Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Iepirkumos draugu nav, ir tikai partneri!

Pirms deviņiem gadiem SEB grupā Zviedrijā iepirkumu komanda piedzīvoja būtiskas izmaiņas – tika uzstādīti jauni mērķi, kuru galvenais uzdevums bija ne tikai orientēties uz apgādi, bet fokusēties arī uz sadarbības partnera reputāciju, sociāli atbildīgu rīcību, ilgtermiņa sadarbību un komerciālu izdevīgumu.

Pirms deviņiem gadiem SEB grupā Zviedrijā iepirkumu komanda piedzīvoja būtiskas izmaiņas – tika uzstādīti jauni mērķi, kuru galvenais uzdevums bija ne tikai orientēties uz apgādi, bet fokusēties arī uz sadarbības partnera reputāciju, sociāli atbildīgu rīcību, ilgtermiņa sadarbību un komerciālu izdevīgumu. Jaunās pieejas vaininieks bija zviedru speciālists, kurš bija mācījies un strādājis ASV. Tobrīd par Iepirkumu pārvaldes vadītāju SEB bankā Latvijā kļuva ARNOLDS KARDELS, kurš pirms tam bija SEB bankas Personāla pārvaldes vadītājs. Ar viņu šī saruna par SEB bankas komerciālajiem iepirkumiem.

Kāpēc jauno iepirkumu komandu veidoja speciālists tieši no ASV?

ASV un Anglijā iepirkumi ir attīstījušies kā patstāvīgs virziens krietni agrāk nekā citās valstīs. Ekonomiskās lejupslīdes laikā iepirkumiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība – lai saglabātu kaut kādu peļņas normu, uzņēmumi koncentrējās uz izdevumu samazināšanu, jo, kā zināms, peļņu neveido tikai ienākumi. Konkurētspēju var paaugstināt, arī samazinot izdevumus, un to var panākt ar efektīviem iepirkumiem. Zināšanas par iepirkumiem visā pasaulē kļūst arvien pieprasītākas, un ikviens lielais uzņēmums apmāca savus pārdevējus, apmācībā ieliekot milzums līdzekļu.

Kas bankā mainījies, kopš sākāt nodarboties ar iepirkumiem?

Iepirkumi ir kļuvuši daudz sakārtotāki un sistematizētāki – agrāk katra struktūra pati veica nepieciešamos pirkumus, bet šobrīd mēs apkalpojam bankas struktūras, palīdzot atrast vispiemērotāko risinājumu – gan kvalitātes, gan apjoma, gan cenas ziņā. Lai gan tas prasīja laiku, līdz kolēģi pierada pie pārmaiņām, šobrīd redzam, ka jaunā sistēma ļauj strādāt efektīvāk, jo noņemam no biznesa struktūrām papildu darbu – izvērtēšanu un piegādi.

Protams, biznesa cilvēki arvien paši sastāda specifikāciju, jo tur neder kaut kas uz to pusi. Bet iepirkumu izvērtēšanu veicam mēs un visas preces tiek iegādātas par bankai izdevīgāko cenu. Iepirkumi ir pietiekami liela daļa, kur organizācijas tērē naudu. Konkurētspējīgāki būs tie, kam ir lētākas izmaksas – kuriem ir mazāki un lētāki biroji, efektīvāka tehnika utt. Izdzīvos konkurētspējīgākais! Tagad iepirkuma efektivitāti var izmērīt un strādāt ir kļuvis vieglāk.

Kādos apjomos Latvijā tiek veikti privātie iepirkumi?

Latvijas iekšzemes kopprodukts ir apmēram 12 miljardi. Visu, kas saražots pārdošanai, kaut kādā veidā mēģina pārdot – vislielākie patērētāji ir mājsaimniecības, kas aptver sešus miljardus. Otrie ir publiskie iepirkumi ap diviem miljardiem, trešie – komerciālie jeb privātie iepirkumi ap četriem, pieciem miljardiem. Iepirkumu summas ir ļoti lielas, un, ja tās kaut mazliet samazina, ekonomija ir milzīga!

Iepirkumu procedūras atstāj iespaidu uz uzņēmuma rentabilitāti un reputāciju. Līdz šim Latvijā šis iespaids netika pienācīgi novērtēts. Šobrīd lielo kompāniju maka turētāji sāk aizdomāties par to, kā darbojas iepirkumu sistēma uzņēmumā, un daudzu Latvijas lielo uzņēmumu pārdevēji brauc mācīties uz ārvalstīm.

Cik procentus no SEB bankas apgrozījuma veido iepirkumi?

Tas ir ļoti individuāli. Pasaules prakse liecina, ka t. s. retail bankām – tām, kas strādā ar privāto segmentu un pie kurām pieder arī SEB banka – iepirkumu izmaksas var svārstīties un sasniegt līdz pat 40 % no apgrozījuma, bet korporatīvajām bankām aptuveni 25 % no apgrozījuma.

Kā uzņēmumā panākt, lai iepirkumu veicējam būtu motivācija ekonomēt līdzekļus?

Lai veicinātu efektīvāku ražošanu un ietaupītu, katram vadītājam vajadzētu rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kurš organizācijā atbild par pārdošanas rezultātiem?
  • Kurš ir atbildīgs, lai tiktu veikti efektīvi iepirkumi?
  • Kurš iegūst prēmiju par pārdošanas rezultātiem?
  • Kurš iegūst prēmiju par efektīviem iepirkumiem?
  • Kas notiek, ja budžets tiek ietaupīts?

Stratēģiskajai iepirkumu vadībai jāveic izdevumu analīze un plānošana, jānosaka procedūras – precīzi jāsabalansē atbildība ar pilnvarām, kā arī jāpanāk iepirkumu atdalīšana no pasūtītāja.

Iepirkumos ne vienmēr visu nosaka cena…

Jā, tiek izvērtēta ne tikai cena, bet arī kvalitāte, ilgtermiņa perspektīva produkta lietošanā vai pakalpojuma izmantošanā, atlaides, sadarbības kvalitāte. Allaž jāatceras, ka biznesā, tai skaitā iepirkumos, draugu nav, ir tikai partneri! Jo precīzāk atrunāsi vēlamo, jo labāks iznākums abām pusēm!

Līgumā jāiekļauj kopējās izmaksas, ko veido ne tikai cena, bet arī transportēšana, pielāgošana individuālajām vajadzībām, ieviešana, uzturēšana, atbalsts, regulāras produkta vai pakalpojuma uzturēšanas izmaksas, pārvaldīšana, atbilstoša produkta pārstrāde pēc lietošanas beigām.

Iepirkuma pasūtītājs atbild par tehnisko pusi – par specifikācijas sagatavošanu, bet iepirkuma vadītājs – par komerciālo pusi, t. i., par specifikācijas atbilstību cenai. Viņam ir jāpārzina konkrētais tirgus. Ieguvums – optimāla kvalitāte un samērīga cena.

Ko darīt, ja tirgū ir tikai viens piegādātājs?

Darīt var daudz! Ja vietējā tirgū ir viens piegādātājs, tad iespējams izvērtēt, kādas iespējas pastāv ārpus Latvijas. Tāpat mūsu pieredze liecina, ka ienesīga pakalpojuma gadījumā, laika gaitā tirgū uzrodas jauni spēlētāji, stiprinot konkurenci starp piegādātājiem.

Kurp virzāties nākotnē?

Uz procesu centralizāciju. Tagad jau Baltijas līmenī centralizējam iepirkumus.

Kāpēc Latvijā mazs skaits privāto uzņēmumu izmanto šo iespēju – veikt iepirkumus?

Daudzas pozitīvas tendences Latvijā sākas salīdzinoši vēlāk, tai skaitā arī iepirkumi. SEB grupa savas pastāvēšanas 157 gados ir guvusi būtisku pieredzi, ko mēs SEB bankā varam pārņemt. Vietējiem uzņēmumiem, kuriem nav iespēju smelties zināšanas no partneriem vai mātes uzņēmumiem, nereti nākas tērēt laiku, lai uzzinātu to, ko mēs, mācoties no zviedriem, varam panākt salīdzinoši īsā laikā.

Vai iepirkumi ir izdevīgi tikai lielajiem uzņēmumiem?

Nē, iepirkumi ir vajadzīgi arī mazajiem uzņēmumiem, un dažbrīd pat vēl vairāk nekā lielajiem. Mazie uzņēmumi apvienojoties var iegūt uz apjomu. Ja viens uzņēmums pērk vienu īpašu betona maisītāju, tad cena ir viena, bet, ja pērk 15 šādus maisītājus, tad tā jau ir gluži cita.

Jāatzīst, ka visu nav nepieciešams pirkt caur konsultantiem un iepirkumu sistēmām, taču lieli pirkumi atmaksājas. Iepirkumi jāsadala kategorijās.

Te mēs nonākam pie atziņas, ka uzņēmumiem savlaicīgi jāplāno savi iepirkumi.

Protams, savlaicīgi jāplāno un jāstrukturizē. Vispirms katram uzņēmumam vajadzētu izvērtēt, cik tas gadā izdod tiešajos un netiešajos izdevumos. Ja summa šķiet iespaidīga un ir vēlme ietaupīt piecus, desmit vai vairāk procentus, tad jāgriežas pie profesionāļiem. Vislielākais cenu pieaugums nākotnē būs uz darbaspēka rēķina.

Publisko iepirkumu veicēji ir radījuši mītu, ka obligāti jāizvēlas zemākās cenas piedāvājums. Tā nav! Jāprot tikai ielikt kritēriji, lai varētu izvēlēties kvalitatīvu piedāvājumu.

Miniet piemērus veiksmīgai iepirkumu organizēšanai!

20 gadu laikā, kad tika izveidota SEB bankas priekšgājēja – Unibanka –, tirgus situācija ir būtiski mainījusies: attīstījušās tehnoloģijas, radušies jauni pakalpojumi, pieaugusi konkurence, kas ietekmē iepirkumus. To varu attiecināt uz tādiem pakalpojumiem kā kurjerpasts, IT risinājumi, dažādas ar maksājumu kartēm saistītas ražošanas lietas, tāpat rēķinu apstrādes izmaksas.

Ko jūs novēlētu žurnālam?

Es šajā nozarē strādāju jau deviņus gadus, monitorēju iepirkumu attīstību un secinu, ka vārdu Iepirkumi Latvijā saista tikai ar publisko iepirkumu. Kad ieraudzīju šo žurnālu, biju priecīgs, ka radies medijs, kas ar šo lietu nodarbosies un kas pievērsīsies arī privātajiem iepirkumiem. Priecājos, ka žurnāls ap sevi pulcē profesionāļu sabiedrību, kas palīdzēs lasītājiem augt, attīstīties un padarīt Latvijas biznesu konkurētspējīgāku.


Daži fakti no CV
Arnolds Kardels

  • SEB bankas Iepirkumu departamenta vadītājs
  • Beidzis LU Ģeogrāfijas fakultāti.
  • Bijis Unibankas Jūrmalas filiāles pārvaldnieks, Personāla pārvaldes vadītājs SEB bankā.
  • Iecienītākie sporta veidi: zemūdens medības, niršana, riteņbraukšana, laivošana, slēpošana, kalnos kāpšana.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.