Lai arī cik stingras būtu likuma normas par to, kā ir jāiepērkas, nav iespējams norobežoties no cilvēciskā faktora „iepirkumu saraksta” sastādīšanā. Kaut arī vajadzība ir viena un konkrēta, tomēr ceļi un veidi, kā to īstenot, ir tieši atkarīga no ikviena cilvēka vērtību sistēmas, viņa izpratnes par to, kas ir labs, skaists, pareizs un noderīgs.
Kas tad nosaka ikviena cilvēka attieksmi pret lietu un pakalpojumu iegādi? Naudas daudzums, vēlēšanās, nepieciešamība pēc pirkuma un miljons citu faktoru. Tomēr būtiska ietekme ir arī ir konkrētā pircēja sociotipam – tam, kādā veidā tips uztver, apstrādā un pārraida informāciju
Kas ir sociotips un kur tas radies?
Par sociotipiem mums māca socionika. Jaunā zinātne (tai ir aptuveni 70 gadi) apraksta cilvēku psiholoģiskos tipus, cilvēka psihes struktūru un tās ietekmi uz informācijas apmaiņu cilvēku savstarpējās attiecībās.
Kā pret jebkuru mēģinājumu cilvēku pieskaitīt, pirmā reakcija parasti ir noliegums, jo ilgstoši ir valdījis uzskats, ka cilvēka psihe ir tik daudzveidīga un neatkārtojama, ka nav pieļaujami to klasificēt un salikt pa plauktiņiem. Tikai divdesmitā gadsimta vidū, kad informācija kļuva par patstāvīgu zinātniskās izpētes objektu, radās iespēja arī cilvēku pētīt kā informācijas apstrādes sistēmu.
Pirmais, kurš pamanīja, ka pilnīgi veseli cilvēki būtiski atšķiras pēc realitātes uztveres un novērtēšanas veida, bija austriešu psihologs un psihoterapeits Karls Gustavs Jungs. Savā slavenajā grāmatā “Psiholoģiskie tipi viņš aprakstīja 16 dažādus, bet veselīgus pasaules uztveres veidus.
20. gadsimta sākumā Jungs aprakstīja darbu informatīvo sadalījumu sabiedrībā. Tas ir mehānisms, ar kura palīdzību sabiedrība adekvāti reaģē uz apkārtējo pasauli, jo katrs cilvēks eksperta līmenī redz tikai dažus realitātes slāņus, bet tikai kopā 16 informatīvā metabolisma tipi spēj adekvāti uztvert pasauli kopumā.
Jungs pārliecinājās, ka ir cilvēki, kas labāk operē ar loģisku informāciju (pierādījumi, likumsakarības, spriedumi), bet citi – ar emocionālu (cilvēku attiecības, viņu jūtas). Vieniem ir vairāk attīstīta intuīcija (priekšnojautas, kopainas uztvere, instinktīva informācijas uztvere), bet citiem vairāk attīstītas sajūtas (pieskārieni, garša, oža, redze, dzirde). Atkarībā no tā, kura iezīme cilvēkam dominē, tā atstāj viņa personībā neizdzēšamu zīmogu un dod iespēju cilvēkam piešķirt kādu no tipiem.
Personiskā pieredze
Piemēram, nesen nolēmu iegādāties saulesbrilles. Tā kā piederu tipam, kam dominē intuitīvā pasaules uztvere un labāk uztveru loģisku informāciju, šim pirkumam izvirzīju šādas prasības: 1) lai tās aptumšo skatu un aizsargā acis no UV starojuma, 2) piestāv manai sejai un iederas manā garderobē, 3) nav dārgas.
Tā kā sajūtām nepiešķiru lielu nozīmi un labi spēju iedomāties, kā lieta varētu izskatīties, izlēmu pirkumu veikt internetā – polarizētas pilota stila saulesbrilles par 25 dolāriem likās ideāla izvēle. Kad pirkumu saņēmu un parādīju savam dzīvesbiedram, uzzināju daudz ko jaunu par to, kā pirkumus veic cilvēks, kam dominē pasaules uztvere caur sajūtām un kas labāk operē ar emocionālu informāciju.
Mans pirkums tika atzīts par, maigi izsakoties, nepieņemamu, tāpēc mans vīrs man uz pāris nedēļām piešķīra testēšanai savas reiz pārdomāti iegādātās saulesbrilles, kas arī pēc pieciem lietošanas gadiem nebija zaudējušas neko no savas sākotnējās pievilcības. Testu rezultātā man bija jāizdara secinājumi par briļļu svaru (43 grami), jo tām bija stikla lēcas, kas ir par 10 gramiem smagākas nekā plastikāta lēcas, kā arī jāvēro lēcu dzidrums un redzamības skaidrība.
Jāpiezīmē, ka noskatīto briļļu svars tika precizēts pie ražotāja, savukārt mājās tika nosvērtas jau esošās brilles. Tā kā „labās” saulesbrilles maksā aptuveni 300 dolārus un ir iegādājamas tikai internetā, lai eksperiments būtu pilnīgs un tiktu izdarīta pareizā izvēle, tika sameklēts cilvēks, kam pieder šī paša ražotāja saulesbrilles, bet ar plastikāta lēcām, un testu ar svaru un dzidrību man nācās atkārtot. Atzinu, ka dzidrās stikla lēcas ir labākas par plastikāta vieglumu, tomēr secinājām, ka lēcu tonis nav pietiekoši tumšs, tāpēc mūsu meklējumi un eksperimenti turpinās jau otro mēnesi, taču rezultāts noteikti būs pielikto pūļu vērts, atšķirībā no mana sasteigtā pirkuma.
Tā sociotipu pārzināšana dod izpratni par to, kāpēc vienu un to pašu situāciju vai lietu dažādi cilvēki uztver pilnīgi atšķirīgi un ka pēc padoma praktisku lietu iegādē noteikti ir jādodas pie kāda, kurš pasauli uztver ar sajūtām.
Kas nosaka piederību sociotipam
Apzīmējumi tabulā. Trīsstūris – intuīcija, aplis – sensorika, kvadrāts – loģika, leņķis – ētika.
Sociotipu MK tabula parāda visus 16 informācijas apstrādes veidus (sociotipus), kuriem ērtības labad ir iedoti pseidonīmi – populāru cilvēku un personāžu vārdi. Jāpiezīmē, ka nav jāmēģina vilkt paralēles tipam ar tā pseidonīma nesēja dzīvi vai rakstura iezīmēm.
Ja ir zināms cilvēka tips, pēc tā var noteikt, kāda veida ziņas cilvēks uztvers apjomīgi, pareizi novērtēs, nodos tālāk bez izkropļojumiem. Tāpat arī otrādi – skaidrs, kādās jomās noteiktā tipa cilvēks nebūs objektīvs, kādas iemaņas viņš apgūs ar lielām pūlēm, kādas instrukcijas izsauks neizpratni.
Ikvienam cilvēkam (tipam) ir divas spēcīgās (tabulā 1. un 2. kanāls) un divas vājās (tabulā 3.un 4. kanāls) iezīmes. Tātad katram ir sava stiprā puse, ko apzinoties var veiksmīgi izmantot atbilstošākās nodarbošanās izvēlē, tādējādi gūstot gan labākos materiālos rezultātus, gan arī emocionālu gandarījumu (īstais cilvēks īstajā vietā). Un otrādi – apzinoties savas vājās puses, aiztaupīt savu laiku un nervus, nenodarbojoties ar sev nepiemērotām lietām.
Socionikā izšķir šādus 4 galvenos savstarpēji izslēdzošus pretstatu pārus, kas nosaka piederību kādam no 16 sociotipiem:
- Ekstraversija (E) vai Introversija (I);
- Intuīcija (N) vai Sensorika (S);
- Loģika (T) vai Ētika (F);
- Racionalitāte (J) vai Iracionalitāte (P).
Kā noskaidrot savu un citu cilvēku sociotipu?
Būtu ļoti ērti un vienkārši, ja to varētu izdarīt ar testa palīdzību. Tomēr tas nav tik vienkārši. Lai arī socionikā ir izstrādāti daudzi testi, to ticamība ir ārkārtīgi zema un tos var izmantot vienīgi izklaides nolūkos. Ticami savu sociotipu var noskaidrot vienīgi intervijā pie pieredzējuša socionikas eksperta. Tas tāpēc, ka ikvienam no mums ir uztveres ilūzija par sevi – vai nu sevi nenovērtējam, vai pārvērtējam, bieži vēlamo uzdodam par esošo vai vienkārši nolemjam neatklāt patiesību par sevi. Klātienes intervija to visu atklāj, jo cilvēks, ja vien nav ASV valdības slepenais aģents, nespēj ilgstoši ieņemt sev nekomfortablu pozu, tēlot, izlikties un kontrolēt savus žestus, mīmiku, valodu.
Eksperts vērtēs, kura iezīme no katra pretstatu pāra cilvēkam dominē.
1. pretstatu pāris. Puse no 16 sociotipiem ir ekstraverti (E), šiem tipiem enerģijas avots ir apkārtējā vide un cilvēki, viņi ir orientēti uz ārējo pasauli, uz objektiem un to īpašībām. Savukārt otra puse ir introverti (I), kas vērsti uz saikni starp sevi un ārpasauli, kā arī starp objektiem. Šie tipi uzlādējas un enerģiju gūst savā iekšējā pasaulē.
Iepirkšanās procesā ekstravertie tipi vērsti uz ātru un vērienīgu darbošanos, viņi nenogurst no liela informācijas, cilvēku un preču apjoma. Introvertie tipi darbojas lēnāk, izvēlas aplūkot nelielu preču sortimentu un ātri pagurst no šīs nodarbes.
2. pretstatu pāris. Cilvēki, kuriem ir spilgti izteikta intuīcija (N), ir radošas personības. Viņi vislabāk orientējas nemateriālajā pasaulē – idejās, iespējās, laikā un talantos. Viņiem vajadzīga brīvība laikā, un tikai tad viņi var uzņemties atbildību par savu darbu. Uzskata, ka pasaule tikai tad ir interesanta, ja tajā visu laiku kaut kas mainās. Viņu uzdevums ir regulēt nemateriālos procesus sabiedrībā. Šī tipa pārstāvji ir, piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs un mūziķis Juris Kulakovs.
Ko spēj intuīcija, kādās jomās intuīcija ir vērtība:
- atrod jauno, neparasto, nepamanīto;
- rada un izstrādā jaunas idejas zinātnē un mākslā;
- modelē notikumu attīstību;
- izprot plašus vēsturiskos kontekstus (pagātni) un to ietekmi uz nākotni;
- sajūt notikumu attīstības tempus;
- izmanto īpašās iespējas katrā mirklī;
- veido garīgo kultūru;
- apzina riskus.
No šī uzskaitījuma secināms, ka šāda tipa cilvēki nebūs lietpratēji praktisku lietu iegādē, jo nespēj lietpratēja līmenī novērtēt lietu īpašības. Vislabāk šie tipi izpaudīsies garīgu vērtību apguvē – iegādāsies biļetes uz koncertiem, izstādēm, izrādēm. Viņi labi orientēsies mākslas priekšmetu iegādē, zinās visu par jaunākajām un vērtīgākajām grāmatām, modes tendencēm.
Sensorika (S) ir spēja orientēties materiālajā pasaulē – visā, kas konkrēti redzams, dzirdams, saožams, izbaudāms, izgaršojams, sajūtams. Sensorika neatzīst pārmaiņu nepieciešamību, bet tai ir savs skatījums par jauninājumu jēgu un lietderību. Sensorika nerada kvalitatīvi jaunas idejas – tās uzdevums ir intuītu radītās jaunās idejas ieviest pasaulē un padarīt dzīvotspējīgas. Šī tipa pārstāvji ir, piemēram, Aivars Lembergs un Lilita Zatlere.
Ko spēj sensorika, kādās jomās sensorika ir vērtība:
- uzlabo esošās idejas, priekšmetus, piešķir tiem kvalitāti un efektivitāti;
- ietērpj ideju fiziskā formā – piešķir krāsas, faktūru, izskatu;
- redz reālās iespējas un vajadzības;
- gādā par ērtībām un komfortu;
- dzīvo ar skaidru šodienas apziņu;
- veido materiālo kultūru;
- saglabā un uztur objektus ilgstošai lietošanai;
- organizē un vada visa veida aktivitātes;
- līdz niansēm sajūt objekta fiziskās īpašības telpā.
Apzinoties šo sociotipu iezīmes, ir skaidrs, ka sensorie tipi nebūs pirmrindnieki jaunāko tehnoloģiju iegādē, apgūšanā un lietošanā, toties zinās, kā uzbūvēt vispraktiskāko ēku, iegādāties viskomfortablāko auto, iekārtos telpas ar funkcionālām mēbelēm, veiks remonta darbus, pabaros, apģērbs un aprūpēs ne vien sevi, bet arī sev tuvos cilvēkus.
Piemēram, laikmetā, kad katrs bērnudārznieks ir iemācījies „glaudīt” tālruņa ekrānu un sarunāties ar virtuālu kaķi, kāds mans sensorā tipa paziņa, kad bija nozaudējis savu telefonu, internetā izmisis meklēja Nokia 6303 telefona aparātu ar podziņām, kur katrs pogas spiediens nozīmē konkrētu darbību, telefonu ir iespējams noturēt ar vienu roku. To visbeidzot atradis, iegādājās divos eksemplāros, jo „vairs jau normālus telefonus neražo”.
3. pretstatu pāris. Loģika (T) ir visbezpersoniskākā rakstura iezīme. Šie tipi visu informāciju stingri koriģē ar saprāta spriedumiem, tāpēc norobežojas no liekas jūtu, emociju, attieksmes izrādīšanas. Bieži par loģiskajiem tipiem mēdz teikt, ka viņi esot bez sirds. Arī loģiskajiem rūp cilvēku attiecības, taču viņi tās pakļauj stingriem formāliem rāmjiem, kurus nepārkāpj. Tipa pārstāvji ir, piemēram, Valdis Zatlers un Sandra Sondore Kukule.
Ko spēj loģika, kādās jomās loģika ir vērtība:
- uzskaita, plāno, rēķina, sadala ienākumus un izdevumus;
- izprot naudas apriti;
- izprot līgumu jēgu un sakarības;
- vada ražošanu, biznesu;
- paaugstina procesu efektivitāti;
- atrod visa veida likumsakarības;
- izprot birokrātiskās, sociālās attiecības;
- sistematizē informāciju;
- rada organizatoriskas struktūras;
- argumentē, droši izsaka iebildumus publikas priekšā.
No iepriekš minētā secināms, ka šāda tipa cilvēkiem nevajadzētu uzdot kāda izbraukuma semināra vai ballītes rīkošanu, bet viņi lieliski izvēlēsies advokāta vai grāmatveža pakalpojumu sniedzēju, spēs izvēlēties IT jomas produktus.
Piemēram, reiz apmeklēju kosmetoloģi, loģiskā tipa pārstāvi. Procedūras laikā es uzzināju pilnīgi visas sejas veidojumu definīcijas, mani informēja par kosmētisko līdzekļu ķīmisko sastāvu, cik minūtes uz sejas ir jāpatur attiecīgais līdzeklis, uzzināju pakalpojumu cenas un salona darbalaiku, taču pilnīgi neko par to, cik labi es jutīšos pēc procedūras, ka manas seja staros un es izskatīšos jauna un laimīga. Kaut gan gribējās.
Ētika (F) socionikā nav sinonīms vārdu salikumam „morāles normu ievērošana”. Ētika ir spēja atvērt otru cilvēku savam attiecību modelim un savām vērtībām un koriģēt otra uzvedību atbilstoši situācijai. Liela nozīme ētisko tipu ieskatā ir cilvēciskajam faktoram un personīgajai patikai. Tipa pārstāvji – Liepājas mērs Uldis Sesks un uzņēmēja Marika Ģederte.
Ko spēj ētika, kādās jomās ētika ir vērtība:
- izplata informāciju sabiedrībā;
- uztur vajadzīgo emocionālo gaisotni;
- izprot attiecības starp cilvēkiem, to jēgu un nozīmi;
- iesaista cilvēkus dažādās aktivitātēs;
- pārliecina un pierunā;
- izprot nerakstītos likumus cilvēku un attiecību jomā un etiķeti;
- diplomātiski veido attiecības;
- izjūt cilvēka raksturu, spēj ietekmēt viņa dvēseles stīgas.
Šāda tipa cilvēkiem noteikti nevajadzētu uzticēt izvēlēties auditora pakalpojumus, taču viņi lieliski novērtēs PR speciālista dotības, noorganizēs kādu aizraujošu semināru un parūpēsies par Ziemassvētku balli.
4. pretstatu pāris. Savukārt racionalitāte (J) un iracionalitāte (P) parāda mūsu dzīves ritmu: racionālajiem raksturīgs stabils un noteikts dzīves ritms; iracionālajiem – mainīgs un spontāns. Līdz ar to arī iepirkumus pirmie izdara pārdomāti un tos plāno, taču otrie mīl iepirkties iedvesmas vadīti un īpaši neapsver pirkuma lietderību.
Tā intervijā, noskaidrojot katra pretstata pāra dominējošo iezīmi, ikviens var noskaidrot savu sociotipu. Piemēram, es esmu introverta (I), pasauli uztveru intuitīvi (N), lēmumu pieņemšanā man dominē loģika (T) un man ir iracionāls dzīves ritms (P). Tādējādi mans sociotips ir INTP, sociotipa pseidonīms ir Balzaks, bet sociālā loma – kritiķis.
Sociotipa aprakstu var izlasīt www.cilvekutipi.lv. Ja, lasot aprakstu, jums nav sajūta, ka lasāt par sevi, sociotips nav noteikts pareizi un ir atkārtoti jāanalizē, kurā pretstatu pārī sevi esat nepareizi novērtējis.
Morāle
No katra cilvēka ir jāprasa tikai tas, ko viņš spēj iedot. Diemžēl mums ir visai miglains priekšstats par to, ko var dot konkrētais cilvēks, bet ko no viņa prasīt nevajadzētu. Bet tieši no tās ir atkarīga cilvēka spēja būt veiksmīgam speciālistam vienā vai otrā jomā. Arī spēja pārdomāti iepirkties.
Visbiežāk tomēr ne jau likums ierobežo cilvēka iespējas kaut ko iegūt vai piedāvāt otram, bet gan mūsu psihe, kura noformulē domu tā, ka otrs nesaprot. Ja iepirkumu sarakstus un prasības sastādītu cilvēki, kas no dabas labi izprot un pārzina attiecīgo jomu – sajūtas, iedomas, sistēmas vai attiecības –, tad nebūtu jāpiedzīvo apstrīdamas situācijas un pārpratumi, formulējot savas prasības, un pārdevējs spētu iedot pircējam tieši to preci, ko viņš ir vēlējies.
Kā iepirkumu specifikācijas gatavo dažādi sociotipi
Dimā – gan skaisti noformēs, gan pašam prieks.
Donkihots – neparasti, bet pielietojums atradīsies.
Robespjērs – pārdomāti, bet diez vai to kāds spēs īstenot.
Igo – jautri, bet īstenot neviens neriskē.
Žukovs – skarbi, bet īstenojami.
Jeseņins – virtuozi, bet to nevar dzīvē realizēt.
Hamlets – aizgrābjoši, bet pārāk pompozi.
Maksims – racionāli un reāli īstenojami.
Napoleons – eksotiski, bet nav reāli.
Balzaks – jebkā, bet tomēr realizējami.
Draizers – taisnīgi, saprotami, realizējami.
Džeks – ar izdomu, bet nav skaidrs, kas tas ir.
Gabēns – nav saprotams, kas tas ir, bet to var realizēt.
Hakslijs – vairāk vārdos nekā uz papīra.
Dostojevskis – sakarīgi, bet sev nepietika.
Štirlics – labi un pārdomāti, bet ļoti dārgi.
Autors: Evija Jasuuna, uzņēmuma PersAt dibinātāja
Atbildēt