Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” ir uzsācis iepirkuma procesu, lai iegādātos jaunus tramvajus. Tiem būs jāaizstāj daļa no vecajiem sastāviem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan domā, ka izdevīgāk būtu Rīgā nevis pirkt jaunus tramvajus, bet modernizēt vecos. Un to varētu darīt “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR) – uzņēmums, kas pieder igauņu miljonāram Oļegam Osinovskim, kurš savukārt ir apsūdzēts tā dēvētajā Magoņa kukuļošanas lietā.
Kamēr Valainis cenšas lobēt šādu scenāriju, rīdzinieki, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, nav gatavi vēl ilgāk sadzīvot ar padomju laika tramvajiem. Vai ekonomikas ministram Valainim izdosies apmēram 80 miljonu eiro vērto tramvaju iepirkumu novirzīt caur Daugavpili?
ĪSUMĀ:
- “Rīgas satiksmei” ir kopumā 95 tramvaji, no tiem 46 ir modernie, bet pārējie – vecie.
- “Rīgas satiksme” uzsākusi iepirkuma procedūras, lai nopirktu 24 jaunus tramvajus.
- Ekonomikas ministrs uzskata, ka tramvaju parku atjaunošanā vajadzētu iesaistīt DLRR.
- DLRR pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sāka strauji zaudēt apgrozījumu un peļņu.
- DLRR padomi vada Udalova, medijos vairākkārt minētas viņas saites ar politiķiem, īpaši ZZS.
- Rīgas mērs asi iebilst pret ideju atjaunot vecos tramvajus.
Pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme” kopumā ir 95 tramvaji.
46 no tiem ir modernie zemās grīdas tramvaji, bet pārējie lielākoties ir vecie “Tatra T3 ” modeļi. Tos 20. gadsimta septiņdesmitajos gados ražoja vēl toreizējā Čehoslovākijā, kas atradās Padomju Savienības kontrolē.
Vairums no tiem ir ierastie apaļīgie vagoni, bet daļa – kantaināki, kas šo formu ieguva pēc modernizācijas pirms pāris desmitiem gadu.
Lai līdz pat 40 gadus vecumu sasniegušie tramvaji būtu droši, “Rīgas satiksme” tos laiku pa laikam pamatīgi remontē.
Remonta cehi atrodas piektajā tramvaju depo pie Gaisa tilta. Par atjaunošanas procesu tur stāsta “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns:
“Ik pa pāris gadiem šeit tramvajiem tiek veikta virsbūves, varētu teikt tā pārskatīšana, nesošo konstrukciju pastiprināšana un pilna arī abu vagonu pārkrāsošana. Respektīvi, tā tiek izjaukta. Pēc tam atkal viņi tiek krāsoti, tiek likti kopā. Nu, ir detaļas, kuras tiek mainītas, un ir detaļas, kuras vienkārši tiek uzlabotas tā, lai tās turpinātu savu dzīvi.”
Tramvajus bojā ne tikai rūsa, bet arī pastāvīga vibrācija no sliežu savienojuma vietām un pārmijām, kas izraisa metāla nogurumu un plaisāšanu. “Tas visu tramvaja konstrukciju grauj kopā. Tāpēc viņi šeit tiek atjaunoti,” saka Lubāns.
Svarīgākā, sarežģītākā un arī dārgākā tramvaja daļa ir riteņu, bremžu, velkošās sistēmas un citu detaļu bloks jeb ratiņi. “Arī ratiņi šajā procesā tiek ņemti nost: tiek jaukti ārā, viss tiek pārlasīts, pārbaudīts, salikts atpakaļ un tad jau arī ratiņi uzsāk savu – nu jau ne otro, bet trešo – dzīvi,” skaidro “Rīgas satiksmes” valdes loceklis.
Lubāns vairākkārt uzsver, ka vecos tramvajus var remontēt atkal un atkal, taču tas paliek arvien sarežģītāk un dārgāk. “Šobrīd mūsu gan taktika, gan stratēģija attiecībā uz mūsu ritošā parka nodrošināšanu ir tāda, ka mēs vecos tramvajus uzturam tehniskā un drošā kustības kārtībā ar cerību, ka tuvākajā laikā mums parādīsies arī jauni tramvaji, un mēs šos [vecos] tramvajus varēsim laist pelnītā pensijā.”
Daugavpils smukulītis
“Rīgas satiksme” novembrī ir uzsākusi iepirkuma procedūras, lai tuvāko gadu laikā nopirktu 24 jaunus tramvajus.
Patlaban uzņēmums izsludinājis tirgus izpēti, lai noskaidrotu, cik tramvaju ražotāji var izpildīt konkursa prasības par sliežu platumu, saderību ar kontakttīklu, pasažieru ietilpību un citām uzņēmuma vēlmēm.
Andris Lubāns no “Rīgas satiksmes” stāsta, ka šī ir tikai pirmā jauno tramvaju porcija. “Paliek vēl otra daļa, kas mums būs vajadzīgi, vēl aptuveni 24 tramvaji – kopā 48. Tajā brīdī mēs spēsim jau visus Rīgas maršrutus izbraukt ar zemo grīdu. Un šis mērķis mums ir attiecībā uz pirmajiem 24 tramvajiem šobrīd jāsasniedz līdz [20]30. gadam. Savukārt par nākamajiem 24, visdrīzāk, mēs runāsim nākamajā gadu desmitā.”
Tramvaju parka atjaunošana sadalīta divos posmos, jo tie ir ļoti dārgi. “Mēs rēķinām, ka vidēji tāda tramvaja cena, kāds būtu atbilstošs Rīgas tramvaja infrastruktūrai un mūsu pasažieru apkalpošanas vajadzībām, ka šī cena varētu svārstīties no 2,5 līdz 3,5 miljoni eiro.
Tātad kopējā investīcija uz 24 tramvajiem attiecīgi ir jārēķina 70 līdz 80 miljoni eiro,” pauž “Rīgas satiksmes” valdes loceklis.
Lubāns vērtē, ka Eiropā interese pieteikties jauno tramvaju iepirkuma konkursam varētu būt pieciem piegādātājiem.
Tramvaju parka modernizācijas jautājums septembrī nonāca arī premjeres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītās Lielo un stratēģisko investīciju koordinācijas padomes darba kārtībā. Padomes mērķis ir saskaņot dažādu iestāžu darbu un mazināt administratīvos šķēršļus, lai veicinātu valstij būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu, piemēram, enerģētikā vai aizsardzībā.
Savu priekšlikumu padomes 4. septembra sēdē prezentēja ekonomikas ministrs Valainis. Viņš uzskata, ka tramvaju parku atjaunošanā vajadzētu iesaistīt Latvijas ražotāju. Valaiņa prezentācijā bija nosaukts konkrēts uzņēmums – DLRR.
Pilna raksta versija lasāma lsm.lv