Šoreiz rakstu sērijā par jaunajām Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma direktīvām apspriedīsim izmaiņas iepirkuma procedūrās.
Latvijas publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos pēdējos gados ir bijuši vairāki grozījumi, tomēr nopietnas izmaiņas piemērojamās iepirkuma procedūrās nav notikušas. Jā, padarīta pieejamāka konkursa dialoga procedūra, ir nedaudz papildināts Publisko iepirkumu likuma 82. panta kārtībā veicamo iepirkumu regulējums un līgumcenu robežas, ir notikušas izmaiņas t. s. B daļas pakalpojumu līgumu piešķiršanas kārtībā. Tomēr jaunas iepirkuma procedūras publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos pagaidām nav paredzētas.
Jaunās ES direktīvas paredz pietiekami lielas izmaiņas iepirkuma procedūrās. Par svarīgāko no jaunumiem droši vien varētu uzskatīt jaunas iepirkuma procedūras – inovāciju partnerības – ieviešanu. Šīs procedūras mērķis – ļaut tiem iepirkuma veicējiem, kuriem sarežģītā projekta gadījumā nepieciešama gan kādas situācijas risinājuma idejas formulēšana, gan tās praktiska īstenošana, apvienot šīs fāzes vienā iepirkuma procedūrā, tādējādi panākot, ka idejas ierosinātājs visdrīzāk būs arī tās ieviesējs.
Jaunā procedūra atļaus veikt pārrunas par izstrādāto ideju ieviešanu vienlaikus ar vairākiem procedūras dalībniekiem, tādējādi nodrošinot gan konkurenci, gan ieguldījumam atbilstošo vērtību. Tā kā inovāciju izstrādes un ieviešanas gaita (un veiksme) nekad nav iepriekš paredzama, iepirkuma veicējs būs tiesīgs izbeigt iepirkuma procedūru jebkurā tās stadijā, ja tas redzēs, ka tā attīstās nevēlamā virzienā. Būtībā jaunās procedūras procesuālais regulējums būs visai līdzīgs pašreizējai sarunu procedūrai ar iepriekšēju paziņojuma par līgumu publikāciju un konkursa dialogam, būtībā radot iepirkuma veicējam zināmas iespējas projekta realizācijai atbilstošākās iepirkuma procedūras izvēlē.
Kā pozitīvs jaunums noteikti jāmin arī sarunu procedūras ar iepriekšēju paziņojuma par līgumu publikāciju padarīšana par gandrīz brīvas izvēles procedūru (Publisko iepirkumu likuma piemērotājiem). Gandrīz brīvas, jo iepirkuma veicējam, lai šo procedūru piemērotu, jāspēj pierādīt, ka objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams izstrādāt precīzu tehnisko specifikāciju vai ka līgums ir tehniski, ekonomiski vai finansiāli sarežģīts. Lieki teikt, ka pierādīt kādu no minētajiem apstākļiem ir iespējams – tā tas ir ar lielāko daļu iepirkuma līgumu.
Dažādi vērtējams fakts, ka jaunajās iepirkuma direktīvās atcelts pakalpojumu līgumu dalījums A un B daļā, faktiski gandrīz visus pakalpojumus (ar atsevišķiem izņēmumiem) vērtējot kā prioritārus (agrākās A daļas) pakalpojumus un uz tiem vairs neattiecinot atvieglotu iepirkuma procedūru režīmu.
Visbeidzot – vispārīgās vienošanās un dinamiskās iepirkumu sistēmas varbūt īsti nav uzskatāmas par iepirkuma procedūrām, taču tās noteikti ir daļa no piedāvājumu izvēles gaitas. Tāpēc droši vien ir vērts pieminēt, ka vispārīgo vienošanos gadījumā jaunajā regulējumā paredzētas tiesības iepirkuma veicējiem vienošanās laikā mainīt vispārīgās vienošanās darbības mehānismu – pāriet no t.s. kaskādes jeb pakāpienu principa uz iekšējās konkurences principu. Šāda iespēja tiek pieļauta ar nolūku palielināt konkurenci un gūt maksimālu labumu no noslēgtās vispārīgās vienošanās. Savukārt dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā tiek anulēts pienākums pirms katras līguma piešķiršanas sistēmas ietvaros atvērt sistēmu jauniem pieteikumiem, tādējādi darot to efektīvāku un mazāk birokrātisku.
Jācer, ka gan iepirkumu veicēji, gan to dalībnieki vērtēs jaunās izmaiņas pozitīvi un nekavēsies izmantot to iespējas.
AUTORS: Ēriks Mežalis, Eiropas Komisijas Publiskā iepirkuma ekspertu grupas dalībnieks
Atbildēt