Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore
Konkurences padomes viena no galvenajām prioritātēm nemainīgi ir cīņa ar smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem – karteļiem jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtām vienošanām, piemēram, par cenu, tirgus sadali vai dalības nosacījumiem iepirkumos. Tādējādi, lai tos apkarotu, iestāde izmanto efektīvākos izmeklēšanas veidus un metodes. Viennozīmīgi par vienu no efektīvākajiem rīkiem karteļu atklāšanai kalpo Iecietības programma1
Iecietības programma palīdz uzņēmumam, kas bija iesaistījies kartelī, “attīrīties” jeb saņemt imunitāti no soda, kā arī, izmantojot Iecietības programmu, uzņēmums var turpināt piedalīties publiskajos iepirkumos, kamēr pārējie karteļa dalībnieki saņem liegumu piedalīties iepirkumos uz trīs gadiem.
Kā to rāda prakse, uzņēmumiem ir kārdinājums iesaistīties nelikumīgās darbībās, cerot uz īstermiņa ekonomisko labumu gūšanu, taču šāda prakse nekad neattaisnosies, jo, pirmkārt, dalība kartelī ir augsts risks un, otrkārt, dalība kartelī nevar būt ilgstoša. Šāda veida darbības var atklāt jebkurā laikā, kas rezultējas ar bargiem naudas sodiem līdz pat 10% no finanšu apgrozījuma katram karteļa dalībniekam. Vienlaikus, ja tiek konstatēts, ka kartelis ir ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tad ir piemērojamas Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) normas un tad iestāde ir tiesīga piemērot naudas sodu līdz 10% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram karteļa dalībniekam. KP prakse rāda, ka visos pēdējos atklātajos karteļos ticis pārkāpts ne tikai nacionālais regulējums – Konkurences likuma 11. panta noteiktais vienošanās aizliegums, bet arī LESD 101. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpums.
Tādējādi tiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies kartelī, izdevīgākais un pareizākais risinājums ir pieteikties Iecietības programmai.
Ko paredz Iecietības programma?
Iecietības programma ir iespēja uzņēmumam, kas ir vai ir bijis iesaistīts kartelī, brīvprātīgi iesniegt pierādījumus par šo pārkāpumu un saņemt: 1) pilnīgu atbrīvojumu no soda vai 2) ievērojamu naudas soda samazinājumu.
Iecietības programmas piemērošanas gadījumu skaits (2012-2023)
Ja uzņēmums pēc savas iniciatīvas ir pirmais iesniedzis Konkurences padomē pieteikumu Iecietības programmai, tas var pretendēt un pilnīgu atbrīvojumu no soda. Taču, ja izpētes lieta par konkrēto pārkāpumu jau ir ierosināta vai Konkurences padomes rīcībā jau ir pietiekami daudz pierādījumu, lai konstatētu pārkāpumu, vai par to ziņojis cits pārkāpumā iesaistīts uzņēmums, pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu uzņēmumam vairs nav iespējams. Tomēr, sadarbojoties ar Konkurences padomi un atzīstot savās darbībās pārkāpumu, joprojām ir iespējams saņemt ievērojamu naudas soda samazinājumu.
Tādējādi uzņēmumiem tiek piedāvātas trīs iespējas: A) pilnīgs atbrīvojums no soda – 100%; B) naudas soda samazinājums 30%-50%; C) naudas soda samazinājums 20%-30%.
Konkurences likumā noteiktie kritēriji Iecietības programmas piemērošanai
100% atbrīvojums no soda | Naudas soda samazinājums |
Sniegta pietiekama informācija un pierādījumi, lai Konkurences padome varētu uzsākt izmeklēšanu un veikt mērķtiecīgas procesuālās darbības;Nepiespieda citus uzņēmumus iesaistīties aizliegtajā vienošanās (nav karteļa iniciators). | Sniegta informācija un pierādījumi, kas būtiski papildina jau Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju un pierādījumus; vaiSniegta informācija Konkurences padomei par citu aizliegtu vienošanos, attiecībā uz kuru tai kvalificējas pilnīgai imunitāte. |
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi, kas regulē Iecietības programmas piemērošanas kārtību, nosaka, ka uzņēmumam ir nekavējoties jāpārtrauc dalība aizliegtajā vienošanās, ja vien Konkurences padome nav norādījusi citādi, un uzņēmumam ir jānodrošina patiesa, pilnīga, nepārtraukta un operatīva sadarbība ar Konkurences padomi, tajā skaitā, a) ir jāsniedz visa informācija un pierādījumi saistībā ar pārkāpumu, b) ir operatīvi jāsniedz informācija uz visiem Konkurences padomes pieprasījumiem, c) ir jānodrošina uzņēmuma vadītāju un darbinieku pieejamība intervijām vai paskaidrojumiem Konkurences padomē, d) informāciju un pierādījumus par pārkāpumu nedrīkst iznīcināt, viltot vai slēpt, e) nedrīkst izpaust Iecietības programmas pieteikuma iesniegšanas fakts vai saturs citiem pirms Konkurences padome nav izsūtījusi lietas dalībniekiem vēstuli ar faktu apkopojumu, ja vien nav panākta cita veida vienošanās.
Iecietības programmas piemērošana arī vertikālām aizliegtām vienošanām
2018.gada 11.decembrī pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma tika pieņemta direktīva (ECN Plus Directive)2, lai stiprinātu Konkurences iestāžu pilnvaras un lai iestādes būtu pēc iespējas efektīvākas pārkāpumu atklāšanā un novēršanā. Tādējādi, balstoties uz Direktīvā noteikto, arī Latvijas normatīvajā regulējumā 2022. gadā tika veiktas izmaiņas. Uzlabojumi Konkurences likumā paplašināja arī Iecietības programmas tvērumu, nosakot, ka Iecietības programmas priekšrocības ir attiecināmas ne tikai uz horizontālām karteļa vienošanām, bet arī aizliegtām vertikālām vienošanām jeb tādām vienošanām, kas noslēgtas starp diviem vai vairākiem neatkarīgiem tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, piemēram, ražotājs-izplatītājs vai vairumtirgotājs-mazumtirgotājs un citi. Konkrētāk – Iecietības programmai tagad var pieteikties arī uzņēmumi, kuri aizliegti vienojušies par tālākpārdošanas cenu uzturēšanu un pasīvās pārdošanas ierobežojumiem.
Šo grozījumu mērķis bija paplašināt apstākļus, kādos uzņēmumi var pieteikties uz Iecietības programmu, vienlaikus uzlabojot Konkurences padomes iespējas atklāt šāda veida vertikālus ierobežojumus, kas var kaitēt konkurencei. Tāpat, lai veicinātu vertikālu ierobežojumu izskaušanu, Konkurences padome kopš pērnā gada nogales ir uzsākusi aktīvu tirgus dalībnieku izglītošanas procesu par vertikālām vienošanām un tiem ierobežojumiem, kas tirgus dalībnieku starpā nav pieļaujami.
Jaunie likuma grozījumi par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem un izņēmums, ko paredz dalība Iecietības programmā
Papildus būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz pretendentu izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkumos, stājās spēkā šī gada janvārī. Līdz šim kartelisti tika izslēgti no iepirkumiem uz vienu gadu, bet tagad grozījumi Publisko iepirkumu likumā nosaka, ka aizliegums piedalīties publiskajos iepirkumos būs trīs gadi. Turklāt jaunie izslēgšanas nosacījumi paredz, ka pretendentu var izslēgt no iepirkumiem ne tikai tad, kad Konkurences padomes lēmums ir neapstrīdams un stājies spēkā, bet gan no brīža, kad lēmums ticis paziņots tirgus dalībniekiem.
Savukārt izlīgums ar iestādi pēc tam, kad konstatēts jau kartelis, automātiski nenozīmē, ka uz pretendentu nav attiecināmi jaunie izslēgšanas nosacījumi iepirkumos. Tādā gadījumā pretendentam joprojām ir jāspēj pierādīt pasūtītājam, ka tas ir atjauninājis savu uzticamību.
Jaunajā Publisko iepirkumu likuma regulējumā Iecietības programmas piemērošana tiek atzīta kā izņēmums, uz kuru nav attiecināmi jaunie izslēgšanas nosacījumi. Tāpēc būtiski uzsvērt, ka tirgus dalībnieka un Konkurences padomes sadarbība Iecietības programmas ietvaros ir vienīgais veids, kā uzņēmums, kurš iesaistījies kartelī, var turpināt piedalīties iepirkumos.
Kā pieteikties?
Uzņēmumi tiek aicināti izmantot iespēju neformāli konsultēties Konkurences padomē par Iecietības programmas piemērošanu. Tāpat aicinām izmantot Konkurences padomes izstrādātās vadlīnijas, kas pieejamas tīmekļa vietnē, lai veicinātu izpratni par Iecietības programmas iespējām.
Sīkāka informācija par Iecietības programmu: http://www.kp.gov.lv/lv/iecietibas-programma.
1. Skat. KL 12.1 panta regulējumu; Iecietības programma – https://www.kp.gov.lv/lv/media/11010/download?attachment ↩
2. Skat. 11.12.2018. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/1 – par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019L0001 ↩