Saeimas pieņemtais Kredītbiroja likums ir vēl viens solis, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus aizņemties atbildīgi, vienlaikus godprātīgajiem maksātājiem radot iespēju saņemt izdevīgākus piedāvājumus. Aktuāls ir jautājums par pietiekamu dalībnieku skaita un vispusīgas informācijas nodrošināšanu.
Lai gan situācija pamazām uzlabojas, kredītmaksājumu kavētāju īpatsvars joprojām ir nozīmīgs. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākais pārskats liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī piektdaļa mājsaimniecību kredītu bijusi ar maksājumu kavējumiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati par pērno gadu nebanku kreditēšanas sektorā rāda, ka bez kavēšanās kredītu atdot spēja tikai 8 no 10 kredītņēmējiem.
Kā liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pieredze, maksājumu kavēšana visbiežāk notiek divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir notikušas izmaiņas mājsaimniecības ienākumos, piemēram, darba zaudēšanas vai slimības gadījumā. Lai šādos brīžos nerastos problēmas, rūpīgi jāpārdomā ikmēneša kredītsaistību apmērs un jāveic uzkrājumi neparedzētām dzīves situācijām. Otrkārt, patērētāja kopējo saistību apmērs ir pārāk liels. Pašlaik informācija par saistībām, kā arī maksāšanas disciplīnu ir dalīta, apgrūtinot pilnīgu potenciālo risku novērtēšanu. Esošajā Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ir apkopoti dati tikai no finanšu sektora. Paralēli pastāv arī dažādas parādu piedziņas uzņēmumu datu bāzes, taču tajās ir iekļauti tikai tie maksājumu kavējumi, kas nodoti piedziņai šajā uzņēmumā.
Jaunais Kredītbiroja likums paredz, ka vienuviet tiks apkopoti dati no valsts informācijas sistēmām, kā arī ziņas no dažādiem preču un pakalpojumu sniedzējiem. Tas ļaus uzlabot risku novērtēšanu un mazinās pārlieku lielu saistību uzņemšanos, jo aizdevumu izsniedzēju rīcībā būs krietni plašāks informācijas klāsts gan par savlaicīgi neveiktajām, gan sekmīgi nokārtotajām saistībām. Godprātīgajiem maksātājiem tas nozīmēs arī iespēju saņemt izdevīgākus darījuma nosacījumus.
Jāatceras, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu – svarīgs ir gan īres, komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju rēķins, gan satiksmes noteikumu pārkāpuma soda kvīts. Vienota kredītbiroja izveide vēl spilgtāk akcentē ikviena rēķina nozīmīgumu kredītvēstures veidošanā, tādējādi veicinot atbildīgu aizņemšanos un savlaicīgu maksāšanas disciplīnu, lai situācijā, kad tas patiešām ir nepieciešams, aizņemties neliegtu “sabojāta” kredītvēsture.
Pagaidām nav skaidri zināms, kā tiks panākts, ka ar informāciju dalīsies vairums preču un pakalpojumu sniedzēju. Sistēma pilnvērtīgi darbosies tikai tad, ja tā patiesi vienuviet piedāvās plašu informāciju, kas ļaus kvalitatīvi un pietiekami detalizēti novērtēt potenciālā klienta spēju uzņemties un sekmīgi nokārtot saistības. Uzņēmumiem būs jāspēj nodrošināt augsta līmeņa datu drošības prasības, tehnoloģiju pielāgošana un attīstība kvalitatīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Tas, savukārt, varētu nozīmēt papildus izmaksas un radīt dalības šķēršļus.
Iedzīvotāji tiek mudināti pārliecināties par savu datu precizitāti. Ikvienam būs paredzēta bezmaksas iespēja pārbaudīt un kontrolēt apkopoto informāciju par sevi – gan saņemt savus datus, gan uzzināt, kas ir ziņu sniedzēji un pieprasītāji. Turklāt, informācija citiem dalībniekiem tiks sniegta tikai un vienīgi ar pašas personas piekrišanu. Tajā pat laikā, liedzot pieeju saviem datiem, jārēķinās ar neizdevīgākiem darījuma nosacījumiem vai pat atteikumu saņemt konkrēto pakalpojumu.
Kredītbiroja likums ir apstiprināts 2014.gada 18.septembrī. Tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Evija Kropa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte
Atbildēt