Pieņemot atbildīgus lēmumus un nebaidoties riskēt tik sarežģītā jomā kā publiskais iepirkums, Ogres novada pašvaldība kopā ar kaimiņu novadu pašvaldībām pirmie un pagaidām vienīgie valstī realizē vairākus unikālus iepirkuma projektus. Būtiska loma tajā nenoliedzami ir novada pašvaldības Iepirkuma nodaļas vadītājas VALDAS ZVAIGZNES kompetencei un pieredzei.
Šogad līdz jūnijam Ogres novada pašvaldība izsludinājusi trīsdesmit deviņus publiskos iepirkumus. Daļā ar tiem ar pretendentiem jau noslēgti līgumi, citi vēl turpinās. Tie ir atšķirīgi gan pēc sava apjoma, gan līgumcenām. Sākot ar malkas piegādi atsevišķu pagastu iestādēm vai pārtikas iepirkumu skolām un bērnudārziem, beidzot ar atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanas iepirkumu uzreiz veselās piecās (Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones) pašvaldībās, kur paredzamā līgumcena ir ap 6 miljoniem latu. Vienlaikus pilsētā siltināti nami un tiek rekonstruētas ielas. Šo projektu līgumcenas sniedzas simttūkstošos latu.
Tomēr projektu dalījums lielos un mazos ir nosacīts. Pašvaldībai un tās teritorijā dzīvojošajiem svarīgs ikviens no tiem. Savukārt iepirkumu organizētājiem neatkarīgi no pretendentu skaita, pakalpojuma specifikas vai paredzamās līgumcenas jāgarantē absolūti precīza iepirkumu procedūra.
Lai gan pretendenti ar katru gadu kļūst zinošāki, Ogres novada pašvaldības Iepirkuma nodaļas vadītāja Valda Zvaigzne atzīst – lai ievērotu visas likuma prasības un vienlaikus procesu novestu līdz veiksmīgam gala rezultātam, iepirkumu organizētājiem darba kļūst arvien vairāk.
No ķīmiķes – par juristi
Vēl padomju laikā Valda Zvaigzne pabeidza Latvijas Valsts universitātes ķīmijas fakultāti un sāka strādāt Lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas pētniecības stacijā. Diemžēl iecerētai karjerai svītru pārvilka pārmaiņu laiks. Mainoties sociālekonomiskajai situācijai, izrādījās, ka ķīmiķi valstij vairs nav īsti vajadzīgi. Vēl jo mazāk, lauksaimniecības ķīmiķi. Projektēšanas pētniecības stacija pārtapa ražošanas uzņēmumā Ražība, kur Valdai piedāvāja trešdaļu slodzes. Līdz ar to bija jāpārdomā, vai ir vērts turpināt braukāt no Ogres uz Rīgu. Piedevām ar nemitīgu uztraukumu, vai vakaros laikā izdosies paņemt bērnus no bērnudārza.
Neatlika nekas cits, kā meklēt darbu tuvāk dzīvesvietai, un viņa sāka strādāt Ogres rajona tiesā. Turklāt ne tikai
strādāt, bet arī paralēli darbam studēt tieslietas, 2007. gadā iegūstot maģistra grādu Rīgas Stradiņa universitātē. Bet tad jau viņa no tiesas bija aizgājusi, jo 2002. gadā tika piedāvāts vadīt Ogres pilsētas domes Perspektīvās attīstības nodaļu.
Toreiz šī nodaļa nodarbojusies arī ar publiskajiem iepirkumiem. Kā atceras Valda Zvaigzne, procedūra bijusi pavisam vienkārša. Līdz 2004. gadam pieticis ar cenu aptaujas protokolu. To varētu salīdzināt ar tirgus izpēti pašlaik, kas ir tikai viena no šā brīža iepirkuma procedūras sastāvdaļām. Lai gan tas, ko iepirka toreiz un tagad, neko daudz nav mainījies. Arī toreiz tie bijuši būvdarbi, dažādi pakalpojumi, pārtikas un kancelejas preču piegāde.
Vienīgi pēc iestāšanās ES publiskā iepirkuma procedūra kļuvusi arvien sarežģītāka. 2007. gadā pašvaldībā izveidota Iepirkuma nodaļa, kurā sākotnēji strādāja divi, bet tagad jau trīs darbinieki.
Kā novērst nepilnības likumdošanā
„Arī Publiskā iepirkuma likums (PIL) pa šiem gadiem kļuvis sarežģītāks,” atzīst Valda un tūlīt pati sevi izlabo, ka pareizāk būtu teikt, ”normatīvajos aktos noteiktais publisko iepirkumu regulējums ir kļuvis sarežģītāks.”
Tiesa, Valda joprojām esot saglabājusi PIL iepriekšējās redakcijas ar darba procesā pierakstītiem komentāriem, jo laiku pa laikam derot atsvaidzināt atmiņā, kā likums vienu vai otru jautājumu traktējis iepriekšējos gados.
Vai tāds sarežģīts likums stimulē vai drīzāk bremzē iepirkumu?
„Ja godīgi, tad nereti normālam cilvēkam, daudzas no likuma normām ir grūti saprast,” turpina Valda. „Es zinu, ka pašlaik tiek strādāts, lai padarītu likumu vienkāršāku, pārskatāmāku, lai tajā būtu jāiegulda mazāk administratīvo resursu. Domāju, tas būtu gan publisko iepirkumu organizētāju, gan arī pretendentu interesēs.”
Lūk, pavisam konkrēts piemērs.
Publiskā iepirkuma likuma 8.1 pantā teikts: (..) Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas izsniedz vai nosūta pretendentam šā panta 5.3 daļā minēto lēmumu, kā arī savā mājaslapā internetā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju šā panta 5.3 daļā minētajam lēmumam.
„Īstenībā, vadoties pēc likuma sanāk: ja neviens nepieprasa, tad lēmumu var arī nepublicēt mājaslapā. Pretēji tam, ka pašlaik tā ir ierasta, loģiska prakse un to pieprasa arī IUB,” secina Ogres novada pašvaldības Iepirkuma nodaļas vadītāja, kura par šo likuma normu konsultējusies ar vairākiem juristiem, kas atzinuši, ka viņai taisnība un likums šādā redakcijā paredz lēmuma ievietošanu mājaslapā tikai tad, ja pretendents to pieprasījis. Ja nav – var nepublicēt.
Savukārt šī pavasara plūdi, kas Ogri skāra jo īpaši smagi, iezīmējuši vēl vienu likuma nepilnību. „Es uzskatu, ka nepieciešams papildināt Publiskā iepirkuma likuma trešo pantu,” saka Valda Zvaigzne.
Kāpēc? Tāpēc, ka pasūtītāju pienākums ir slēgt līgumus ar piegādātājiem publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, izvēloties katram gadījumam atbilstošo iepirkuma procedūras veidu. Bet iepirkumu procedūras organizēšanai jāpatērē ievērojami administratīvie resursi un tās ir laikietilpīgas.
„Situācijā, kad steidzami nepieciešams iegādāties dažus sūkņus, lai izsūknētu ūdeni no applūdušu māju pagrabiem vai salabotu izskalotu ceļu, nav iespējams organizēt ne sarunu procedūru, ne gaidīt pretendentu piedāvājumus 10 dienas pēc paziņojuma publicēšanas IUB mājaslapā, kā to paredz likums,” skaidro Valda Zvaigzne. Un, galvenais, jebkura cita rīcība būtu likuma pārkāpums, neskatoties uz ārkārtas situāciju.
Ņemot to vērā, Ogres novada pašvaldības iepirkumu nodaļa pēc Latvijas Pašvaldību savienības lūguma sagatavoja priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par ārkārtas situācijām, ko iesniegusi arī VARAM.
„Starp tiem ir arī priekšlikums papildināt PIL 3. panta pirmo daļu ar izņēmumu „Publisko iepirkumu likumu nepiemēro, ja slēdz līgumu par plūdu u. c. dabas stihiju seku likvidāciju”. Tas ļautu pašvaldībām rīkoties, slēdzot līgumus ar piegādātājiem ārkārtas situācijās, nepārkāpjot publisko iepirkumu tiesisko regulējumu,” skaidro Valda Zvaigzne. Par iesniegto priekšlikumu tālāko virzību viņa gan neko sīkāk nezina.
Pirmie un pagaidām vienīgie
Pagaidām viens no lielākajiem un Latvijas situācijā arī unikālākajiem ir Ogres novada pašvaldības 2012. gadā organizētais centralizētais elektrības piegādes iepirkums sešu pašvaldību – Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma, Aizkraukles un Skrīveru novada – vajadzībām.
„Iepirkuma rezultātā noslēgta vispārīgā vienošanās uz trijiem gadiem ar trijiem piegādātājiem – Latvenergo, SIA Enefit un SIA INTER RAO LATVI. Konkurss tika sludināts pa diviem lāgiem, jo pirmajā reizē pieteicās vienīgi Latvenergo un, ja tā arī paliktu, tad iepirkums, pretēji tam, ko vēlējāmies panākt, esošo situāciju būtiski nemainītu,” stāsta Valda.
Tagad vispārīgā vienošanās ļauj atkarībā no piedāvātās cenas visās sešās pašvaldībās reizi ceturksnī izvēlēties vienu no šiem trim piegādātājiem, ar kuru slēdz līgumu par piegādēm nākamajā ceturksnī.
Tas ir galvenais šāda iepirkuma panākums. Uz piegādes apjomu, kas sešās pašvaldībās nenoliedzami ir lielāks nekā vienā, un piegādātāju savstarpējās konkurences rēķina, elektrības cena ir zemāka, nekā, ja konkursu būtu organizējusi un elektrību pirkusi katra pašvaldība atsevišķi. Tāpēc savstarpējā vienošanās visu sešu vietējo varu starpā panākta diezgan ātri, kas latviešiem nemaz nav tik raksturīgi. Turklāt pēc tam, kad pirmās četras jau bija nosacīti vienojušās, tām pievienojās arī Aizkraukle un Skrīveri. Tiesa, bez pārliecināšanas gan neiztika, jo mazās pašvaldības sākumā uz to skatījušās diezgan piesardzīgi, kaut gan tieši tās tagad ir ieguvējas uz Ogres, lielā elektrības patērētāja, rēķina.
Vai no šī piemēra vajadzētu mācīties arī citiem?
Valda Zvaigzne savos ieteikumos ir atturīga. Tas jālemj katri pašvaldībai atsevišķi. Šāds centralizētas elektrības iepirkums nenoliedzami ļaujot ekonomēt uz noteiktu elektrības cenas daļu. Tomēr vienmēr ir un būs arī iepirkumi, kur pašvaldībām startēt atsevišķi ir izdevīgāk. Piemēram, pērkot malku.
Pašlaik pēc līdzīga centralizācijas principa kā elektrības iepirkumā uzsākta koncesijas procedūra, vadoties no Publiskās un privātās partnerības likuma par atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu piecās pašvaldībās. Vienīgi šoreiz Daugavas labā krasta novadiem Ogrei, Ikšķilei, Lielvārdei un Ķegumam, pievienojies arī Baldones novads no kreisā krasta. Šī iepirkuma būtība, pēc Valdas Zvaigznes teiktā, esot šāda – uzvarētājs, kurš sniegs pakalpojumus, iegūs tiesības ne tikai saņemt par tiem atlīdzību no pakalpojuma tiešajiem izmantotājiem jeb iedzīvotājiem, bet arī saskaņā ar līgumu uzņemas visus riskus, kas ar tiem saistīti.
Vai tas nenozīmē, ka, amortizējot riskus, var tikt celta pakalpojumu cena?
„Nē, tieši otrādi, cena būs redzama piedāvājumos,” saka Valda un piebilst, ka uzņēmēju interese par šo procedūru esot ievērojama. Tātad cīņa un konkurence būs diezgan sīva.
Ja reiz siltināt un rekonstruēt, tad kvalitatīvi
Pašlaik Ogrē realizēti divi lieli pašvaldības ēku siltināšanas KPFI projekti. Pirmajā no tiem renovēta un nosiltināta Ogres Kultūras centra ēka, Ogresgala tautas nams un Ogres ģimnāzija. Projekta kopējās izmaksas – vairāk nekā Ls 1,3 milj. (bez PVN). Otrajā projektā siltinātas Ogres novada pašvaldības administrācijas un garāžas ēkas, pašvaldības aģentūras Dziednīca ēka, Ogres Basketbola skola un Jaunogres vidusskola. Arī šī projekta izmaksas ir vairāk nekā miljons latu (bez PVN).
Šajos siltināšanas projektos īpaši akcentēta kvalitāte. Gan attiecībā uz ēku energoefektivitāti, gan jauno vizuālo veidolu. Īpaši Valda Zvaigzne lepojas ar Ogres Valsts ģimnāziju, kuru tagad esot grūti pazīt. No padomju laikā pēc īpaša projekta celtas problēmas, tā kļuvusi par labiekārtotu un spilgtu pilsētas arhitektonisko akcentu, kas lieliski iekļaujas pilsētas zaļajā vidē. Nākamajā siltināšanas kārtā paredzēts pievērsties bērnudārziem un, ja izdosies, tiks nosiltināti veseli seši.
Tieši kvalitāte ir viens no galvenajiem kritērijiem arī ERAF projektos, kas paredzēti transporta infrastruktūras sakārtošanai pilsētā un atsevišķu ielu posmu rekonstrukcijai. Lai gan pagaidām vēl darbi atsevišķos posmos turpinās, sagādājot neērtības autovadītājiem, jau rekonstruētās ielas ir tādā kvalitātē, ka pagaidām tai nevar piesieties pat vispiekasīgākais šoferis.
Valdai Zvaigznei gan ir priekšlikums attiecībā uz lielajiem ES līdzfinansētajiem projektiem, kuru dokumenti pēc iepirkuma konkursa izsludināšanas atbilstoši MK noteikumiem jāsūta pārbaudei uzraugošajām institūcijām. Ja šīs pārbaudes laikā uzraugošajai institūcijai rodas iebildes, var nākties veikt grozījumus dokumentācijā. Savukārt grozījumi dokumentācijā nereti var beigties ar iepirkuma termiņa pagarināšanu, kas likumsakarīgi saistīts ar projekta realizācijas termiņiem.
„Mēs ļoti vēlētos un, manuprāt, tas būtu loģiski, ja pārbaude notiktu pirms konkursa izsludināšanas,” saka Valda Zvaigzne.
Atšķirībā no pašvaldībām, kas uz Elektronisko iepirkumu sistēmu raugās skeptiski, ogrēnieši to diezgan aktīvi izmanto jau vairākus gadus, iepērkot papīru, kancelejas preces, programmatūru, un atzīst šo sistēmu par labu esam.
„Mūsdienās nevienu investīciju projektu nevar realizēt bez iepirkuma,” sarunas noslēgumā saka Valda Zvaigzne. „Es nesen gribēju saskaitīt, cik iepirkumu bijis viena energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros, bet nav bijis laika skaitīt. Vairāk par divdesmit noteikti! Varu vienīgi pateikt, ka struktūra mainījusies – priekšplānā izvirzījušies atklāti konkursi un mazie iepirkumi it kā atkāpušies otrajā plānā.”
Valdas Zvaigznes ieteikumi pretendentiem un iepirkumu organizētājiem
- Galvenais, pretendentiem vajadzētu ļoti uzmanīgi izlasīt visas prasības, kas fiksētas iepirkumu dokumentos.
- Iepirkumu organizētājiem būvdarbu iepirkumos vajadzētu pievērst īpašu uzmanību tehnisko projektu kvalitātei, jo, kā liecina prakse, neprecizitātes, kas tajos atklājas iepirkumu gaitā, var novest līdz grozījumiem paša iepirkuma dokumentācijā.
- Uzmanīgi un rūpīgi pārbaudīt visus pretendentu iesniegtos dokumentus, jo nereti tajos vairākas būvdarbu pozīcijas apvienotas vienā vai kāda no tām vispār iztrūkst.
- Kopš 1. aprīļa iepirkuma organizētāju dzīvi ļoti atvieglo iespējas VID mājaslapā saņemt izziņu par uzņēmēju nodokļu nomaksu.
Atbildēt