Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Vēja elektrostaciju būvniecības likumprojekts veicinās enerģētisko neatkarību

2022.gada 17.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.

2022.gada 17.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.

Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus sekmēs arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem samazinājumu. Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta VES kopējā jauda 1000 MW.

Enerģijas ieguves veidu diversificēšanai un vēju enerģijas attīstības veicināšanai ir izšķiroša nozīme Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanai. Īpašu aktualitāti tam piešķir Krievijas īstenotais karš Ukrainas teritorijā un ar to saistītās sankcijas.

Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem – dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu, nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo (t.sk. dabasgāzes) izmantošanas un importa. Energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru atjaunojamo energoresursu veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.

Likumprojektā paredzētajām darbībām tiks piemērots likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”  paredzētais ietekmes sākotnējais izvērtējums, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu likumprojektā noteikto mērķi. Papildus paredzēts sagatavot vadlīnijas, lai praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām. Vadlīnijas tādejādi kalpos par saistošu metodisko materiālu gan vēja parku ieceru attīstītājiem, gan atbildīgo iestāžu speciālistiem ietekmes sākotnējā izvērtējuma ātrai un kvalitatīvai veikšanai.

Savukārt paredzētājām darbībām, kam jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, paredzētās darbības akceptu pieņems MK.

MK noteikumi par Nacionālo interešu objekta (NIO) statusa noteikšanu paredzētajai darbībai izstrādās VARAM. Ar MK noteikumiem tiks apstiprināta VES funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, noteikti termiņi paredzētās darbības izbūvei un ekspluatācijai, elektroenerģijas ražošanas apjomi, nosacījumi NIO statusa un būvatļaujas atcelšanai un kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi.

Likumprojekts paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros.

Valstī sasniedzot kopējo, šā likuma ietvaros uzstādīto 1000 MW jaudu, jauni priekšlikumi par NIO statusa noteikšanu  tiks izskatīti Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pirms MK noteikuma projekta virzības, paredzētās darbības ierosinātājam jāiesniedz finanšu nodrošinājuma apliecinājums, kas kvalificēs tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu kā arī, saistību neizpildes gadījumā, kompensēt iespējamos teritorijas sakārtošanas, iztrūkstošo jaudu organizēšanas vai līdzfinansējuma izdevumus.

Būvniecības valsts kontroles birojs izskatīs paredzēto darbību ieceres pēc tam, kad Ministru kabinets būs lēmis piešķirt tām NIO statusu.