Konkurences padome
19. oktobrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt uzņēmumus SIA “AKE LOĢISTIKA”, SIA “LATGALES MULČA” un SIA “MG Auto LTD” par aizliegtu vienošanos, apmainoties ar komerciāli sensitīvu informāciju par dalības nosacījumiem piecos AS “Latvijas valsts meži” iepirkumos par enerģētiskās koksnes pievešanas, šķeldošanas, uzglabāšanas un transportēšanas pakalpojumu sniegšanu, slēdzot vispārīgo vienošanos. Par uzņēmumu aizliegtu vienošanos piemērots naudas sods 163 630 EUR.
Informāciju par iespējamu aizliegtu vienošanos starp SIA “AKE LOĢISTIKA”, SIA “LATGALES MULČA” un SIA “MG Auto LTD” KP saņēma no AS “Latvijas valsts meži” (LVM), pasūtītājam konstatējot pazīmes, kas norāda uz saskaņotu pretendentu rīcību piedāvājumu iesniegšanā. Saņemtā un izmeklēšanas laikā iegūtā papildu informācija liecināja, ka uzņēmumu sagatavotie piedāvājumi LVM iepirkumos laikā no 2018. līdz 2022. gadam ir salīdzināmi gan saturiski, gan pēc piedāvājuma iesniegšanas veida un nav sagatavoti neatkarīgi.
Izpētes laikā KP konstatēja, ka četros no pieciem iepirkumiem visu uzņēmumu piedāvājumi Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) iesniegti no vienas IP adreses, kā arī divi no tirgus dalībniekiem ir reģistrējušies EIS ar vienu elektroniskā pasta adresi. Aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem apstiprina arī KP procesuālajās darbībās noskaidrotais, ka SIA “AKE LOĢISTIKA” pārstāvji ir bijuši iesaistīti visu sodīto uzņēmumu iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā.
Dalība iepirkumos par vispārīgo vienošanos neatbrīvo no atbildības
Lai arī uzņēmumi ir savstarpēji saistīti, KP norāda, ka Konkurences likuma (KL) izpratnē uzņēmumi ir neatkarīgi tirgus dalībnieki, uz kuriem ir attiecināms KL noteiktais vienošanās aizliegums. To norāda arī uzņēmumu iesniegtās pretendentu neatkarības deklarācijas, apliecinot, ka piedāvājumi iepirkumos ir sagatavoti neatkarīgi, bez vienošanām un jebkādas cita veida saziņas ar citiem tirgus dalībniekiem.
Turpretī uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka tie savstarpēji nav konkurējuši iepirkumos par vispārīgo vienošanos, jo to būtība ir potenciālo pakalpojuma sniedzēju apkopošana, vērtējot pretendentu tehniskās spējas, nevis finanšu piedāvājumus. KP norāda, ka arī pirmajā iepirkuma stadijā par vispārīgās vienošanās slēgšanu tirgus dalībnieki savstarpēji konkurē gan ar tehniskajām iespējām, gan piedāvāto cenu, tādējādi pirmajā kārtā iesniegtajam finanšu piedāvājumam ir nozīme pasūtītāja gala lēmuma pieņemšanā par vispārīgās vienošanās slēgšanu un tālāko iepirkuma procesu.
KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Vispārīgās vienošanās iepirkumos ir vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem ar mērķi noteikt attiecīgā laika posmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt to noteikumus, piemēram, par cenām un paredzēto apjomu. Pēc savas būtības tā ir kā atlases kārtība, pēc kādas tiks izvēlēts konkrētais piegādātājs, tad, kad pasūtītājam radīsies reāla nepieciešamība pēc pakalpojuma iepirkšanas. Taču pretendentiem ir jāņem vērā, ka arī uz vispārīgo vienošanos visās stadijās ir piemērojams PIL un KL tieši tādā pašā veidā kā uz jebkuru citu publisku iepirkumu. Tāpēc apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju un darbības saskaņošana nav pieļaujama un ir sodāma.”