Rīga, 2022.gada 17.maijā – Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, kas izstrādāti, lai noteiktu Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī.
Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus virzībā uz klimatneitralitāti. Laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam Modernizācijas fonda finansējumu veido ieņēmumi divu procentu apmērā no kopējā Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu daudzuma izsolīšanas, ko veic Eiropas Investīciju banka (EIB). Latvijas daļa sastāda 1,44 % no kopējā Modernizācijas fonda finansējuma un finansējuma apmērs ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas tirgū, kas veidosies pakāpeniski katru gadu.
Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): ”Modernizācijas fonda finansējums ir nozīmīgs, lai reaģētu uz straujo energoresursu cenu kāpumu, mazinātu atkarību no fosilo energoresursu importa un izmantošanas Latvijā, kā arī īstenotu enerģētikas sistēmu modernizēšanu un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu. Šī daudzgadu programma kurā Latvijai būs pieejami vairāk nekā 100 milj. eiro, būs vēl viena iespēja transformēt ekonomiku tā, lai tā kalpo par dzinējspēku tautsaimniecībai ilgtspējīgas pasaules interesēs, neatstājot aiz sevis piesārņojuma, emisiju un atkritumu “jūru”.”
Likumprojekts paredz deleģējumu MK izdot noteikumus, ar kuriem tiktu noteikta Modernizācijas fonda īstenošanas kārtība un apstiprināta tā daudzgadu darbības programma. Vienlaikus tas paredz MK noteikt Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkciju īstenojošo privātpersonu vai publisku personu Latvijā, apstiprināt projektu konkursu nolikumus, kā arī noteikt galvenos investīciju virzienus un ziņošanas Eiropas Komisijai un MK nosacījumus.
Lai sniegtu papildu ieguldījumu Latvijas virzībā uz klimatneitralitāti, Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums tiks izmantots, atbalstot investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā, enerģijas tīklu modernizēšanā, kā arī pasākumos taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ietvaros. Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana tiks nodrošināta, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Konkrētie atbalstāmie prioritārie virzieni tiks noteikti izstrādājot Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu.
Papildus, likumprojektā tiek noteikts deleģējums MK izstrādāt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai, lai papildinātu esošo vispārīgo vides trokšņa regulējumu. Tāpat arī novērsta ierobežojoša situācija iekārtu un gaisa kuģu operatoriem attiecībā uz no darījumiem ar emisijas kvotām iegūtajiem līdzekļu izmantošanas periodu; aizstātas atsauces uz aktuālāko uz šo brīdi spēkā esošo Regulu, lai uzsāktu ziņošanu Klimata konvencijas Parīzes nolīguma ietvaros, kā arī noteikta nepieciešamība noteikt kārtību ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai.