Konkurences padome (KP) veica izpēti saistībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības labiekārtošanas iepirkuma dokumentācijā ietvertajām preču prasībām, kā arī pretendentu piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem. Ņemot vērā, ka vairākiem labiekārtošanas elementiem, piemēram, soliņiem un atkritumu urnām, bija noteikts konkrēts ražotājs, tādējādi liedzot piedāvāt ekvivalentu, kā arī citām iepirkuma dokumentācijas nepilnībām, KP uzsāka pārrunas ar pašvaldību. Pārrunu rezultātā pašvaldība apņēmās novērst analoģisku situāciju atkārtošanos turpmākajos iepirkumos.
KP tika saņemti vairāki iesniegumi par konkurenci ierobežojošiem nosacījumiemRīgas valstspilsētas pašvaldības atklātajā labiekārtošanas konkursā “Dažādu labiekārtošanas darbu veikšana publiskajā ārtelpā Rīgas valstspilsētas teritorijā”. Iepazīstoties ar konkursa nolikumu un attiecīgās vispārīgās vienošanās ietvarā noslēgtajiem līgumiem, KP secināja, ka pašvaldībai ir jāveic vairākas darbības, lai preventīvi novērstu Konkurences likuma (KL) 14.1 panta neatbilstības riskus gan konkrētajā, gan turpmākajos labiekārtošanas iepirkumos.
KP norādīja Rīgas valstspilsētas pašvaldībai par nepieciešamību pārskatīt Rīgas pilsētas vienotā stila rokasgrāmatas projektu, tādējādi novēršot situāciju, ka labiekārtošanas elementu vienotais stils Rīgā tiek veidots no konkrētu zīmolu precēm. Vienlaikus KP vērsa uzmanību uz nepieciešamajiem uzlabojumiem iepirkuma tehniskajā specifikācijā, iekļaujot tajā tikai elementa funkcionalitātei būtiskākos tehniskos parametrus un nosakot piegādājamo preču parametru iespējamās amplitūdas, vienmēr iekļaujot norādi “vai ekvivalents”, tādējādi paplašinot potenciālo iepirkuma pretendentu, t.sk. preču izgatavotāju, loku.
Lai novērstu analoģisku situāciju veidošanos nākotnē, KP, pieaicinot Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus, veica pārrunas ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Pārrunu rezultātā pašvaldība apņēmās turpmākajās iepirkumu procedūrās izvairīties no pārlieku augstas preču detalizācijas, atsakoties no jebkādām atsaucēm uz konkrētiem zīmoliem un izmantojot tās tikai kā vizuālus piemērus. Turklāt, ņemot vērā, ka noris darbs pie Rīgas pilsētas vienotā stila rokasgrāmatas, pašvaldība apņēmās tajā definēt tikai labiekārtojuma elementu stilu un būtiskākos vizuālos un tehniskos parametrus.
Tāpat pašvaldība apņēmās aktualizēt izstrādātās tehniskās specifikācijas, iekļaujot ekvivalentu preču piedāvāšanas iespēju, papildus definējot ekvivalenta raksturlielumu atšķirību amplitūdu, turpmāk vairs nenorādot specifisku ražotāju un modeli tiem labiekārtojuma elementiem, kuriem nav unikālu vizuālā izskata iezīmju (piemēram, metāla augu konteineriem, velostatīviem vai ielu stabiņiem).
Vienlaikus pašvaldība apņēmās uzlabot pretendentu piedāvājumu vērtēšanas sistēmu, rūpīgāk izvērtējot gadījumus, kad iespējams pagarināt līguma izpildes termiņu, ja tieši darbu izpildes ātrums ir bijis viens no kritērijiem, nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Turpmāk gadījumos, kad pretendentu piedāvātie darbu izpildes termiņi būtiski neatšķirsies, pašvaldība piešķirs pretendentiem vienādu punktu skaitu šajā kritērijā, ļaujot uzvarēt finansiāli izdevīgākajam piedāvājumam.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Pasūtītājam ir jāievēro vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem, proti, nav pieļaujams, ka pasūtītājs tehniskajā specifikācijā norāda konkrēta zīmola preci vai ļoti specifiskus preces parametrus, tādējādi izslēdzot citus tirgus dalībniekus no iespējas piedalīties iepirkumā. Un, ja šāds ierobežojums jeb situācija ir radusies iekšējo iepirkumu normatīvo aktu, tostarp pilsētas vienotā stila rokasgrāmatas projekta dēļ, tajā pārlieku konkretizējot pilsētvides elementus, iekšējie normatīvie akti ir jāaktualizē, pasūtītājam pārliecinoties, ka ar tiem iepazīstas visas struktūrvienības, kas rīko publiskos iepirkumus.”
Ņemot vērā, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība rakstiski apņēmās izpildīt KP noteiktās prasības attiecībā uz turpmāko iepirkumu rīkošanu, tādējādi novēršot konkurences neitralitātes neatbilstības risku un analoģisku gadījumu iespējamību nākotnē, KP noslēdza veikto izpēti.
Publiskām personām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to piederošām kapitālsabiedrībām – ir aizliegts kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Aizliegums stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra un ir noteikts Konkurences likuma 14.1 pantā.
Lai nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, KP veic pārrunas ar publisko personu vai tai piederošo kapitālsabiedrību. Ja pārrunu laikā netiek panākta likuma prasību ievērošana, nodrošinot konkurencei labvēlīgu rezultātu, KP attiecībā uz publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām var turpināt pārkāpuma lietas izmeklēšanu, pieņemot lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.