Kritiskā situācija energoresursu nozarē ir turpinājusi attīstīties pašvaldībām un to iedzīvotājiem negatīvā virzienā, un strauji pieaugušajām gāzes un elektroenerģijas cenām ziemā pievienojusies maksas paaugstināšana pa siltumenerģiju virknē pašvaldību, kas arīdzan ir saistīts ar resursu sadārdzināšanos. Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) proaktīvi rīkojoties un Ministru kabinetam atbilstoši reaģējot, 2021.gada nogalē tika ieviesti atbalsta mehānismi iedzīvotājiem un komersantiem, tomēr pašreizējā situācijā ar tiem nav pietiekami, un tāpēc LPS ir sagatavojusi un nosūtījusi atbildīgajām valsts amatpersonām virkni priekšlikumu, kas situāciju uzlabotu.
Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam LPS priekšsēdis uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru 2021.gada budžetā un arī 2022.gada budžetā nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu pieaugumu. Piemēram, straujais dabasgāzes cenu pieaugums atsevišķās Latvijas pašvaldībās ir radījis kritisku situāciju, prognozējot ļoti strauju pieaugumu apkures rēķiniem 2021./2022.gada sezonā, proti, aptuveni 40% mājsaimniecību var rasties problēmas siltumapgādes pakalpojumu apmaksai. Gandrīz trešdaļā pašvaldību tarifs pārsniedz vidēja tarifa mediānu 58 eiro/MW/h, radot situāciju, ka grūtības siltumapgādes rēķinu apmaksā var rasties ne tikai trūcīgajām un maznodrošinātajām personām, bet arī tiem iedzīvotājiem, kuri līdz šim to varēja izdarīt.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Patlaban ķīlnieku lomā ir gan pasūtītāji, gan pasūtītāji, kuri nespēj nodrošināt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izsludināmus konkursus vai cenu aptaujas, gan iedzīvotāji, kuri saņemt aktīvās cenas aprēķinus, kā arī uzņēmumi, kuri zaudē rezervētās dabasgāzes finanšu apjomu. Paldies Ministru kabinetam par atbalstītajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai šajā apkures sezonā, taču ilgtermiņa prognozes nav par labu cenu samazinājumam, tāpēc jau laicīgi ir jārīkojas, lai novērstu problēmas nākamajā ziemā. Neieviešot ilgtermiņa risinājumus, Latvijā ievērojami palielināsies to iedzīvotāju skaits, kuri nespēj nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus un būs pakļauti nabadzības riskam.”
Lai gan energoresursu cenas biržā mainās gan vienā gan otrā virzienā, izmaiņas pozitīvā virzienā ir nenozīmīgas, un saskaņā ar ilgtermiņa prognozēm energoresursu cenu samazinājums vismaz šajā apkures sezonā nav sagaidāms, tādēļ tie siltuma apgādes uzņēmumi, kuri līgumus par kurināmā piegādi mainās pašlaik vai tuvākajos mēnešos, energoresursu, jo īpaši gāzes, sadārdzinājumu rezultātā likumsakarīgi novedīs pie neadekvāti augsta tarifu paaugstinājuma.
Ņemot vērā šo situāciju, LPS atkārtoti aicina piemērot PVN likmju samazināšanu elektrībai, gāzei un siltumapgādei līdz šis apkures sezonas beigām vai arī atbalsta sniegšanai novirzīt papildu ieņēmumus valsts budžetā no elektroenerģijas un citu energoresursu piegādes pakalpojumu pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, kas saistīti ar energoresursu straujo kāpumu.
Tāpat nepieciešams no jauna definēt to iedzīvotāju loku, kuriem ir tiesības pretendēt uz palīdzību saistībā ar energoresursu pakalpojumu apmaksu, proti, jāpārskata enerģētiskās nabadzības definīcija, paredzot valsts atbalstu mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem pārsniedz 10% no mājsaimniecību izdevumiem un maksa par siltumapgādi gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 25%.
Kā viens no būtiskākajiem risinājumiem būtu grozījumu veikšana Enerģētikas likumā, paredzot iespēju uz laiku apturēt Ministru kabineta “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” noteikumu Nr.78 un Ministru kabineta Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi Nr.50 (Noteikumi) atrunu par lietotāju maiņas ierobežojumiem, jo saskaņā ar šiem Noteikumiem lietotājam ir tiesības mainīt tirgotāju līdz iepriekšējā mēneša 15.datumam, savukārt, tirgotājam līdz tā paša mēneša 20.datuma ir tiesības atteikties no šī lietotāja. Ja tirgotājs līdz 20.datumam nav atteicies no jaunā lietotāja, tad līdz tā paša mēneša 25.datumam Sadales sistēmas operators informē par to esošo tirgotāju, un ar nākamā mēneša 1.datumu lietotāju būs nonācis pie jaunā tirgotāja. Veicot izmaiņas minētā normatīvā, vai apturot ierobežojumu uz laiku, pasūtītājam pastāv iespēja efektīvi noslēgt darījumu, ja tas ir saņēmis izdevīgu cenu.
LPS rosina izskatīt iespēju pašvaldībām, to aģentūrām, kapitālsabiedrībām dabasgāzes un elektroenerģijas iepirkumus veikt dinamiskā iepirkumu sistēmā, kas nodrošina vienlīdzīgu informācijas apriti. Tāpat būtu nepieciešams un paredzēt atbalsta shēmu dabasgāzes un elektroenerģijas fiksētās cenas iespēju noteikšanu valsts līmenī, kompensējot starpību starp biržas cenu un gala patērētāju šī gada apkures sezonā, lai nodrošinātu galapatērētāja maksātspēju (kompensācijas jēdziens ir plašāks nekā tikai tarifu starpības kompensēšana vai ikgadēja saimnieciskās darbības zaudējumu segšana).
Vienlaikus LPS ieskatā būtu jānosaka valsts atbalsts – īstermiņa aizdevumi siltumapgādes komersantiem un pašvaldībām un jāizskata iespēja valstij veikt centralizētu iepirkumu dabasgāzes un elektroenerģijas iegādei kā kritēriju izvēloties vispārīgās vienošanās pamatprincipus, teritoriālo iedalījumu vērtējot tirgus ekonomisko stāvokli.