Dalīšana daļās, vispārīgā vienošanās un paredzamā līgumcena. II daļa

Iepriekšējā nodarbībā aplūkojām, kā noteikt paredzamo līgumcenu, ja noteiktā laika periodā jāveic līdzīga rakstura darbi, jāiepērk līdzīgas preces vai nepieciešams saņemt līdzīga rakstura pakalpojumus, bet piegādātāju loks dažkārt ir līdzvērtīgs, bet citkārt – atšķirīgs. Tika aplūkotas situācijas, kad dalīšanai daļās ir liela nozīme, kā arī gadījumi, kad tā nav realizējama dažādu tehnisku vai drošības apstākļu dēļ un kad dalīšana mazākos iepirkumos nav pieļaujama. Šoreiz aplūkosim daļās dalīšanas nozīmi, kā arī pircēju un piegādātāju iespējas, slēdzot vispārīgo vienošanos.

Publisko iepirkumu likums nosaka, ka iepirkuma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot iepirkuma līgumu par katru daļu atsevišķi. To, cik un kādās daļās iepirkuma priekšmetu dala pircējs, vai var slēgt līgumu par vienu un vairākām daļām kopā, ja šajās daļās uzvarētājs ir viens un tas pats piegādātājs, vai var slēgt līgumus par atsevišķiem produktu apjomiem, nenosaka pat PIL. Tādējādi dalīšana daļās ir brīva pircēja izvēle, vienlaikus gan nedrīkst aizmirst par PIL mērķiem – vienlīdzīga attieksme pret piegādātājiem, konkurences nodrošināšana, nediskriminējošu prasību izvirzīšana piegādātājiem. Te gan jāatgādina, ka diskriminēt un nenodrošināt konkurenci var, ne tikai izstrādājot iepirkuma dokumentos iekļaujamās kvalifikācijas prasības piegādātājiem, bet arī, gatavojot dalījumu daļās, proti, nosakot to preču sortimentu, pakalpojuma raksturu vai būvdarbu apjomu, kas būtu iekļaujams katrā iepirkuma daļā.

Dalīšana daļās un CPV kods. Dažkārt gan pircēji vēlas noteikt preču sortimentu, pakalpojuma raksturu vai būvdarbu apjomu, kas iekļaujams vienā iepirkuma daļā, pamatojoties uz CPV kodiem1. Lai gan PIL neliedz šādu dalījumu daļās, un daudzos iepirkumos tam, iespējams, ir arī pamatojums, bet aplūkosim vienu piemēru no pārtikas iepirkuma dalījuma, ja dalījuma daļas noteikšanai piemērojam CPV kodus. Piemēram, pārtikas dalījums daļās pēc CPV koda ir:

15900000-7 Dzērieni, tabaka un saistītā produkcija
15800000-6 Dažādi pārtikas produkti
15700000-5 Dzīvnieku barība
15600000-4 Graudu maluma produkti, cietes un cietes produkti
15500000-3 Piena produkti
15400000-2 Dzīvnieku vai augu eļļas un tauki
15300000-1 Augļi, dārzeņi un saistītie produkti
15200000-0 Apstrādātas un ilglaicīgai glabāšanai sagatavotas zivis
15100000-9 Dzīvnieku valsts produkti, gaļa un gaļas produkti


Grupa Dažādi pārtikas produkti iedalās:

15890000-3 Dažādi pārtikas produkti un žāvēti produkti
15880000-0 Īpaši pārtikas izstrādājumi
15870000-7 Garšvielas un piedevas
15860000-4 Kafija, tēja un saistītie produkti
15850000-1 Makaronu izstrādājumi
15840000-8 Kakao; šokolādes un cukura konditoreja
15830000-5 Cukurs un saistītie produkti
15820000-2 Sausiņi un cepumi; konservēti mīklas izstrādājumi un kūkas
15810000-9 Maize, svaigi mīklas izstrādājumi un kūkas


Aplūkojot šo grupu detalizēti, secināms, ka makaronu izstrādājumi tiek ietverti Dažādu pārtikas produktu grupā, lai gan vēsturiski pircēji Makaronu izstrādājumus uztver kā Graudu maluma produktus, cietes un cietes produktu daļas neatņemamu sastāvdaļu, jo arī Latvijā ražojošie uzņēmumi (Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks) ražo gan miltus, gan makaronus. Tā kā no minētā piemēra redzams, ka CPV kods nebūt nav labākais padomdevējs kādas preces iekļaušanai konkrētā iepirkuma daļā, ieteicams tomēr tur iekļaujamo sortimentu noteikt, pamatojoties uz tirgus izpētes datiem (pētījums vai kopsavilkums par to, kas ko ražo un tirgo), proti, iekļaut tādu sortimentu konkrētā iepirkuma daļā Graudu maluma produkti, ko piedāvā lielākā daļa ražotāju, tādējādi dodot iespēju ražotājiem savstarpēji cīnīties par labāko cenu, vienlaikus neliedzot šajā sacensībā iesaistīties arī tirgotājiem, kas tirgo ne tikai iepirkuma sacensībā iesaistīto ražotāju produkciju, bet arī citu ražotāju un tirgotāju produkciju.

Dalīšana daļās un vispārīgā vienošanās

Gadījumos, kad pircējam jāiegādājas liels apjoms dažādu preču, piemēram, medikamenti, iepirkuma daļu var veidot viens konkrēts medikaments vai medicīnas prece pilnā apjomā, kas pircējam nepieciešams noteiktam laika periodam. Tādā gadījumā katru konkrēto medikamentu vai medicīnas preci varēs piedāvāt lielāks piegādātāju loks, jo šādā gadījumā piegādātājam vairs nav jāpiedāvā liels daudzums medikamentu, kas iekļauti vienā konkrētā iepirkuma priekšmeta daļā. Jāpievērš uzmanība, ka medicīnas preču un medikamentu iepirkumu jomā iepirkumu padara sarežģītu situācija, ka nav būtībā nevienas Zāļu lieltirgotavas, kas tirgotu visu vai lielāko daļu pircējam (piemēram, slimnīcām) nepieciešamo preču (t. sk. medikamentu) sortimentu. Jāņem vērā, ka, ļaujot katram piegādātajam iesniegt piedāvājumu katrā pozīcijā (konkrēta viena veida prece, medikaments pilnā apjomā), katrā pozīcijā (tā uzskatāma par vienu daļu) būs nosakāms cits uzvarētājs saskaņā ar konkrētā iepirkuma vērtēšanas kritēriju. Būtībā, cik medikamentu nepieciešams iegādāties, tik daudz būs uzvarētāju, ar kuriem, iespējams, būs jāslēdz iepirkuma līgums. Slēdzot iepirkuma līgumu, pircējam jānosaka tehniskajās specifikācijās maksimālais nepieciešamo medikamentu apjoms visā līguma darbības laikā. Palielināt medikamentu apjomu, slēdzot līgumu, šādos gadījumos nevar. Šādus iepirkumus izsludinot, norāda iepirkuma daļu skaitu, kas nozīmē, ka veidlapā par iepirkuma rezultātiem būs tikdaudz uzvarētāju.

* Uzspiediet uz bildes, lai to palielinātu!

med

Ņemot vērā, ka medikamentu iepirkumos medikamentu apjoms ir mērāms nevis dažos desmitos, bet pat simtos, pircējam nebūs laikietietilpīgi rakstīt rezultātu veidlapā, piemēram, 167 uzvarētājus, kas 80 % gadījumu atkārtojas, jo ne visas Zāļu valsts aģentūrā reģistrētās zāļu lieltirgotavas piedalās publiskajos iepirkumos.

Kāpēc medikamentu iepirkumos tā dala daļās un kāpēc katrs medikaments uztverams kā atsevišķa iepirkuma daļa?

Ņemot vērā, ka iepērkami vairāki simti medikamentu, bet, lai veidotu dalījumu daļās, un katrā daļā iekļautu tādu medikamentu sortimentu, kas neierobežotu kādu no lieltirgotavām, nediskriminējot tās pēc daļā iekļautā sortimenta, jo katra lieltirgotava daļēji piedāvā medikamentus, ko tirgo arī citi piegādātāji, bet daļa medikamentu ir konkrētu medikamentu ražotāju produkcija, vairumā gadījumos medicīnas iestādes praktizē iepriekš minēto iepirkuma veikšanas kārtību.

Vienlaikus vēlos norādīt, ka ne vienmēr iepērkamo medikamentu apjoms ir nosakāms precīzi nākamajiem 12 mēnešiem, kas ir devīto daļu kā minimālais laika periods (saskaņā ar PIL 9. panta devīto daļu par apjoma noteikšanu regulāra rakstura iepirkumiem, un medikamentu un medicīnas preču iepirkums par tādu uzskatāms, jo nepieciešamība pēc šāda veida precēm ir regulāra, ik dienu), tādējādi šādiem iepirkumiem ieteicams slēgt Vispārīgo vienošanos2 (turpmāk tekstā – VV), kas paredzēta gadījumiem, kad grūti nosakāms iepērkamo preču vai pakalpojumu apjoms.

Slēdzot VV un dalot iepirkumu daļās pēc principa – katrs medikaments (pozīcija) ir atsevišķa iepirkuma daļa – iepirkuma dokumentos pasūtītājs nosaka, ka piedāvājumi tiek salīdzināti katrā pozīcijā atsevišķi. Šādā iepirkumā par VV dalībniekiem jeb uzvarētājiem kļūst visi tie piegādātāji, kuru piedāvājums ir labākais kaut vienā no pozīcijām.

Taču ir gadījumi, kad par uzvarētāju un VV dalībnieku kļūst piegādātājs, kas piedāvājis, piemēram, trīs medikamentus no simta, kas pircējam nepieciešami, taču tikai vienā medikamenta daļā atzīts par labāko – ar zemāko cenu, turklāt konkrētā medikamenta apjoms uz 12 mēnešiem ir salīdzinoši niecīgs un maksimālā summa, uz ko varētu cerēt piegādātājs, noslēdzot VV, ir, piemēram, 75 lati uz 12 mēnešiem. Atgādinu, ka 12 mēnešus šāda neliela apjoma VV jāseko regulāri visā tās darbības laikā, kas uzskatāms par nepamatotu administratīvo slogu pircējam. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, kad slēdz nelietderīgas VV ar piegādātāju par viena medikamenta piegādi, var noteikt minimālo pozīciju skaitu vai apjomu procentos (problēmas var rasties gadījumos, kad, aprēķinot procentus, veidojas pozīciju skaits, piemēram – 13,3 %; tādā gadījumā rodas strīdus situācija, ko nebūt nav viegli risināt), kad piegādātājam noteikti būtu iesniedzams piedāvājums. Minētā situācija gan attiecas uz gadījumiem, kad pircējs, organizējot iepirkumu, jau iepriekš noteicis, ka katrā pozīcijā tiks noteikti trīs vai vairāki uzvarētāji, vienlaikus gan pircējam jāparedz, kā tas rīkosies gadījumā, ja piedāvājumu kāda medikamenta pozīcijā iesniegs vairāki piegādātāji, bet par atbilstošu prasībām un uzvarētāju būs iespējams noteikt tikai vienu piegādātāju.

Skaidrojums, kā aizpildīt iepirkuma izsludināšanas un iepirkuma rezultātu veidlapas gadījumos, kad tiek plānots slēgt VV, atrodams IUB mājaslapas saitē http://www.iub.gov.lv/files/upload/Liguma_slegsana_21122012_0.pdf

Nākamajā nodarbībā turpināsim tēmu par dalīšanu daļās, un tuvākajā nākotnē aplūkosim tēmu, kas ir VV, ar ko tā atšķiras no iepirkuma līguma un kā VV slēgšana ietekmē iepirkuma procesu un uzvarētāju noteikšanu.

Teksts: Astra Bērziņa


———————————————-
1 CPV kodi – CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodi piemērojami publiskajam iepirkumam, lai standartizētu norādes, kuras izmanto līgumslēdzēju iestādes sava iepirkuma priekšmeta norādīšanai, proti, lai vienkāršā veidā palīdzētu piegādātājiem saprast, kāds būs iepirkuma priekšmets iepirkuma rezultātā, jo CPV kods norāda iepirkuma priekšmetu. Jāņem vērā, ka CPV kods nosaka iepirkuma priekšmeta veidu. Šie kodi sniedz vispārīgu norādi par iepirkuma priekšmetu, kas jāietver sludinājuma veidlapā un iepirkuma dokumentācijā. CPV kodu klasifikācija tika izveidota ar mērķi vienkāršot paziņojumu par konkursiem publicēšanas procesu. CPV uzdevumi ir – paziņojumu uztveramības atvieglošana attiecībā pret potenciālajiem pretendentiem, lai apzīmētu līgumu priekšmetu un to automātiski iztulkotu citās Eiropas Kopienas oficiālajās valodās, tā dod iespēju uzņēmējiem precīzāk atrast viņus interesējošos konkursus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurā izsludināti visi iepirkumu paziņojumi. ?
2 Vispārīgā vienošanās – saskaņā ar PIL 1. panta 15. apakšpunktu ir tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu). Vispārīgās vienošanās principus un slēgšanas kārtību nosaka PIL 54. un 55. pants. Skaidrojumi un metodiskie materiāli par vispārīgo vienošanos aplūkojami IUB mājaslapas saitē http://www.iub.gov.lv/files/upload/vadlinijas_AK_2013_0.pdf (17. lpp) un http://www.iub.gov.lv/files/upload/Liguma_slegsana_21122012_0.pdf ?


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *