Pēc skandāla par izšķērdību Rīgas ielu remontos esot uzlabota būvnieku kontrole; jaunā iepirkumā uzvar iepriekšējie uzturētāji

Skaļākais – un līdz galam neatrisināts – skandāls šajā Rīgas domes sasaukumā bija iespējamā vairāku miljonu eiro izsaimniekošana ielu bedrīšu remontos. Koalīcijas partneri sastrīdējās, mērs Mārtiņš Staķis demisionēja, bet jautājums, vai rīdziniekus apkrāpa, palika karājamies gaisā. Dome veica auditu un izšķērdību neatklāja, tomēr bijušais izpilddirektora padomnieks Māris Knoks norāda – lieta izmeklēta nekvalitatīvi.

Pēc skandāla Rīgā sekoja varas maiņa, par mēru kļuva Ķirsis

Knoka un Kauliņa secinājumus noraka – ne tāpēc, ka tie būtu nekvalitatīvi. Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) tolaik bija par satiksmi atbildīgais vicemērs un pārraudzīja Satiksmes departamentu. Viņš šo izmeklēšanu pasniedz kā politisku uzbrukumu savai partijai.

Ķirsis tagad “Re:Baltica” skaidro, ka Knoka secinājumiem neuzticējās. Kāpēc? Jo esot uzdevis jautājumus Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), pašam departamentam – un pats izlēmis, ka izmeklētājam nav taisnība.

Lietu izmeklēja nekvalitatīvi

Pirmkārt – tik sarežģītas lietas izmeklēšana notika tikai divas nedēļas. Izpilddirektors Lange gala ziņojumā 2023. gada vasarā rakstīja, ka disciplinārlietu izmeklēja nekvalitatīvi, pavirši un tās secinājumi ir prettiesiski.

Otrkārt, lai gan Ķirsis vēlāk uzdeva arī auditēt departamentu, eksperti pētīja citu periodu – ne to, par kuru sākumā bija aizdomas par izsaimniekošanu. 

Knoks izmeklēja laiku no 2021. gada līdz 2023. gada pavasarim, auditori – tikai 2023. gadu. Tāpēc viņi nemaz nevarēja novērtēt, vai nauda par asfaltu izsaimniekota.

Vai izvēlējās par labu konkrētam uzņēmumam?

Droši apgalvot to nevar, jo vispārējā vienošanās nenozīmē automātisku līgumu slēgšanu. Taču, uzturēšanas līgums bija ar četrām firmām (“Roadeks”, “Rīgas tilti”, “Ceļu pārvalde”, “Eco Baltia vide”), bet vispārējā vienošanās – ar astoņām.

Iepirkumu izsludina pēdējā brīdī, pie līguma tiek tie paši uzņēmumi

Lai remontētu garākus posmus, izsludina atsevišķus iepirkumus, nevis izmanto līgumu par bedrīšu lāpīšanu, “Re:Baltica” informēja satiksmes departamentā. Neatkarīgo ekspertu aprēķini parāda – tas sanāk daudz lētāk.

Pērn beidzās ikdienas uzturēšanas līgums. Taču pašvaldība sarīkoja konkursu tā, ka pie jaunā līguma tika tie paši uzturētāji.

Iepirkumu izsludināja pēdējā brīdī. Tas deva priekšroku tiem, kas jau strādā. Dome neieklausījās Konkurences padomes ieteikumā sadalīt pilsētas teritoriju septiņās daļās un sadalīja četrās.

Tas varēja liegt pieteikties mazākiem komersantiem. “Nekā personīga” ziņoja, ka arī nolikums bija labvēlīgs iepriekšējā līguma dalībniekiem.

Rezultātā pie Rīgas tīrīšanas tika tie paši uzņēmumi, kas strādājuši iepriekš – “Roadeks”,  “Rīgas tilti”, “Eco Baltia vide” un “Vizii Urban” (kalpoja kā apakšuzņēmums). Pievienojās “Latvijas Autoceļu uzturētājs” un “Ļ-Ko”. Bet katra tikai kopā ar “pieredzējušu” firmu. Uz trīs uzturēšanas daļām pieteicās tikai viens pretendents un konkurences nebija.

Trīs no sešiem uzņēmumiem ir saistīti ar Andra Šķēles interesēm. “Roadeks” un “Vizii Urban” pastarpināti pieder Šķēles ģimenei pietuvinātajam uzņēmējam Guntaram Kokarēvičam. Viņš plānoja nopirkt arī “Rīgas tiltus”.

“Šo, lūdzu, prasiet izpilddirektoram, es nejaucos iepirkumos,” saka Ķirsis. “Šim es pat nedrīkstu tuvoties. Jūs gribat pa vienkāršo – a nu tad tā, tad Ķirsis ir vainīgs pie visa.”

Lange piekrīt, ka iepirkumu vajadzēja izsludināt ātrāk, bet par to esot atbildīgs departaments. Viņš norāda – konkursa nolikumu neviens nav apstrīdējis.

Pilnu teksta versiju lasiet: šeit