Satiksmes ministrija
Piektdien, 7. jūlijā, Rail Baltica Tematiskās komitejas sēdē ministriju pārstāvji lems par steidzami nepieciešamiem pilnveidojumiem projekta finansēšanas modelim, lai nodrošinātu projekta sekmīgu realizāciju un nepārtrauktību.
Rail Baltica projekts ir augsta Eiropas Savienības transporta nozares prioritāte un daļa no Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora, ko atbilstoši Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) regulai ir jāpabeidz līdz 2030. gadam. Tā nozīme pieaugusi arī Latvijas un Baltijas valstu aizsardzības un drošības kontekstā.
“Pēc šīs tikšanās tiks ieplānota visu trīs Baltijas valstu Transporta un Finanšu ministru tikšanās, lai vienotos par kopēju nostāju sarunu uzsākšanai ar Eiropas Komisiju (EK) par iespējamiem risinājumiem un projekta finansēšanas noteikumu pārskatīšanu. Lai sekmētu projekta virzību, nepieciešams piesaistīt dažādus finansēšanas avotus un pārskatīt izmaksu attiecināšanas kārtību,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) finansējums, kuru Latvija saņem piesakoties EK izsludinātajos projektu pieteikumu uzsaukumos. Finansējums ar atbalsta intensitāti līdz 85 % tiek piešķirts tiešām attiecināmām izmaksām – pamatā dzelzceļa virsbūves un apakšbūves darbiem, kā arī dzelzceļa sistēmu ierīkošanai. Turpretim citi ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistītie objekti tiek uzlūkoti kā projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kurām finansējums netiek piešķirts. Izmaksu attiecināmība var atšķirties atkarībā no EISI uzsaukuma nosacījumiem.
Sadarbībā ar projekta ieviesējinstitūcijām ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus finansējuma nodrošināšanai EK neattiecināmo izmaksu segšanai, kurus plānots apspriest kopā ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem.
Papildu informācija:
Tematiskā komiteja ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanai izveidota saskaņā ar ministru prezidenta rīkojumu un par tas vadītāju ir iecelts satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Komitejas galvenie uzdevumi – identificēt un izvērtēt starpnozaru problēmas, kas kavē Rail Baltica projekta īstenošanu, un lemt par risinājumiem; pirms izskatīšanas valdībā izvērtēt Rail Baltica projekta finansēšanas jautājumus, īpaši to ietekmi uz valsts budžetu; konceptuāli vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un nodrošināt to izstrādi; ja nepieciešams, izvērtēt nesaskaņotus tiesību aktus par tematiskās komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem un vienoties par risinājumu pirms to iesniegšanas izskatīšanai valdībā.
Pirmā Tematiskās komitejas sēde notika šī gada 18. aprīlī, kurā tika izskatīta normatīvā regulējuma pilnveidošana nekustamā īpašuma atsavināšanai Rail Baltica projekta vajadzībām. Pamatoties uz sēdē nolemto Satiksmes ministrija sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, kas pieņemts Saeimā šī gada 22. jūnijā.