Publiskās un privātās partnerības iepirkumos varēs piedalīties tikai godprātīgi pretendenti, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā.
Likumprojekta autore Finanšu ministrija (FM) skaidroja, ka pēdējā laikā ir aktualizējušās vairākas būtiskas problēmas publisko iepirkumu norisē. Tostarp Konkurences padome minējusi raksturīgākos trūkumus konkurences uzraudzībā 2018.gadā, izceļot iepirkumu karteļus kā vienu no konkurences vides galvenajiem riskiem, konkretizējot, ka iepirkumu organizētāji nereti ir pirmie, kuri var identificēt aizdomīgas līdzības pretendentu piedāvājumos.
Tāpat FM norādīja, ka var būt situācijas, kad pretendentiem nav laba reputācija, piemēram, nodokļu nomaksas vai līguma pienācīgas izpildes jautājumos, vai arī publiskajam partnerim ir zināms, ka ir bijuši pārkāpumi attiecībā uz darba drošības vai intelektuālā īpašuma aizsardzību, bet publiskajam partnerim nav iespēju šādus pretendentus izslēgt no koncesijas procedūras.
Patlaban spēkā esošais regulējums pieļauj arī situācijas, kad no dalības koncesijas procedūrās netiek izslēgti pretendenti, kuri nav iesnieguši tādas nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par nodokļu nomaksu.
Tādējādi FM rosināja veikt izmaiņas likumā, precizējot nodokļu pārbaudes kārtību, nosakot kādās situācijās būtu uzskatāms, ka pretendentam nav izpildītas saistības nodokļu jomā.
Tāpat ar likuma grozījumiem tiks paplašināta publiskā partnera iespēja izslēgt pretendentu, ja tas ar citiem pretendentiem ir vienojies, un šādas vienošanās ir vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā koncesijas procedūrā. Publiskais partneris varēs arī izslēgt pretendentu, ja tas būs pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvu vides, sociālo vai darba tiesību jomā, koplīgumu vai ģenerālvienošanos noteikumus, vai starptautiskās konvencijas.
Partneris no koncesijas procedūras būs izslēdzams, ja tas profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ būs pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu, vai arī partneris mēģinājis prettiesiski ietekmēt publisko partneri vai koncesijas procedūras komisijas vai tās locekļa lēmumu vai iegūt konfidenciālu informāciju, kas sniegtu tam nepamatotas priekšrocības.
Likumprojektā arī paplašināts un precizēts regulējums attiecībā uz to, kādos gadījumos ir paredzēta pretendenta izslēgšana par iepriekš nepildītu līgumu.
Izveidojot līgumu reģistru, plānots paplašināt informācijas apmēru, kas publiskojams par noslēgtajiem līgumiem, iekļaujot informāciju par līgumu faktisko izpildi, kā arī turpmāk koncesijas līgumi un to grozījumi būs pieejami publiskā partnera vai tā pārstāvja pircēja profilā, nevis līgumu reģistrā, vienlaikus tiks mainīta kompetence šā uzdevuma izpildē, nosakot, ka uzdevumu, kuru veica Uzņēmumu reģistrs, turpmāk veiks Iepirkumu uzraudzības birojs.
Likumprojekts paredz par noteiktiem pārkāpumiem pagarināt pretendentu izslēgšanas periodu no 12 mēnešiem līdz 36 mēnešiem. Tāpat jaunajā regulējumā paredzēta kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude, kas attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem.
Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Saeima.
Atbildēt