Ekonomiskās lejupslīdes izraisītais privāto investīciju samazinājums ir sabremzējis būvniecības attīstību – gan 2., gan 3.ceturksnī būvniecības apjomi faktiski saglabājušies iepriekšējā gada atbilstošo ceturkšņu līmenī. Būvniecības produkcijas apjomi 2020.gada 3.ceturksnī bija par 0,3% mazāki nekā pirms gada. Ņemot vērā 1.ceturkšņa labos izaugsmes rādītājus, būvniecības nozares dinamika 2020.gadā kopumā joprojām ir pozitīva.
2020.gada 3.ceturksnī ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi palielinājās, savukārt inženierbūvniecības apjomi saruka.
Ēku būvniecība 2020.gada 3.ceturksnī atguvās un pieauga par 1,9%, salīdzinot ar 2019.gada 3.ceturksni. Šajā periodā palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo ēku būvniecība. Dzīvojamo māju būvniecībā vērojams diezgan straujš divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecības pieaugums.
Inženierbūvniecības apjomi šī gada 3.ceturksnī turpināja samazināties, tie bija par 8,1% mazāki kā 2019.gada attiecīgā periodā. Samazinājums vērojams visās inženierbūvniecības jomās.
Specializēto būvdarbu apjomi turpināja pieaugt visstraujāk, pieauguma tempam sasniedzot 7,8% salīdzinājumā ar 2019.gada 3.ceturksni. Aktivitāte palielinājās gandrīz visās specializēto būvdarbu jomās, izņemot ēku nojaukšanu un būvlaukuma sagatavošanu.
2020.gada 3.ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits sasniedza 1377 būvatļaujas. Samazinājums ir par 9,6%, salīdzinot ar 2019.gada atbilstošo periodu. To galvenokārt noteica privātmāju būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita samazinājums. Paredzamā platība ir samazinājusies straujāk; šajā periodā sarukums ir 22,4%.
Attiecībā uz būvniecības nozares tuvāko ceturkšņu attīstību saglabājas samērā piesardzīgas prognozes. Taču koronavīrusa negatīvās tendences pastiprina nenoteiktību par iespējamo attīstību.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja Jānis Ušpelis, EM Analītikas dienesta ekonomists.
Atbildēt