2025. gada 26. novembrī Viļņā notika starptautiskā Zaļās pārvaldības diena, kurā tikās pašvaldību vadītāji, dažādu valstu iestāžu pārstāvji un sabiedriskās organizācijas no visas Eiropas. Šī pasākuma mērķis bija stiprināt publiskā iepirkuma lomu zaļās pārejas veicināšanā. Šis augsta līmeņa pasākums, kas tika organizēts ES finansēto INTERREG Baltijas jūras reģiona projektu NonHazCity 3 un ChemClimCircle 2 ietvaros, pulcēja ekspertus no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas un lielākām Eiropas sadarbības organizācijām.
Kopīgais vēstījums bija skaidrs: publiskais iepirkums ir viens no spēcīgākajiem pārvaldības instrumentiem, lai paātrinātu klimata rīcību, samazinātu kaitīgo ķimikāliju izmantošanu un veicinātu aprites ekonomikas risinājumus.
Stingrs aicinājums veikt stratēģiskus un ambiciozus publiskos iepirkumus
Runātāji uzsvēra, ka publiskais iepirkums ietekmē visus tirgus, daudzās ES dalībvalstīs veidojot līdz pat 14 % no valsts IKP. Stratēģiski izmantots, tas kļūst par tiešu inovāciju un ilgtspējības virzītājspēku.
“Mēs vēlamies, lai iepirkumi būtu ne tikai videi draudzīgi, bet arī vienlīdz integrētu ķīmisko vielu, aprites ekonomikas un klimata aspektus. Tā ir Zaļās pārvaldības dienas būtība: parādīt, kā pārvaldības instrumenti var patiesi veicināt pārmaiņas,” sacīja Heidrun Fammler, Vācijas Baltijas Vides Foruma (BEF) valdes priekšsēdētāja.
Lietuvas Vides ministrija dalījās ar valsts sasniegumiem pēc obligātu vides kritēriju ieviešanas visās publiskā iepirkuma procedūrās.
“Kopš 2023. gada visos publiskajos iepirkumos Lietuvā ir jāiekļauj vides kritēriji. Mēs stratēģiski izmantojam 14 % no IKP, lai stimulētu pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem visā tirgū,” norādīja Rūta Kukulskytė, Lietuvas Republikas Vides ministrijas GPP galvenā speciāliste.
Baltijas jūras reģiona pilsētu pieredze
Galvenajās uzrunās un praktiskajos „parauggadījumos” dalībnieki iepazīstināja ar reāliem piemēriem, kā pilsētas pārvērš ilgtspējības mērķus iepirkumu prasībās.
Tallina prezentēja savu pāreju uz atkārtoti izmantojamiem risinājumiem publiskos pasākumos, parādot, kā pašvaldības rīcība var mainīt patēriņa modeļus un iedvesmot valsts politiku.
„Tallinas pieredze liecina, ka pilsētām ir spēks virzīt aprites inovācijas. Mēs varam testēt, pielāgot un mērogot risinājumus ātrāk nekā valsts sistēmas, un tas rada reālas izmaiņas tirgū,” sacīja Liina Kanarbik, Tallinas pilsētas stratēģiskās pārvaldības biroja aprites ekonomikas nodaļas vadošā speciāliste.
Piemēri no Dānijas, Somijas un Zviedrijas parādīja, kā dati, izsekojamība un konsekventa politiskā prioritāte palīdz pārveidot būvniecību, renovāciju un materiālu izmantošanu veselīgākā un aprites ekonomikai atbilstošākā virzienā.
„Politiskā vadība ir svarīga. Kad mēs izvirzām par prioritāti ilgtspējību un konsekventi to īstenojam, iepirkumi kļūst par spēcīgu instrumentu veselīgāku kopienu veidošanai un ilgtermiņa pārmaiņām,” uzsvēra Viktoria Skure-Eriksson, Zviedrijas Vesterosas pašvaldības vietniece mēra amatā.
Iepirkumi, kas veido nākotni
Vienota tēma visā pasākumā bija nepieciešamība attīstīt pārvaldības sistēmas: no iepirkumu uztveršanas kā administratīva uzdevuma līdz to atzīšanai par stratēģisku instrumentu, kas vērsta uz sabiedrības pārveidi.
“Ja zaļie publiskie iepirkumi tiek izstrādāti stratēģiski, tie kļūst par inovāciju virzītājspēku, radot prognozējamus tirgus apstākļus un mudinot piegādātājus piedāvāt augstākas veiktspējas risinājumus,” uzsvēra Evelin Piirsalu, Zaļās un aprites ekonomikas pārveides nodaļas vecākā eksperte.
ChemClimCircle 2 konsorcijs iepazīstināja ar jaunu metodiku, kas saista aprites ekonomiku, ķīmisko drošību un ietekmi uz klimatu, palīdzot pašvaldībām izvēlēties produktus un pakalpojumus ar vislielāko ilgtermiņa labumu.
“Kad mēs saistām iepirkumus ar aprites ekonomiku, nebīstamiem materiāliem un klimata kritērijiem, tas kļūst par patiesu pārmaiņu virzītājspēku,” norādīja projekta komandas eksperti.
Reģionālā apņemšanās stiprināt pārvaldību
Sasaucot līderus no visas Baltijas jūras reģiona, Zaļās pārvaldības diena stiprināja sadarbību starp pilsētām, pētniecības iestādēm un politikas sadarbības organizācijām. Diskusijas aktualizēja kopīgu apņemšanos: iekļaut ilgtspējību katrā sabiedrisko lēmumu pieņemšanas posmā, sākot no augsta līmeņa stratēģijas līdz ikdienas pirkumu izvēlei.
Pasākums apstiprināja zaļo publisko iepirkumu pieaugošo nozīmi kā galveno politisko prioritāti Eiropā un praktisku ceļu, lai sasniegtu mērķus klimata, aprites ekonomikas un ķīmiskās drošības jomā.
Lai iegūtu vairāk informācijas par projektiem NonHazCity 3 un ChemClimCircle 2, apmeklējiet INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas tīmekļa vietni.