Ineta Ruhocka ir Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece, un viņas darba ikdiena ir cieši saistīta ar publiskajiem iepirkumiem – procedūru organizēšanu un līgumu izpildes nodrošināšanu.
I. Ruhocka intervijā žurnālam Iepirkumi stāsta par projektu, kura zaudējumi sasniedza 1 154 000 eiro, par iesnieguma prokuratūrai rikošetu un par distanciālu būvdarbu vadītāju un virtuālu elektrodrošības speciālistu.
Sakiet, lūdzu, – Bauskā iepirkuma komisija ir pastāvīga institūcija visiem iepirkumiem vai tā tiek veidota katram iepirkumam atsevišķi?
Tā ir pastāvīga institūcija, kas tiek izveidota ar Bauskas novada domes lēmumu, darbojas saskaņā ar iepirkuma komisijas nolikumu, ko apstiprina Bauskas novada dome ar lēmumu. Tikai specifiskiem iepirkumiem tiek izveidotas atsevišķas iepirkuma komisijas. Pašlaik tranzītielu būvdarbu iepirkumiem Kalna ielas un Zaļās ielas seguma periodiskā uzturēšana un Kalna ielas un Zaļās ielas seguma periodiskā uzturēšanas būvuzraudzība, kas tiks realizēti, piesaistot Satiksmes ministrijas līdzfinansējumu, ir izveidota atsevišķa iepirkuma komisija, kurā pēc Satiksmes ministrijas lūguma iekļauts VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvis.
Vai arī mazajiem iepirkumiem ir tā pati komisija?
Jā, tā pati iepirkuma komisija organizē arī mazos iepirkumus. Iepirkuma komisijā darbojas seši komisijas locekļi. Pašreiz tie ir domes administrācijas darbinieki. Lai nodrošinātu nepieciešamo kompetences līmeni attiecīgo iepirkumu jomā, mēs piesaistām ekspertus, sevišķi iepirkuma dokumentācijas izstrādē un specifisku piedāvājumu izvērtēšanā. Pašlaik kā ekspertus piesaistām pašvaldības iestāžu vadītājus un speciālistus attiecīgajā nozarē, līdz ar to esam iztikuši bez papildu izmaksām ekspertiem.
Manā praksē bijis tikai viens gadījums, kad tika piesaistīts eksperts par maksu, – lai atkārtoti pēc Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma izvērtētu piedāvājumus. Godīgi sakot, iepirkumu komisijā neviens tā īsti darboties negrib. Ir bijuši arī pašvaldības deputāti, kuri iepriekšējā deputātu sastāvā darbojās ar ieinteresētību un atbildību. Šajā sasaukumā tas tik veiksmīgi nav izdevies: komisijā iekļautais deputāts lūdza sevi izslēgt no komisijas, lai neradītu interešu konflikta situāciju, jo vienlaikus ir arī uzņēmējs.
Visi komisijas locekļi ir administrācijas darbinieki, un, tā kā mums ir izveidota Iepirkumu nodaļa, tad tās darbinieki vienlaikus ir arī Iepirkumu komisijas locekļi. Iepirkumu nodaļas speciālisti gatavo iepirkumu dokumentāciju tiem iepirkumiem, kurus centralizēti rīko pašvaldības iepirkumu komisija. Pašvaldības iepirkumu komisija mums ir centralizēta un veic iepirkumus arī pašvaldības iestāžu vajadzībām, šajos iepirkumos tehniskās specifikācijas gatavo un iesniedz Iepirkumu komisijas priekšsēdētājam, kas vienlaicīgi ir arī administrācijas Iepirkumu nodaļas vadītājs.
Tagad Latvijā aktuāli ir ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projekti. Varbūt ir kādas problēmas?
Ar ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektiem mums ir viens smags gadījums – Īslīces pagasta Bērzu ciems. Projekta termiņš bija 24 mēneši jeb divi gadi, un tas beidzās 9. maijā. Ar būvuzņēmēju iepirkuma līgums tika noslēgts pagājušā gada jūlijā. Atklātā konkursā uzvarēja piegādātājs, kurš piedāvāja zemāko cenu. Nolikums tika izstrādāts sevišķi rūpīgi, nekādas nepamatotas vai ļoti pamatotas prasības tajā nemaz nebija iespējams izvirzīt, jo šos iepirkumus rūpīgi uzrauga arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Atgriežoties pie Bērzu ciema ūdenssaimniecības būvdarbiem, esam nonākuši pie nerealizēta projekta un milzu zaudējumiem pašvaldībai. Būvuzņēmējs mēnesi pirms būvdarbu pabeigšanas paziņo par darbu pārtraukšanu, jo uzņēmums nonācis finanšu grūtībās – naudas vairs nav, bet līdz projekta termiņa beigām atlicis pusotrs mēnesis. Lai izbeigtu līgumu un uzsāktu jaunu iepirkuma procedūru, laika vairs nav. Iespējams secināt, ka šis būvuzņēmējs ir dempingotājs, jo viņš dzīvo no viena objekta uz otru. Ar mūsu izsniegto avansu ir nosedzis izmaksas citā objektā, un tā arī dzīvojis, kamēr vienā brīdī tā ķēdīte pārtrūka!
Un tagad mēs esam nonākuši pie projekta realizācijas zaudējumu izmaksu cipariem, kas sasniedz aptuveni 1 154 000 eiro! Tas ir, izvērtējot visus riskus. Būvdarbu izmaksas, lai pabeigtu šo projektu, vien pārsniedz 600 000. Vēl jārisina jautājums, kā projektu pabeigt pēc iespējas ātrāk, jo vietējos iedzīvotājus arī vajag saprast, un tur patiešām izskatās briesmīgi. Ja es tur dzīvotu, arī būtu nikna.
Mēs ar būvnieku jau jūlijā noslēdzām līgumu. Ņemot vērā to, kāda pie mums bija ziema, viņam vajadzēja darbus pabeigt jau līdz februārim. Bet viņš to nevarēja, jo avansa līdzekļus bija aizvirzījis citam objektam. Vēl piedevām atklājās, ka ir apmaksāti vēl neizdarīti darbi!
Mēs gan esam iesnieguši prokuratūrā visus dokumentus kriminālprocesa uzsākšanai par šī projekta realizāciju un zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai. Interesanti, ka prokuratūrā iesniegtie dokumenti pēc mēneša ilga ceļojuma pa Valsts policijas nodaļām ir atgriezušies Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Bauskas iecirknī.
Tomēr problēma paliek, jo mums ir vēl trīs ūdenssaimniecības projekti, no kuriem divi vērtēšanas stadijā un divos projektos ir tā pati firma, kurai nav naudas! Vienā iepirkumā esam viņus noraidījuši, jo atklājām nepilnības atlases dokumentos. Dokumentus viņi prot ļoti labi sakārtot! Bet lieta tāda, ka šajā gadījumā pasūtītājs bija kapitālsabiedrība, nevis dome.
Dome iesaistījās, kad tika konstatēta problēma: darbu neizpilde, būvdarbu grafika neizpilde, aizdomas radīja apmaksāto un uz papīra izpildīto darbu apjoms. Mēs aizbraucām uz objektu un pajautājām, kur tad ir vadošais būvdarbu vadītājs, kurš norādīts dokumentācijā, uz ko viņi atbildēja, ka izmantots esot tikai viņa sertifikāts. Pēc tam, kad parādījās draudi par lielām nepatikšanām, būvdarbu vadītājs uzradās.
Citā iepirkumā iepirkumu komisija noraidīja šī paša būvuzņēmēja piedāvājumu, jo atklājās, ka speciālists, kurš norādīts kā atbildīgais par elektrodrošību, nav reģistrēts kā uzņēmuma darbinieks ne Valsts darba inspekcijā, ne BIS1, turklāt arī piedāvājumam nav pievienots speciālista apliecinājums, ka veiks norādītos darbus. Telefoniski sazinoties ar norādīto personu (pasaule ir maza!), uzzinājām, ka viņam nav un nebūs nekādas saistības ar šo būvuzņēmēju. Un tomēr būvuzņēmējs uzdrošinājās iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, ka nepamatoti noraidīts. Sūdzību gan pēc tam pats atsauca. Laikam saprata, ka nepatikšanas būs lielākas.
Vai viņi darbus dara pašu spēkiem vai arī piesaista apakšuzņēmējus?
Iepirkuma dokumentācijā apakšuzņēmēji netika norādīti, visādi jau tie būvdarbi tika veikti. Aprīlī, kad uzņēmums vairs nespēja piesaistīt darbaspēku, visi trīs valdes locekļi strādāja ar ekskavatoriem un raka! Viņi ir parādā visiem, kam vien var parādā būt! Viens no viņiem esot pat tāds, kurš patiešām prot rakt! Kā nu valdes locekļi ir mācējuši, tā nu viņi ir rakuši!
Bet mums vēl ir Mežotnes projekts, kas nav izvērtēts! Un atkal! Atkal šī firma tur ir priekšā! Viņi mums ir pateikuši, ka viņiem naudas nav vispār, bet vēl uzdrošinās pārmest, ka mēs viņiem neesam piešķīruši līguma slēgšanas tiesības Vecsaules pagasta objektā, būtu varējuši pabeigt būvdarbus Bērzu ciemā. Kāda nekaunība! Kāda starpība, kurā objektā viņi nobruks?
Ja projekta realizācijas termiņš ir 24 mēneši un īsi pirms termiņa beigām uzņēmums paziņo, ka nav naudas, nav resursu, tad ir problēma.
Kāds varētu būt risinājums?
Šajā mūsu gadījumā vairs nevaram paspēt organizēt jaunu iepirkuma procedūru. Esam mēģinājuši piesaistīt kapitālsabiedrības, piešķirt papildu līdzekļus, bet tas ir pilnīgi velti. Mēnesi esam nocīnījušies… Tā patiešām ir problēma, ja projekta realizācijas termiņš ir 24 mēneši un šajā laikā jāpaspēj arī organizēt iepirkuma procedūru, un ja vēl kāds iesniedz sūdzību…
Varbūt vēl kāda pašvaldība ir nonākusi līdzīgā situācijā?
Man liekas, ka Talsos bija līdzīgs gadījums, bet viņiem bija vēl atlicis laiks, lai izsludinātu jaunu iepirkuma procedūru un objektu pabeigtu.
Jā, mēs varējām arī pirms termiņa beigām izbeigt līgumu, panākt, lai viņi vairs nevar piedalīties citos mūsu iepirkumos, bet ko tad darīt pēc mēneša? Mēs esam pie viņiem braukuši, runājuši par iespējām atrast līdzekļus objekta pabeigšanai, bet rezultāta nav! Situācija īstenībā ir drausmīga, un tagad tas uzņēmums mums stāv rindā uz nākamajiem iepirkumiem, jo sprieduma, ar kuru tas būtu atzīts par vainīgu, nav. (Šobrīd uzņēmumam ir pasludināta maksātnespēja – I.J.)
Arī attiecībā uz būvuzraudzību viss nav tik labi. Konstatējām, ka ir parakstītas darbu izpildes formas no būvuzrauga puses, bet darbi nemaz nav izpildīti vai ir izpildīti, bet nav segto darbu aktu, nav veikta TV inspekcija, nav veikta topogrāfiskā uzmērīšana. Darbi tika apmaksāti, bet tas pats būvuzraugs mums ir vēl piecos objektos!
Kaut kā šī situācija ir jāatrisina, jo līgumi jau ir noslēgti, būvatļaujas jau ir saņemtas šajos ūdenssaimniecības projektos. Neviena tiesas sprieduma vai lēmuma nav. Tagad vēl pieci objekti, bet kā lai mēs ticam? Mums kā pasūtītājam vēl ir jāorganizē uzraudzība pār būvuzraudzību! Tas ir kaut kas neloģisks! Mums tas pat neienāca prātā! Galvenā problēma, ka šie uzņēmēji turpina darīt tāpat!
Varbūt vajadzētu veikt kādas izmaiņas likumdošanā?
Viens no risinājumiem – izveidot datubāzi, tā saukto melno sarakstu, kurā pašvaldības, tāpat arī iestādes varētu iekļaut tos uzņēmumus, kuri pienācīgi nav pildījuši līgumsaistības. Manuprāt, labi darbojās PIL redakcija, kurā uzņēmumiem bija nosacījums par vidējo darba algu nozarē (pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem). Būtu tikai jāvienkāršo datu izsniegšana vai iespēja pasūtītājam to patstāvīgi pārbaudīt. Diemžēl Satversmes tiesas spriedums to atzina par neatbilstošu, un attiecīgā norma tika atzīta par spēkā neesošu2.
Būvuzņēmējs iesniedz finanšu situāciju raksturojošus dokumentus, kur parādās informācija, ka pamatkapitāls ir viens miljons. Kā varēja rasties šaubas? Mums jau uzņēmēji un deputāti ir pārmetuši, ka izvēlamies lētākos piedāvājumus. Bet, ja uz pretendentu neattiecas neviens no izslēgšanas nosacījumiem, dokumentāli ir pierādīta pieredze, piedāvājums atbilst iepirkuma nolikuma prasībām, nav pierādāma nepamatoti zema cena, nav jau pamata noraidīt, vai ir izvēle?
Un kā bija ar Bauskas pils muzeja pastāvīgās ekspozīcijas aprīkojuma izgatavošanas un uzstādīšanas iepirkumu? Arī ERAF3 projekts!
Jā, minētais iepirkums tika veikts projektā Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta, kura realizācija turpinās kopš 2011. gada. Tāpēc ir iespēja piesaistīt arī ERAF līdzekļus. Otrās kārtas projekta kopējās izmaksas ir 1 399 610 lati, no tiem ERAF līdzekļi – 1 188 968 lati, valsts finansējums – 31 491 lati, no pašvaldības budžeta – 179 150 lati. Tā kā projekts ir ļoti apjomīgs, tas ir sadalīts pa vairākiem iepirkumiem. Pašlaik pilī tiek veikta logu vitrāžu restaurācija, krāšņu restaurācija, pils ziemeļu korpusa ārējo akmens kāpņu izbūve, tiek restaurēts pagalma bruģis un veikti labiekārtošanas darbi, tiek izveidots ekspozīcijas aprīkojums.
Restaurētajās pils telpās atradīsies interjera iekārtojuma ekspozīcijas, būs telpas mākslas kolekciju izstādīšanai, festivāliem, koncertiem un darbam ar muzeja apmeklētājiem – muzejpedagoģisko programmu, mūžizglītības nodarbību, Senā dzīvesveida skolas u.tml. norisēm. Būs telpas muzeja atklātā krājuma, arhīva glabāšanai un izglītojošām konsultācijām, darbnīcas restaurācijas un pētniecības darbu veikšanai, propagandai un apmācībai.
Visi iepirkumi, kas saistīti ar Bauskas pils atjaunošanu, ir interesanti. Katrs iepirkums iepirkuma komisijai ir kā īss vēstures kurss par iepirkuma priekšmetu, uzzinām ļoti daudz interesantu vēsturisku faktu. 2012. gadā, veicot iepirkumu par pils ziemeļu korpusa akmens kāpņu restaurāciju, bija nepieciešams atrast būvuzņēmēju, kam ir pieredze un prasmes gan tēlniecībā, gan būvdarbos, un tādu būvuzņēmēju nav daudz. Piemēram, šajā iepirkumā bija nepieciešams mākslinieks, kuram ir pieredze vēsturiskā kaļķa javas apmetuma veidošanā.
Izrādās, ka Latvijā objektu, kuros gūta šādu darbu pieredze, nav daudz: Livonijas ordeņa pils Ventspilī, mūsu Bauskas pils. Atklātā konkursā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmējam no Ķekavas – SIA Akmens apstrādes centrs AKM, kuram ir pieredze Brīvības pieminekļa atjaunošanā, Brāļu kapu depozitārija renovācijā. Šajos iepirkumos ekspertus no malas nebija nepieciešams pieaicināt, eksperta pienākumus uzņēmās Bauskas pils muzeja direktors – Skaņa kungs4. Pateicoties Māra Skaņa profesionalitātei, enerģijai un aizrautībai ar pils atjaunošanas realizāciju, iepirkumu nolikumi sagatavoti augstā kvalitātē, tehniskās specifikācijas izstrādātas ļoti detalizēti.
Bauskas pils renesanses dekoratīvo akmens kalumu kolekcijas izpēti un pils fasāžu sgrafito dekoratīvās apdares un interjera renesanses dekoratīvā apmetuma konservācijas un restaurācijas darbus pilī veica čehu uzņēmējs Miloš Gavenda – restaurator. Jāatzīmē, ka čehu restaurators Milošs Gavenda 2013. gadā par ilggadēju darbu un izcilu veikumu Bauskas novada kultūrvēsturisko objektu restaurācijā un attīstībā saņēma pašvaldības apbalvojumu Bauskas novada Goda pilsonis. Pašlaik pilī vēl turpinās vēsturiskā bruģa ieklāšana, logu vitrāžu un podiņu krāšņu restaurācija.
Vai tika iesniegtas sūdzības par šiem iepirkumiem?
Sūdzība tika iesniegta par pils ziemeļu korpusa akmens kāpņu restaurācijas darbu iepirkuma rezultātiem, jo mēs bijām noraidījuši pretendentu, kurš būvdarbos bija paredzējis piesaistīt speciālistus ar neatbilstošu pieredzi. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums mums bija labvēlīgs – tika atļauts slēgt iepirkuma līgumu ar izraudzīto pretendentu.
Pēdējā laikā vairākiem pasūtītājiem bijuši piedāvājumi, kuru cenas ir nepamatoti zemas. Vai jums šī ir aktuāla problēma?
Tāds bija gadījums ar apsardzes pakalpojuma iepirkumu. Mēģinājām pierādīt, ka pretendents mums ir piedāvājis nepamatoti zemu cenu, arī paši uzņēmuma pārstāvji apgalvoja, ka cena ir zema, bet viņiem būšot citi piedāvājumi, ar kuru finansējumu varēšot nosegt starpību. Mēs parēķinājām, ka viņi nevar nosegt pat darba algas samaksu divām brigādēm 24 stundas diennaktī visiem izsaukumiem saskaņā ar iepirkuma nolikuma prasībām, lai varētu izbraukt uz visiem izsaukumiem noteiktajā laikā.
Mūsu novada apsargājamos objektus atdala divas upes, ar ko pretendentiem ir jārēķinās, tāpēc arī nolikumā tika iestrādāta prasība par divām brigādēm, un ar to ir jārēķinās! Jāņem vērā, ka pašlaik notiek Mūsas tilta rekonstrukcijas būvdarbi, satiksmi regulē luksofors, pilsētu šķērso tranzīta iela, pa kuru tik vienkārši netraucēti sastrēguma stundās braukt nevar.
Pretendents apgalvoja – nākotnē tam būšot arī citi apsargājamie objekti Bauskas novadā, ar kuriem nosegt izmaksas mūsu objektos. Sākām par tiem interesēties un atklājām, ka tādu nemaz nav. Tad tika saņemts Iepirkuma uzraudzības biroja lēmums, ar kuru tika noteikts, ka piedāvājumi ir jāpārvērtē. Mums attiecīgais pretendents bija jāuzaicina uz sarunām. Mēs uzaicinājām, viņi mums parādīja noslēgtos līgumus ar vietējiem uzņēmumiem par to, ka viņi sadarbosies. Mūsuprāt, tas nebija 100% pārliecinoši, tomēr pieņēmām lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu šim pretendentam, jo piedāvātā cena tomēr ir viszemākā un, ja viņi patiešām par minēto summu spēs nodrošināt visu pakalpojumu apjomu, tad mums prieks par iespēju ietaupīt, jo arī pašvaldībai resursu ir tikai tik, cik ir5.
Bet, ak vai, atkal vilšanās: nedēļu pēc lēmuma pieņemšanas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu no pretendenta saņēmām vēstuli ar lūgumu palielināt līgumcenu par 20%, jo kopš piedāvājuma iesniegšanas un līguma slēgšanas ir pagājis krietns laiks un pretendentam radušies papildu izdevumi. Tā īsti savu sadārdzinājumu gan pretendents nepierādīja. Nācās atcelt lēmumu un līguma slēgšanas tiesības piešķirt otram pretendentam.
AUTORS: Ilona Jakubsone, publisko iepirkumu eksperte
——————————————–
1. Būvniecības informatīvā sistēma ?
2. http://likumi.lv/doc.php?id=239047 ?
3. Eiropas Reģionālās attīstības fonds ?
4. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis 18. novembrī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas kultūrā, ilggadēju ieguldījumu kultūras mantojuma izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm ?
5. Abu pretendentu piedāvātās līgumcenas: 31 399,94 un 68 297,85 eiro ?
Atbildēt