14. septembrī plkst.12 Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē diskutēs par Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra iepirkumiem valsts un pašvaldību vienotā tīkla videonovērošanas sistēmu iegādei un uzstādīšanai.
Komisijas sēdē plānots diskutēt par paveikto kopš šī gada 18.jūnija, kad notika iepriekšējā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.
Sēdē piedalīties uzaicināti IeM, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kontroles pārstāvji.
Sēde notiks daļējii attālināti.
Jau ziņots, ka IeM Informācijas centrs aprīlī un maijā piešķīris divus pasūtījumus uz četriem gadiem par kopumā 2,6 miljoniem eiro firmai “KB Open”, kas iepirkuma laikā piederēja IeM parlamentārās sekretāres Signes Boles dēlam Kārlim Bolem, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Firmai jāpiegādā programma, kas spētu vienotā tīklā savienot visas valstij un pašvaldībām piederošās video novērošanas sistēmas un ļautu ērti apstrādāt safilmēto, kā arī jāpiegādā un jāuzstāda video novērošanas kameras.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka par programmatūru uzņēmums saņems 800 000 eiro, bet par kamerām – 1 834 421 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka sarunu procedūras izsludināšanas brīdī februārī un martā “KB Open” piederēja Bolem, bet 8.martā tā oficiāli nonākusi Gerdas Gotļevskas īpašumā. “Nekā personīga” norāda, ka arī viņai esot saistība ar Boļu ģimeni.
Kompānija dibināta 2020.gada 20.februārī ar pamatkapitālu 2800 eiro un reģistrēta daudzdzīvokļu mājā Kaivas ielā. Raidījums norāda, ka firmai nav biroja, nav mājas lapas internetā, izziņu dienestos nav pieejams tās telefons.
Atbildē uz “Nekā personīga” jautājumiem uzņēmuma pārstāvji e-pastā skaidrojuši, ka ir inovatīvs uzņēmums un neredz nepieciešamību pēc dārgas biroja telpas un liela administratīvā personāla.
“Esam godīgi piedalījušies atklātā konkursā, kur, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem un kvalifikācijas prasībām, uzvarējām ar zemāko cenu. Esam izpildījuši saistības pret IeM Informācijas centru, kameru tīkls ir nodots un veiksmīgi strādā,” teikts uzņēmuma atbildē.
Jebkādus interešu konfliktus firma kategoriski noliedz. Tādu esamību noliedz arī nu jau bijušie iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un parlamentārā sekretāre Bole, kā arī IeM Informācijas centra amatpersonas.
Tikmēr jaunieceltā iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) uzdevusi IeM valsts sekretāram Dmitrijam Trofimovam veikt dienesta pārbaudi.
LETA jau ziņoja, ka iepriekšējā parlamenta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kas notika 18.jūnijā, tās priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (JKP) teica, ka valsts un pašvaldību vienotā tīkla videonovērošanas sistēmu iegādes iepirkumā pieņemtie lēmumi ir jāpārbauda.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Znotiņš uzsvēra, ka komisija turpinās vērtēt, kā 2020.gadā dibināts uzņēmums ir spējis tikt jau pie diviem vairāku miljonu eiro iepirkumiem, un sekos līdzi uzraugošo institūciju iesāktajām pārbaudēm.
Komisija sēdē sprieda par diviem IeM Informācijas centra iepirkumiem saistībā ar platformas izveidi, kas paredzēta visu valstij un pašvaldībām piederošo videonovērošanas sistēmu savienošanai vienotā tīklā, kā arī videonovērošanas kameru uzstādīšanu.
Atbildīgās ministrijas pārstāvji toreiz informēja par priekšizpētes, kā arī sarunu procedūras gaitu ar tirgus dalībniekiem, kuras rezultātā abi pasūtījumi piešķirti vienam uzņēmumam, kas piedāvājis tos īstenot par zemāko cenu. Pārstāvji izvēlēto procedūru pamatoja ar ātrāku iecerētā projekta mērķu sasniegšanu un epidemioloģisko situāciju valstī.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja un IeM pārstāvji sēdē apliecināja, ka saistībā ar šiem iepirkumiem ir sāktas pārbaudes un to rezultāti varētu būt sagaidāmi jūlija otrajā pusē.
No IeM iepriekš komisijā prezentētajiem materiāliem bija redzams, ka IeM Informācijas centrs (IC) pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu iepirkuma procesa caurspīdīgumu un komersantu konkurenci, veica divas priekšizpētes tirgus dalībnieku noskaidrošanai – par platformu iekārtu pārvaldību un par videokameru piegādi.
No IeM prezentācijas izriet, ka sarunu procedūra tika izvēlēta saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normu, proti, ir neparedzamie ārkārtas apstākļi, kuru rezultātā radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām.
Tāpat sarunu procedūra izvēlēta ņemot vērā valstī pastāvošo tā brīža epidemioloģisko situāciju, un laika ekonomēšanu. Tāpat šāda procedūra izvēlēta, ņemot vērā valdībā iepriekš apstiprinātā ziņojumā aprakstīto mērķu sasniegšanu un Covid-19 ierobežojumu pārkāpumu novēršanu un ieceļotāju kontroli.
Sarunu procedūrā par platformu iekārtu pārvaldībai uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu tika nosūtīti SIA “Mondot”, SIA “Latvijas mobilais telefons” un SIA “KB Open”.
Piedāvājumi tika saņemti no “KB Open” un SIA “Mondot”. “KB Open” piedāvāja platformas ierīkot par 22 991 eiro, bet “Mondot” – par 23 167 eiro. Sarunu procedūrā par videokameru piegādi un uzstādīšanu uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu tika nosūtīti “Mondot”, SIA “Belam-Rīga” un “KB open”. “KB open” piedāvāja 200 kameras ierīkot par 378 000 eiro, “Belam-Rīga” – par 399 252 eiro, bet “Mondot” – par 771 050 eiro.
Iepirkuma rezultātā ar “KB open” tika noslēgta vispārīgā vienošanās par kameru piegādi un uzstādīšanu uz četriem gadiem, kā arī vispārīgā vienošanās par platformu iekārtu pārvaldībai uz četriem gadiem.
Vispārīgās vienošanās paredz iespēju iegādāties IC nepieciešamo preču skaitu, bet neuzliek pienākumu iztērēt visu vispārīgās vienošanās summu – aptuveni divus miljonus eiro.
Atbildēt