiropas tautsaimniecības izaugsmes rosinātāji.

Komisijā patlaban pievēršam uzmanību, kā jaunās ES direktīvas pārņem nacionālajos likumos. Mēs palīdzam dalībvalstīm veikt šo darbu un vēlamies, lai visā ES iepirkuma direktīvas saprastu un piemērotu vienādi. Ir ļoti svarīgi šo darbu izdarīt pareizi, lai publiskā iepirkuma vienotais tirgus arī darbotos nevainojami.

Visu dalībvalstu publiskā iepirkuma pasūtītājiem ir jāievēro ES publiskā iepirkuma prasības. Kad ES likumdošanas prasības neievēro, tad komisijai kā ES līgumu sargam ir jāiejaucas. Komisija arī darbojas kopā ar dalībvalstīm tādu nacionālo iepirkuma politiku veidošanā, kas sekmē saimniecisko izdevīgumu iepirkumos. Šādi darbojoties, ir jāņem vērā arī iespējami vājie ķēdes posmi, tostarp nepietiekamā darbinieku apmācība un korupcijas ietekme.

– Kurās dalībvalstīs un kāpēc publiskā iepirkuma sistēma darbojas veiksmīgi un kurās dalībvalstīs – ne tik veiksmīgi?

– Visās dalībvalstīs ir jāņem vērā agrāko gadu kļūdas. Visas ES dalībvalstis ir uzlabojušas iepirkuma procesus. Piemēram, Spānija izveidoja administratīvo iestādi publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanai. Tas ļāva būtiski samazināt sūdzību izskatīšanas laiku. Apvienotajā Karalistē publiskā iepirkuma iestādes publicēja virkni vadlīniju, kas palīdz līgumu slēdzējiem ieviest ES iepirkuma noteikumus. Bulgārija ar komisijas atbalstu ir izveidojusi visaptverošu nacionālo publiskā iepirkuma stratēģiju, kur nosaukti konkrēti publiskā iepirkuma uzlabošanas pasākumi.

– Kā publiskā iepirkuma nozarē izskatās Latvija? Vai mūsu valsts ir veikusi mājas darbus likumu sakārtošanā? Vai iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts saņem daudz sūdzību par pārkāpumiem Latvijā?

– Latvijā ir izveidots stabils, uz korektu ES direktīvu ieviešanu balstīts publiskā iepirkuma (tiesiskais) ietvars. Tas klasiskajā iepirkuma apakšnozarē (eksperti ar klasisko iepirkuma apakšnozari saprot valsts un pašvaldību iepirkumus. – Red.) darbojas kopš 2006. gada, sabiedrisko pakalpojumu apakšnozarē – kopš 2010. gada. Patiešām, jūsu valstī bija kavēšanās ar iepriekšējo ES iepirkumu direktīvu ieviešanu kopš 2004. gada. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija, balstoties uz agrāko pieredzi, šajā reizē darbus veiks noteiktajā termiņā.

Latvijas iestādes ir veikušas ievērojamu darbu e-iepirkumu attīstībā un centralizētā iepirkumu ieviešanā. Vēl vairāk, Latvijā iepirkumus efektīvi administrē pašvaldības, kas daudzos gadījumos ir izveidojušas programmas efektīvai darbībai. Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni saņemam vidēji lielu sūdzību daudzumu par publisko iepirkumu Latvijā. Lai gan nedaudzas darbības jūsu valstī ir pievērsušas komisijas uzmanību, tomēr Eiropas komisija līdz šim nav iesniegusi prasību pret Latviju ES tiesā. Kad mēs saņemam sūdzības, mēs tās vērtējam un, kad nepieciešams, diskutējam par tām ar jūsu valdības iestādēm. Līdz šim tas devis pozitīvu rezultātu.

– Vai pēc Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas mainījās jūsu vadītā “DG Markt” darbības prioritātes un ikdienas uzdevumi? Vai šīs sankcijas neaizkavē iecerēto darbu veikšanu?

– Komisija ātri reaģēja uz dalībvalstu lēmumu piemērot virkni ierobežojošu pasākumu pret Krieviju saistībā ar tās nepieņemamo darbību situācijas destabilizēšanā Ukrainā. Mēs Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātā galvenokārt strādājām ar dalībvalstīm un citām ES iestādēm, arī ar G7 valstīm un citiem partneriem, veidojot nosacījumus, kas ierobežo Krievijas valstij piederošajām vai tās kontrolētajām bankām naudas piesaisti ES finanšu tirgos un no ES investoriem. Mēs turpināsim palīdzēt dalībvalstīm ierobežojošo pasākumu piemērošanā un atbilstoši Eiropas Padomes norādēm uzraudzīsim šos pasākumus un to radīto ietekmi. Šis darbs ir starp mūsu prioritātēm, tomēr tas nenovirzīs no agrāk plānotajiem darbiem. Fakts, ka ES spēja vienoties par tik svarīgo pieejas liegumu tās kapitāla tirgiem, parāda šo tirgu augsto integrācijas līmeni un piesaisti pasaules tautsaimniecībai. ES ir piesātināta darbakārtība, un mēs esam apņēmušies virzīties uz mūsu mūsu mērķiem, lai turpinātu stiprināt vienoto tirgu un atbalstītu ES atveseļošanos un stabilitāti.

– Vai Krievijas sankciju kontekstā ģenerāldirektorāts saņem signālus par dalībvalstīm, kas aizsargā savu iekšējo tirgu no citu dalībvalstu produktiem?

– Kā parasti dalībvalstis, valdības iestādes un sabiedrība zina, ka ES likums ir piemērojams. Tas nozīmē, ka, atrodoties ES, vienas dalībvalsts produktus nedrīkst diskriminēt salīdzinājumā ar citas dalībvalsts produktiem. Eiropas Komisijas viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem ir uzraudzīt ES likumu ievērošanu. Un laikā, kad ES sastopas ar nelikumīgām sankcijām, tai vēl vairāk ir jādemonstrē vienotība un solidaritāte. ES tiesību aktu pārkāpšana nevar būt atbilde. Atkāpšanās aiz nacionālajām robežām nenodrošina ilgtermiņa risinājumus.

Mēs apzināmies, ka nelikumīgie Krievijas pretpasākumi nostāda lauksaimniecību un pārtikas nozari zem īpaša spiediena ne tikai valstīs, kas atrodas blakus Krievijai. Šā iemeslā dēļ komisija nesen lēma par atbalstu tiem ES ražotājiem, kam jārisina vislielākās problēmas. Tieši tā – ar lielāku solidaritāti – vajadzētu reaģēt uz draudiem.

– Cik plaši ES dalībvalstīs izmanto zaļo iepirkumu? Vai zaļais iepirkums var kalpot kā papildu līdzeklis Krievijas ekonomiskajiem pretpasākumiem?

– Saskaņā ar 2010. gada informāciju Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste atrodas zaļo publisko iepirkumu (ZPI) pielietojuma priekšgalā. Šajās valstīs ir izveidota ilgtermiņa politika ar obligātajiem elementiem, skaidriem kritērijiem un sasniegumiem institucionālās kapacitātes veidošanā. Seko Austrija, Beļģija, Somija, Francija un Vācija. Šīs desmit dalībvalstis nosaka mērķus un/vai ir izveidojušas zaļo iepirkumu kaut kādā veidā par obligātu.

Beļģijā zaļā iepirkuma budžets tiek vērtēts 321,36 miljoni eiro, kas veido 3,6% no valsts publisko iepirkumu budžeta. Slovākijā tas ir 327,98 miljoni eiro, kas veido 7,1% lielu īpatsvaru, Somijā – 812,65 miljoni eiro (14,8% no kopējā publisko iepirkumu budžeta), bet Nīderlandē – 3,22 miljardi eiro (34,8% no kopējā publisko iepirkumu budžeta).

Zaļais iepirkums nenozīmē to pašu, ko pirkt lokāli, netālā apkārtnē. Zaļais iepirkums aptver produkta kvalitāti un ražošanas procesu, arī produkta dzīves cikla izmaksas. Transporta izmaksas ir tikai viena no produkta dzīves cikla izmaksām.

– Kas notiek ar publisko iepirkumu Latvijas būvniecības nozarē? Vai ir iecerēts mainīt iepirkuma slieksni?

– Pēc “ES Oficiālajā Vēstnesī” publicētās informācijas, publiskais iepirkums ar būvniecību saistītajās nozarēs pēdējos piecos gados bija šāds (eiro):

Nosaukums 2009 2010 2011 2012 2013 Kopā
Būvkonstrukcijas un materiāli,
būvniecības palīgmateriāli,
neskaitot elektroierīces
25 351 607,86 44 452 157,41 27238 674,16 12 764 001,60 23 435 370,21 133 241 611,24
Būvniecības darbi 1 037 064 976,60 1 831 158 534,98 1 613 474 285,56 525 793 170,47 945 764 063,76 5 953 255 031,37
Projektēšanas, būvniecības un inženiertehniskie
un pārbaudes pakalpojumi
132 424 441,20 154 988 122,35 44 947 652,28 19 089 431,87 288 153 775,05 639 603 422,74
KOPĀ 1 194 841 025,66 2 030 598 814,74 1 685 66 ,612,00 557 646 603,94 1 257 353 209,01 6 726 100 265,35

Iepirkuma sliekšņus nedaudz pielāgoja saistībā ar 2014. gada publiskā iepirkuma reformu, lai ņemtu vērā zaļā iepirkuma starptautiskās saistības. Tomēr izmaiņu ietekme noslēgtajos publisko iepirkumu līgumos bija niecīga. Mums nav ieceres mainīt līgumcenu sliekšņus, ir iespējama vien neliela to pielāgošana saistībā ar starptautiskajām saistībām.

– Kādi vissvarīgākie darbi Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam ir jāveic tuvākajā nākotnē? Vai būs arī izmaiņas likumos?

– Jaunā Eiropas Komisija, visticamāk, sāks darboties šā gada novembrī. Tās darbības prioritātes un darba programmu uzzināsim vēlāk. No mana skatpunkta raugoties, īstermiņa prioritātei būtu jābūt sāktā darba pabeigšanai. Mums ir jāpabeidz darbs pie pirmā un otrā Vienotā tirgus akta un jānodrošina daudzo šīs komisijas likumdošanas aktu piemērošana un īstenošana. Mēs varētu, piemēram, attīstīt Eiropas Vienoto iepirkumu procedūras dokumentu un sagatavot ieviešanai praksē jaunos mehānismus, kas iekļauti Profesionālās kvalifikācijas direktīvā, tas ir, Eiropas Profesionālo karti un brīdināšanas mehānismu. Mēs arī varētu pārliecināties, ka Eiropas Parlaments un Ministru Padome atbalsta mūsu likumdošanas mērķi izveidot starptautisku iepirkumu instrumentu. Mūsu mērķis ir sniegt ES sarunu instrumentu, kas nodrošina to, lai saglabātu vai panāktu labāku piekļuvi publisko iepirkumu tirgiem trešajās valstīs. Tas ir svarīgi, lai radītu jaunas iespējas ES uzņēmumiem ārvalstīs.

Komisija arī turpinās vērtēt, kā jaunos likumus iekļauj dalībvalstu likumos, un šajā ziņā sniegs atbalstu dalībvalstīm. Mēs novērtēsim, kā valstis rīkojas un kādas sekas ir mūsu politikām, secinājumus publicēsim ziņojumā par vienotā tirgus integrāciju. Turpināsim attīstīt vienotā tirgus uzraudzības instrumentus uz vietām, tostarp portālu “Your Europe”, portālu “Your Europe Advice”, “SOLVIT” un iekšējā tirgus informācijas sistēmu: šie instrumenti ļaus ikvienam cilvēkam vieglāk saprast un izmantot vienotā tirgus dotās iespējas, bet valdības iestādēm – labāk administrēt pārrobežu procedūras.

Tā kā publisko iepirkumu jaunās direktīvas apstiprināja vien nesen, papildu direktīvu labojumi šajā laika posmā nav iecerēti. Eiropas Komisija patlaban koncentrē spēkus darbam, atbalsta sniegšanai dalībvalstīm jauno publiskā iepirkuma likumu normu interpretēšanā un ieviešanā.

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.