Pagājušais gads pasaules un Eiropas ekonomikās bija iepriekš nepieredzētu izaicinājumu pilns, kas ieviesa būtiskas izmaiņas gandrīz ikviena uzņēmēja ikdienā. Ir virkne nozaru, kuras piedzīvojušas gandrīz 100% vai būtisku apgrozījuma kritumu vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto drošības pasākumu dēļ. Šādos apstākļos visu valstu valdības lēma par īpašiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem nolūkā neradīt dziļu krīzi ekonomikā, vienlaikus nodrošinot ar iztikas līdzekļiem gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus.
Kopš Covid-19 krīzes sākuma izstrādātas vairāk kā 20 atbalsta programmas Latvijas uzņēmumu un darba ņēmēju atbalstam. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju “Altum”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādājusi un ieviesusi 17 programmas, kuru īstenošanai kopā atvēlēti 721,9 miljoni eiro valsts budžeta un ES fondu finansējuma. “Latvijā vēl nekad nav sniegts uzņēmējiem tik plašs un daudzveidīgs atbalsts. Paralēli krīzes atbalsta programmām uzņēmējiem vēl ir pieejamas virkne ES fondu programmas. Atbalsta programmu portfelis kopā ietver atbalstu gan uzņēmumu darbības saglabāšanai un nodarbināto noturēšanai, gan attīstībai, apmācībām, inovācijām un eksporta veicināšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Altum sešu atbalsta programmu īstenošanai kopumā piešķirti 230 miljoni eiro, no kuriem šobrīd uzņēmēju atbalstam jau investēti 138 miljoni eiro. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai astoņu programmu ieviešanai kopumā piešķirti 139,3 miljoni eiro, no kuriem uzņēmējiem sniegtais atbalsts kopumā sastāda 85,3 miljonus eiro. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto trīs atbalsta programmu īstenošanai kopumā tika paredzēti 352,6 miljoni eiro, līdz šim uzņēmumiem sniegtais atbalsts kopumā pārsniedz 72 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrija pateicas Valsts kontrolei par veikto revīziju par Altum piešķirto līdzekļu Covid-19 seku novēršanai faktisko izlietojumu, atzīstot, ka operatīvi ir sniegts atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze. “Stājoties ekonomikas ministra amatā brīdī, kad pasauli bija paralizējusi Covid-19 krīze un ar to saistītā neziņa un bailes, par Ekonomikas ministrijas galveno uzdevumu definēju tieši operatīvu darbu pie valsts atbalsta programmu izstrādes un maksimāli ātras to ieviešanas, pasargājot pēc iespējas vairāk lielu un mazu uzņēmumu no bankrotiem, vienlaikus sniedzot iztikas līdzekļus iedzīvotājiem. Atbalsta programmu izstrādē, kas nereti ilga tikai dažas dienas un paralēli tika gatavotas vairāki atbalsta instrumenti, vadījāmies no uzņēmēju vajadzībām, konsultējoties ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām. Uzsākot programmu ieviešanu un konstatējot tajās nepilnības, operatīvi izvērtējam iespējas veikt grozījumus nolūkā sniegt atbalstu pēc iespējas plašākam uzņēmumu lokam, kuru darbību negatīvi ietekmējusi vīrusa izplatība,” turpina ministrs.
Ieviešot Valsts kontroles revīzijas ieteikumu līdzekļu izlietojuma caurspīdības nodrošināšanai, Ekonomikas ministrija savā tīmekļa vietnē publicējusi detalizētu informāciju par atbalsta programmām piešķirto finansējumu un tā izlietojumu. Informācija publicēta ne tikai par Altum ieviestajām programmām, bet arī LIAA un VID īstenoto programmu ietvaros sniegto atbalstu komersantiem.
Atbildēt