Viena no problēmām ir paviršības kļūdas nolikumos. Mūsu praksē gandrīz nav bijis tāda nolikuma, kurā nebūtu nepareizas atsauces uz nolikuma punktiem vai pretrunu starp nolikumā noteiktajām prasībām, piemēram, vienā punktā pieprasīts līgumu pabeigt 12 mēnešos, citā jau tiek piedāvāti 18 mēneši.
Pilnīgi neizprotamas ir kļūdas normatīvajos aktos noteikto piegādātāju izslēgšanas noteikumu formulējumos, kurus nolikumā jāiekļauj, vai nu burtiski citējot vai atsaucoties uz attiecīgo likuma pantu. Es esmu par radošu pieeju iepirkumos, tikai ne obligāto likumu normu pārfrāzēšanā, mainot šo normu saturisko jēgu.
Tomēr lielākās problēmas pasūtītājam rada nepārdomāti formulētas prasības. Atgādināšu, ka piegādātājam saistošs ir tāds nolikuma normas formulējums, kādu tas varēja saprast, nevis tas, ko ar to bija domājis pasūtītājs. Iepirkuma veicējam jāpārzina arī attiecīgā iepirkuma jomai saistošie tiesību akti, piemēram, Būvniecības likums, un jāņem vērā, ko šie normatīvie akti regulē vai gluži otrādi – ko tie nenosaka.
Ja būvniecības normatīvie akti nedefinē “atbildīgā būvuzrauga” jēdzienu un nenosaka, vai būvuzrauga pieredze uzskatāma par pietiekamu, ja tas būvobjektā vien iegriezies, bet nav uzraudzījis būvdarbus visā to izpildes laikā, tad nepieciešamās pieredzes prasības ļoti precīzi jāformulē iepirkuma dokumentos. Tikai tā pasūtītājs varēs izvēlēties pretendentu, kura pieredze tiešām atbildīs vēlamajai.
Reizēm šķiet, ka pasūtītāji vadās pēc principa “lēksim iekšā, lēksim iekšā, redzēs, kas mūs ārā vilks”. Proti, nolikums pusgatavs, ar nepārdomātu tehnisko specifikāciju, tiek izsludināts, un tad, saņemot pretendentu jautājumus, tas tiek “piefrizēts”, piedāvājumu iesniegšanas termiņi tiek pagarināti atkal un atkal.
Pirmkārt, pasūtītājiem derētu atcerēties, ka spēkā esošais regulējums uzliek pretendentam pienākumu sekot līdzi informācijai par izmaiņām iepirkuma dokumentos, kas tiek publicēta pasūtītāja mājaslapā. Biežie labojumi nolikumā rada risku, ka pretendents kādas izmaiņas nepamanīs. Varētu teikt – tā ir piegādātāju problēma. Es tam nepiekrītu. Tā veidojas situācijas, kad nopietni sagatavots, labs piedāvājums jānoraida, jo tā iesniedzējs palaidis garām kādu no iepirkuma dokumentu daudzajiem grozījumiem.
Otrkārt, nepilnīgā nolikuma dēļ pasūtītājam nepieciešams būtiski mainīt iepirkuma priekšmeta, īpaši būvdarbu, kvantitatīvos un kvalitatīvos parametrus (stāvu skaits, telpu plānojums, apdares materiāli u.tml.) pēc tam, kad iepirkuma līgums jau noslēgts. Jāatzīst, ka šāda pasūtītāja rīcība joprojām ir bieži sastopama, turklāt Eiropas Savienības (turpmāk ES) fondu iepirkumos, kur tā parasti noved pie finanšu korekcijām.
Diemžēl vairumā gadījumu pasūtītāji tā vietā, lai atzītu pieļautās kļūdas un izdarītu secinājumus, vaino likumus, Iepirkumu uzraudzības biroju un ES fondu apguvē iesaistītās institūcijas, lai gan informācijas un brīdinājumu par šādas rīcības sekām ir bijis vairāk nekā pietiekami.
Ir sācies jaunais ES fondu plānošanas periods. Būs jauni projekti, jauni izaicinājumi. Vai atkal kāpsim uz tiem pašiem grābekļiem, vai tomēr publisko iepirkumu organizācijā virsroku gūs zināšanas un precizitāte?
AUTORS: Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja
Atbildēt