Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” slēgt līgumu ar personu apvienību “B.S.L. Infra” par “Rail Baltica” stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā “Rīga”, liecina IUB lēmums.
IUB izskatīja personu apvienības “Saipem-Rizzani De Eccher JV” iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.
“Saipem-Rizzani De Eccher JV” sūdzībā arī kritizējusi, ka “B.S.L. Infra” ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.
“”Saipem-Rizzani De Eccher JV” ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem,” pauž sūdzības iesniedzējs.
Sūdzībā arī norādīts, ka “B.S.L. Infra” norādījis pārāk mazu būvdarbu laikā iežogojamo lidostas “Rīga” zemes teritoriju.
Tāpat “Saipem-Rizzani De Eccher JV” sūdzībā norāda uz “B.S.L. Infra” apvienībā ietilpstošo uzņēmumu vadības vai īpašnieku kriminālo sodāmību. “”LNK holdingā” ietilpst AS “Latvijas tilti”, kuras bijušais valdes priekšsēdētājs ir noslēdzis vienošanos ar prokurori kriminālprocesā, kas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas 2020.gada vasarā nonāca tiesā. Minētā persona turpina būt amatpersona un dalībnieks komercsabiedrībā SIA “MultiUnit”, kurā viens no patiesā labuma guvējiem ir persona, kura ir arī AS “LNK Industries” padomes priekšsēdētājs,” informē sūdzības iesniedzējs, piebilstot, ka, ņemot vērā šo informāciju, “B.S.L. Infra” bija jāizslēdz no dalības konkursā.
Tāpat konkursā uzvarējušajā apvienībā ietilpst uzņēmums “Swietelsky”, kuras amatpersona, kā norāda sūdzības iesniedzējs, ar 2019.gada 2.maija tiesas lēmumu ir notiesāta un saukta pie kriminālatbildības par korupciju Rumānijā. “Lai arī konkrētajā gadījumā šī persona ir bijušais uzņēmuma “Swietelsky” pārstāvis, tomēr jāņem vērā, ka tiesa konstatējusi, ka kukuļošana pastāvīgi notikusi ilgā laika periodā, kas nozīmē, ka tas nevarēja notikt bez “Swietelsky” augstākās vadības ziņas,” norāda “Saipem-Rizzani De Eccher JV”.
Savukārt “Eiropas dzelzceļa līnias” informējušas IUB, ka tas nav tiesīgi atkāpties no konkursa procedūras dokumentos izvirzītajiem nosacījumiem, tostarp tā iepriekš noteiktajām piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām.
Tāpat “Eiropas dzelzceļa līnijas” norāda, ka “B.S.L. Infra” iesniedza atbilstošu apliecinājumu no “Latvijas dzelzceļa”, ar ko apliecināts, ka “B.S.L. Infra” piedāvāto beramo materiālu piegādes metodi ir iespējams
īstenot.
Atspēkojot pārmetumus par uzvarējušajā apvienībā ietilsptošo uzņēmumu vadības vai īpašnieku sodāmību, “Eiropas dzelzceļa līnijas” uzsver, ka norādītās personas konkursa laikā nedarbojās šajos izņēmumos.
Pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, ņemot vērā lietas dalībnieku viedokļus, IUB iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka sūdzības iesniegums par konkursa rezultātiem nav pamatots. Tāpēc IUB atļauj “Eiropas dzelzceļa līnijām” slēgt līgumu ar “B.S.L. Infra” par “Rail Baltica” stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā “Rīga”.
Vienlaikus “Saipem-Rizzani De Eccher JV” var pārsūdzēt IUB lēmumu Administratīvajā rajona tiesā.
LETA jau vēstīja, ka “Rail Baltica” projekta ieviesēja Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” 2019.novembrī izsludināja starptautisku konkursu, lai atrastu būvnieku “Rail Baltica” stacijas ēkas starptautiskajā lidostā “Rīga”, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi būvniecībai.
Par konkursa uzvarētāju 2020.gada decembra beigās tika pasludināta personu apvienība “B.S.L. Infra”, kuru veido Austrijas uzņēmums “Swietelsky AG” un Latvijas SIA “Binders” un AS “LNK Industries”. Personu apvienības piedāvātā līgumcena ir 236 miljoni eiro.
Lai aizņemtu mazāk vietas, “Rail Baltica” dzelzceļš un stacija lidostā “Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda būve Latvijā tiks veidota pirmo reizi.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Atbildēt