Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) viedokli par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr. 65 pauž tās vadītājs ANDRIS OZOLS. Viņaprāt, ideālā variantā no iepirkuma procesa starp uzņēmējiem ir jāatsakās vispār, un pieņemtie grozījumi viešot cerības, ka esam uz pareizā ceļa.
Ko regulē MK noteikumi nr. 65?
Privātais uzņēmējs iekārtas, preces un pakalpojumus mēdz iegādāties no cita privātā uzņēmēja. Varbūt kādam šķiet – kāpēc te valstij vajag iejaukties un diktēt, kurš no kura un ko pērk? Valsts ir atbildīga par atbalstu, ko tā grantu veidā sniedz konkrētiem uzņēmējiem. Ir bijuši pat gadījumi, kad valsts un ES fondu finansējums ir puse no rūpnīcas izmaksām, kas uzņēmējam nav jāatmaksā. Ja valsts finansē, tad loģiski, ka tai arī jāuzrauga, no kā, cik un ko pērk uzņēmējs, vai izmaksas nav sadārdzinātas. Šos nosacījumus regulē MK noteikumi nr. 65, kuros nesen tika veikti grozījumi.
Cik būtiski šie noteikumi ir tieši LIAA klientiem?
Lielākā daļa no 5000 aģentūras klientiem ir uzņēmēji, viņiem šie noteikumi ir ļoti būtiski. LIAA administrē vairāk nekā 20 programmas. Mazajos projektos, kuros piedalās lielākā daļa no klientiem, naudas ir krietni mazāk nekā lielajos – rūpnīcu uzņēmējs būvē par trijiem miljoniem, bet uz izstādi brauc par 10 tūkstošiem latu.
MK noteikumi nr. 65 nesen tika skatīti valdībā, un grozījumi stāsies spēkā ar 1. septembri. Kā vērtējat gaidāmās izmaiņas?
Kopumā esam apmierināti – regulējums kļūst arvien elastīgāks, un faktiski pēc šiem MK grozījumiem iepirkumu procedūrā ir iespējams nopirkt no tā, no kura uzņēmējs vēlas, nevis no lētākā. Diemžēl dokumentu apjoms, kas uzņēmējam ir jāiesniedz, nav samazinājies.
Jau sākotnēji no LIAA puses galvenais pārmetums bija tāds, ka Latvijas uzņēmēji ir spiesti izvēlēties lētās Ķīnā ražotās iekārtas. Analoģiski, iekārtas salīdzinot ar automašīnām, – ja uzņēmējs grib pirkt nevis škodu, bet mersedesu, manā izpratnē uzņēmējam šāda iespēja ir jādod, bet jāpārbauda, vai mersedess tiešām tiek pirkts par mersedesa, nevis par bentlija cenu. Man šķiet, ka pēc jaunās redakcijas vairs nevajadzētu rasties problēmām tādos gadījumos, kad uzņēmēji var pirkt nevis lētāko, bet pamatot, kāpēc viņi izvēlas bieži vien dārgāku preci, par kuru netiek pārmaksāts, jo tādai kvalitātei, garantijas laikam un komplektācijai atbilstoša prece tirgū pierādāmi maksā cenu, kas sakrīt ar uzņēmēja samaksāto ražotājam. Ja viņš gribēs Ķīnā ražoto iekārtu vietā izvēlēties Vācijas iekārtas, viņš to varēs darīt. Mūsu uzdevums būs pārbaudīt un noteikt, vai atbilstošās iekārtas tiek iegādātas par taisnīgu tirgus cenu.
LIAA kādreiz ierosināja arī tādu variantu, ka iepirkumi starp privātpersonām vispār tiek atcelti, jo, mūsuprāt, tas atslogotu uzņēmējus no liekas birokrātijas. Ar šiem noteikumiem tas vēl netiek atrisināts.
Ja atceltu iepirkumus, tad kā valsts panāktu to, lai privātie nepārmaksā par iekārtām?
Vēlos uzsvērt, ka iepirkumu procedūra nekādā ziņā nenozīmē, ka netiek pārmaksāts. Tādēļ jau šobrīd mūsu kontrole ietver divus procesus. Viens ir tas, ko aizstāv Lauku atbalsta dienests – pietiek veikt likumīgu iepirkumu procedūru – izsludināt iepirkumu IUB mājaslapā un, ja no citiem uzņēmumiem nav iebildumu un sūdzību, tad darījumu var veikt un uzņēmējs var saņemt atbalstu. LIAA nākas saskarties ar tādām situācijām, kad uzņēmēji būvē sarežģītas rūpnīcas ar dažādu iekārtu komplektāciju, tāpēc mēs nevaram kā LAD katalogā ātri salīdzināt traktoru cenas un secināt – atbilst vai neatbilst tirgus cenai. Mēs kontrolējam cenas noteikšanu pēc būtības, sazinoties ar ražotājiem, skatoties, par kādu summu iekārtas tiek atmuitotas un ievestas Latvijā, pētot analogu iekārtu cenas utt. Atsevišķos gadījumos iepērkam arī eksperta pakalpojumus, kur nozares speciālisti izvērtē atbilstību tirgus cenai.
Tātad liekat uzsvaru uz cenu kontroles mehānismu?
Mans piedāvājums nākotnē – atcelt iepirkumu procedūru, bet pastiprināt šo kontroles mehānismu, kas godīgam uzņēmējam samazina administratīvo slogu un blēžiem neļauj izsprukt nepamanītiem. Tas galvenajai uzraudzības iecerei kalpotu daudz precīzāk! Šobrīd IUB, izsludinot iepirkumu, par laimi vairs nav jābūt vēl diviem alternatīviem piedāvājumiem, no kuriem jāņem lētākais. Agrāk uzņēmēji mēdza paši ģenerēt lūzerus, kas iesniedz dārgākus piedāvājumus, un tas nepavisam negarantēja to, ka lētākais piedāvājums atbilst tirgus cenai. Blēži lieliski mācēja uzvarēt šādos iepirkumos, izpildot visas formālās prasības. Tāpēc mūsu piedāvājums pašos pamatos ir cits, un daļēji šo LIAA piedāvājumu var pamanīt jaunajos normatīvo aktu grozījumos.
Tātad LIAA galvenais uzdevums, uz ko jāvērš uzmanība – kā operatīvi un ātri konstatēt atbilstību tirgus cenai. Paldies Ekonomikas ministrijai un citām grozījumu izstrādāšanā iesaistītajām pusēm, kas saprata mūsu bažas un pilnveidoja šos noteikumus.
Noteikumi vieni, bet pēc tiem darbojas vairākas aģentūras, kuru darbība pēc būtības ir atšķirīga. Vai tas nav traucējoši?
Darba procesā bija variants, ka LIAA darbībai jāveido cits normatīvais akts, jo darbības atšķiras no tā, ko veic LAD.
Tātad, jūsuprāt, iepirkumu procedūra būtu jāatceļ vispār…
Jā, šī formālā puse, iepirkumu procedūra, ir vislielākais administratīvais slogs struktūrfondu projektu izvērtēšanā un uzņēmējiem – projektu iesniegumu sagatavošanā. Kas nekaitētu, ja godīgs un krietns latviešu uzņēmējs varētu būvēt rūpnīcu, pats kaulēties par būvniecības cenām tā vietā, lai tērētu savus resursus iepirkumu dokumentācijai! Kāpēc uzņēmējs nedrīkst ar pozitīvā sadarbībā iepazītu būvnieku, ar kuru ne vienu vien ražotni jau ir uzcēlis, būvēt nākamo? Bet mēs, LIAA, tikai pārbaudītu būvniecības cenu atbilstību gan pēc kataloga, gan pēc konkrēto materiālu izvēles, gan pēc reālās tirgus situācijas! Tas būtu daudz jēdzīgāk, nekā pārbaudīt iespējamo uzņēmēju savstarpējo saistību un interešu konfliktus.
Galvenās bažas allaž ir par cenu – vai uzņēmējs nav nopircis pārāk dārgi. Loģiski, ka ar saistītajiem uzņēmējiem ir daudz vieglāk vienoties par fiktīviem darījumiem un no valsts puses to ir grūtāk pārbaudīt.
Kas agrāk traucēja izskaust šīs formālās lietas?
Citu iesaistīto valsts iestāžu formālā un birokrātiskā pieeja!
Konkrētāk?
Visvairāk šīs izmaiņas ieviest traucēja Lauku atbalsta dienests. Uzņēmēji jau sen būtu ieguvuši šos atvieglojumus un varētu veiksmīgāk darboties, ja viss notiktu pēc LIAA ieteikumiem.
Nevaru iedomāties, kā mūsu ieteikumi var traucēt LAD, kura pārziņā ir gan unificējamas lietas, gan īpašas iekārtas, kas nepieciešamas lauksaimniekiem. Kāpēc viņiem obligāti jāpērk baltkrievu vai ķīniešu lētākais traktors? Es iestājos par jēdzīgu valsts un uzņēmēju sadarbību, nevis kā tagad, kad mēs uzņēmēju kā cirka lāci piemērojam administratīvajām procedūrām, nevis uzņemamies lielāku slodzi valsts pārvaldes pusē. Iespējams, tad būs grūtāk uzraudzīt, bet jēga būs lielāka! Kam reāli vajag to, ka esat izstūmis savu piedāvājumu cauri IUB mājaslapai, lai uzraudzības process būtu pabeigts?! Mūsu gadījumā būtiski ir uzņēmējam ļaut virzīties uz priekšu un saprast – ja gadījumā valsts atbalsts nebūs godprātīgi izlietots, tad pie nesamērīga sadārdzinājuma tev, uzņēmēj, valsts atbalsts tiks liegts vispār! Ko valstij kopumā dod tas, ka uzņēmējs ir iemanījies veikli sakārtot dokumentāciju, bet īstenībā iekārtas pircis par pārāk dārgu cenu? Pie mums LIAA notiek divi procesi vienlaikus – sekošana formālās dokumentācijas sakārtošanai un piemērotākās tirgus cenas izpēte – otrs ir ražīgs un kalpo idejas mērķim, bet pirmais nav ražīgs un mērķim nekalpo. Ar jauno MK ieviešanu šie abi procesi tiek daļēji sapludināti, bet mans uzstādījums paliek nemanīgs – ideālā variantā no pirmā bezjēdzīgā procesa ir jāatsakās vispār.
No uzņēmējiem ir nācies dzirdēt, ka jau tad, kad projekts LIAA tiek izsludināts, jāsāk apzināt, kuri tur pieteiksies un jāsāk strādāt ar finansējuma saņēmējiem. Pēc tam formāli tiek uztaisīts iepirkums, formāli norādīta lētākā cena, bet īstenībā tiek pirkts nesamērīgi dārgi vai no cieši saistītiem uzņēmumiem, lai nauda neaizplūst prom. Tiek izveidota firma uz vienu nedēļu, lai, piemēram, notirgotu vienu dārgu iekārtu.
Ja būs prasības par iepirkumu organizēšanu, būs arī formāli iepirkumi. No LIAA pieredzes varam teikt – jo iepirkums burtiskāk atbilst noteikumu prasībām, jo drīzāk konstatēsim, ka iepirkuma cena ir sadārdzināta. Vienlaikus iepirkumos, kuros ir kļūdas attiecībā pret iepirkuma prasībām, bieži cenas ir pilnībā atbilstošas tirgus cenām. Tāpēc LIAA arī koncentrē savus resursus nevis procedūras pārbaudei, bet gan cenu atbilstības pārbaudei.
Kur LIAA darbinieki gūst kompetenci savu uzdevumu veikšanai?
Ir divi avoti kompetences iegūšanai – pirmkārt, uzkrātā pieredze, esam izvērtējuši vairāk nekā 5000 projektu. Starp tik daudziem projektiem, protams, atkārtojas gan piegādātāji, gan idejas, gan arī krāpšanas mēģinājumi un to veidi. Otrkārt, ir arī ļoti unikāli projekti, kur LIAA piesaista ārējos ekspertus un tad mēs mācāmies no tiem.
Kādu prognozējat LIAA lomu nākamajā ES fondu plānošanas periodā?
Šobrīd tiek tikai veidota nākamā perioda ieviešanas sistēma un ceru, ka unikālā pieredze, kas nevienā citā valsts institūcijā nav tik liela kā LIAA, būs noderīga arī nākamajā periodā. Vienlaikus vēlos atgādināt, ka LIAA pamatuzdevumi ir saistīti ar ārvalstu investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu – un šo uzdevumu veikšana noteikti arī turpmāk būs mūsu prioritāte.
Atbildēt