Valsts kontroles lietderības revīzijā secināts, ka pašvaldību elektroautobusu un uzlādes infrastruktūras iegādes pasākums nav īstenots lietderīgi. Jau tā plānošanas posmā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzēja decentralizētu pieeju, būtiskus autobusu izmantošanas ierobežojumus un neskaidrus kvalitātes kritērijus, kas radīja izmaksu neefektivitātes riskus. Neraugoties uz ievērojamiem administratīvajiem ieguldījumiem un augstajām iegādes izmaksām, 14 pašvaldības par 8,4 milj. eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem, daļu neatbilstošas kvalitātes, turklāt tie nav pilnībā bezemisiju, tā arī pilnvērtīgi nesasniedzot pasākumam izvirzītos mērķus.
ĪSUMĀ
- Elektroautobusu iegādes pasākums īstenots nelietderīgi – 14 pašvaldības par 8,4 milj. eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem, daļu neatbilstošas kvalitātes, turklāt tie nav pilnībā bezemisiju, tā arī pilnvērtīgi nesasniedzot pasākumam izvirzītos mērķus. Ierobežojumu dēļ, elektroautobusi vidēji 53 % gada atrodas dīkstāvē.
- Iepirkumi rīkoti decentralizēti, tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence un publiskie līdzekļi nav izlietoti ekonomiski. Pašvaldības veica ap 33 atsevišķus iepirkumus, kas palielināja administratīvo slogu, sašaurināja konkurenci, radīja būtiskas cenu atšķirības un augstākas izmaksas. Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus saskaņā ar zemāko cenu, ietaupījums varētu būt 677 tūkst. eiro.
- Daļai no “jaunajiem” elektroautobusiem būtiski kvalitātes trūkumi jau to piegādes brīdī – rūsa, plaisas griestu apšuvumā, kā arī nespēja nodrošināt atbilstošu siltumu autobusa salonā. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem ir “jaunbūvēti”, apvienojot divas kravas mikroautobusu bāzes.
“Pasākums īstenots ar mērķi apgūt pieejamo finansējumu, nevis panākt iespējami labāko rezultātu. Lai gan izvirzītie mērķi bija pamatoti, sasniegtais rezultāts – dārgs un ar ierobežotu praktisko izmantojamību, un ieguldītais publiskais finansējums nav devis samērīgu ieguvumu. Revīzijā vairākkārt saskarāmies ar viedokli, ka bez Eiropas Savienības (ES) finansējuma pašvaldības šādus transportlīdzekļus neiegādātos. Valsts kontroles ieskatā, šāda pieeja ir nepareiza un ir pienācis laiks mainīt attieksmi – ES fondi ir publiskie līdzekļi un pret tiem jāizturas tāpat kā pret savu naudu,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Pasākuma nosacījumi ierobežoja elektroautobusu praktisko izmantošanu
Pasākuma mērķis bija uzlabot pašvaldību funkcijas, galveno uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei, vienlaikus veicinot publiskā sektora transporta zaļināšanu. Lai šo mērķi sasniegtu, pašvaldībām sniegts atbalsts M2 vai M3 klases bezemisiju jeb elektroautobusu un tiem nepieciešamās uzlādes infrastruktūras iegādei, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu 8,8 milj. eiro. Par pasākuma īstenošanu bija atbildīga VARAM, savukārt finansējuma saņēmējas bija pašvaldības.
Pasākuma īstenošanas nosacījumi jau sākotnēji būtiski ierobežoja iegādāto autobusu izmantošanu. Elektroautobusi paredzēti tikai izglītojamo nogādāšanai mācību īstenošanas vietā un atpakaļ dzīvesvietā. Citos ar izglītības procesu tieši saistītos pasākumos tos var izmantot ierobežotā apjomā – līdz 20 % –, un par to jāveic īpaša uzskaite.
Šāds ierobežojums neizriet no ES prasībām, bet ir nacionāli noteikts Latvijas ANM plāna izstrādes gaitā, lai ierobežotā finansējuma apstākļos sašaurinātu pašvaldību pieprasījumu pēc elektrotransportlīdzekļiem. Tas būtiski samazina ieguldījuma atdevi un ierobežo iespējas elastīgi izmantot autobusus pašvaldību reālajām vajadzībām, kas pasākuma plānošanas laikā netika pietiekami apzinātas.
Revidenti aplēsuši, ka izmantošanas ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53 % gada (194 dienas) atrodas dīkstāvē, īpaši vasarā un skolēnu brīvlaikos. Autobusu nobraukums gadā ir vidēji par 43 % (13,4 tūkst. km) mazāks nekā plānots. Atsevišķos gadījumos autobusus ilgstoši neizmantoja citu iemeslu dēļ. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 tūkst. eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja, savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ. Lai gan bija paredzēts iegādāties bezemisiju autobusus, tie šai prasībai atbilst tikai daļēji, jo tos apsilda ar dīzeļdegvielu. Tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Turklāt kopumā SEG emisiju samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar ieguldīto publisko finansējumu.
Decentralizēta pieeja neveicināja godīgu konkurenci pašvaldību iepirkumos un ekonomisku publisko līdzekļu izlietojumu
Lai gan pasākuma saturs un nosacījumi visām pašvaldībām bija vienādi, ne VARAM, ne pašvaldības vai to pārstāvoša organizācija neorganizēja vienotu iepirkumu un neizstrādāja standartizētas tehniskās specifikācijas. Tā vietā katra pašvaldība, lai iegādātos vienu vai divus elektroautobusus, patstāvīgi organizēja elektroautobusu, uzlādes iekārtu un infrastruktūras iegādi, lai gan tām nebija pieredzes šādos iepirkumos.
Rezultātā 14 pašvaldības īstenoja aptuveni 33 atsevišķus iepirkumus, patērējot ap 4,2 tūkst. darba stundu, kas pašvaldībām izmaksāja aptuveni 57,1 tūkst. eiro. Vienlaikus daudzas pašvaldības iegādājās vienādus transportlīdzekļus no tiem pašiem piegādātājiem. Centralizēta pieeja būtu bijusi efektīvāka.
“Valsts kontrole jau iepriekš revīzijā par publiskajiem iepirkumiem ir norādījusi, ka centralizēta pieeja publiskajos iepirkumos ļauj panākt lielāku konkurenci, zemākas izmaksas un mazāku administratīvo slogu. Šajā gadījumā nebija vienota iepirkuma, tāpēc radīti nevajadzīgi riski un publiskie līdzekļi nav izlietoti efektīvi. Līdzīgus pasākumus nākotnē vajadzētu īstenot centralizēti,” norāda M. Āboliņš.
Pašvaldību iepirkumi ne vienmēr nodrošināja godīgu konkurenci un līdzekļu ekonomisku izlietojumu. Tirgus izpētes veiktas formāli, uzrunājot vienus un tos pašus piegādātājus, tostarp tādus, kuri elektroautobusus nepiedāvā. Tirgus izpētēs aktīvi iesaistīti divi piegādātāji, kuri piedalījās pasākuma plānošanā. Šie uzņēmumi tiešā vai pakārtotā veidā uzvarēja 79 % pašvaldību iepirkumu un piegādāja 15 no 19 elektroautobusiem. Atsevišķos gadījumos tehniskās specifikācijas izstrādāja pats iepirkuma uzvarētājs vai ar to iespējami saistīta persona.
Iegādāto mikroautobusu vidējā cena ir 277 tūkst. eiro, savukārt autobusu – 581 tūkst. eiro. Būtiski atšķiras cenas vienādiem autobusu un uzlādes iekārtu modeļiem. Piemēram, cenas atšķirība vienādiem Jelgavas un Preiļu novadā iegādātiem autobusiem ir aptuveni 43 tūkst. eiro, bet tāds pats modelis Lietuvā 2022. gadā iegādāts par vidēji 37 % jeb 168 tūkst. eiro lētāk.
Lietuvas Anīkšču novada pašvaldībā viena mikroautobusa cena bija ap 192 tūkst. eiro, tāda paša modeļa mikroautobuss Smiltenes novadā izmaksāja 227 tūkst. eiro. Tas ir vidēji par 77 tūkst. eiro lētāk nekā Latvijas uzņēmēja 11 piegādāto mikroautobusu vidējā cena – 287 tūkst. eiro. Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus par zemāko pasākumā noteikto cenu, ietaupījums varētu būt 677 tūkst. eiro.
Arī uzlādes infrastruktūras izbūve bieži vien neatbilda pasākuma mērķim. Atsevišķos gadījumos izbūvēti plaši asfaltēti laukumi, ierīkotas dārgas labiekārtojuma zonas.
“Jaunie” elektroautobusi – ar būtiskiem kvalitātes trūkumiem jau to piegādes brīdī
Pasākuma noteikumos nebija skaidri nodalīts, kas uzskatāms par jaunu, rūpnieciski ražotu transportlīdzekli, un kas – par bezemisiju pārbūvētu transportlīdzekli. Pasākumā varēja iegādāties gan jaunu elektroautobusu, gan līdz 10 gadus vecu ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu transportlīdzekli, kas pārbūvēts par bezemisiju. Pasākuma noteikumu izpratnē abi uzskatīti par jauniem, ar vienādu maksimālo atbalstu – līdz 300 tūkst. eiro, iegādājoties M2 kategorijas elektrotransportlīdzekli. Tas pašvaldībām radīja neskaidrību par to, kādi transportlīdzekļi faktiski tiek iegādāti un kādas pārbūves tiem veiktas.
Lai gan pašvaldības lielākoties iegādājās jaunus transportlīdzekļus, revidentu ieskatā, mikroautobusu ražošanas veids neļauj tos pilnībā pielīdzināt jauniem, pilna cikla rūpnieciski ražotiem transportlīdzekļiem. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem ir “jaunbūvēti”, apvienojot divas Mercedes-Benz kravas mikroautobusu bāzes. Tie tiek reģistrēti kā jauni nevis pārbūvēti, jo to ražošanas procesā tiek izmantotas tikai jaunas detaļas. Revidenti šajos 2024. gadā reģistrētajos mikroautobusos konstatēja arī 2019. un 2020. gadā ražotas detaļas.
Atsevišķās revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās iegādātajiem elektroautobusiem jau pieņemšanas brīdī vai neilgi pēc nodošanas ekspluatācijā konstatēti būtiski kvalitātes trūkumi – rūsa, plaisas griestu apšuvumā, nenostiprināti vadi, putekļu iekļūšana salonā, bojātas durvju sistēmas, kā arī nespēja nodrošināt atbilstošu siltumu autobusa salonā.
Vienlaikus revīzija atklāja sistēmisku problēmu – valstī nav vienotu kvalitātes prasību skolēnu pārvadājumiem un tajos izmantotajiem transportlīdzekļiem. Lai gan pašvaldības ir ieguvušas pašpārvadājumu sertifikātus, tie galvenokārt apliecina tikai transportlīdzekļu atbilstību ceļu satiksmes drošības prasībām sertifikāta izsniegšanas brīdī. Autobusu aprīkojuma, kvalitātes un skolēnu pārvadājumu drošības prasības ir atkarīgas no katras pašvaldības izpratnes.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole ir sniegusi piecus ieteikumus, no kuriem trīs VARAM, viens –pašvaldībām un viens – Satiksmes ministrijai. Ieteikumu ieviešana veicinās transportlīdzekļu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, ļaujot publiskos līdzekļus izmantot efektīvāk un ekonomiskāk. Plašākas elektroautobusu izmantošanas iespējas mazinās to dīkstāvi un palielinās ieguvumus no tā iegādes. Savukārt uzlabota līdzīgu pasākumu uzraudzība un stiprinātas pašvaldību iekšējās kontroles procedūras palīdzēs novērst konstatēto neatbilstību atkārtošanos. Vienlaikus skolēnu pārvadājumu jomā paredzēta vienotu kvalitātes prasību ieviešana pārvadājumiem un tajos izmantotajiem transportlīdzekļiem, par ko galvenā atbildība ir Satiksmes ministrijai.
Plašāka informācija – revīzijas starpziņojums*, infografika.
*Valsts kontrole starpziņojumu “Vai pašvaldību elektroautobusu pasākums īstenots lietderīgi?” sagatavojusi lietderības revīzijā “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē”. Šīs revīzijas mērķis ir novērtēt, vai atbildīgās ministrijas ir nodrošinājušas priekšnosacījumus efektīvai klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, vai ar tiem saistītie pasākumi tiek īstenoti produktīvi un vienlaikus tiek ņemtas vērā iedzīvotāju intereses.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.