Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens uzskata, ka pēc pirmās ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī valdībai bija pietiekams laiks, lai sagatavotos otrajam pandēmijas krīzes vilnim. Tomēr šī brīža haotiskās rīcības norāda, ka daļa nozīmīgu mājas darbu nav veikti, radot bažas par valdības un valsts iestāžu gatavību ārkārtas situācijai.
Šodien komisija turpinās vērtēt atbildīgo institūciju rīcības ārkārtas situācijā – Aizsardzības ministrijas izveidoto iepirkumu sistēmu un veiktos iepirkumus ārkārtējās situācijas periodā pavasarī, kā arī Iekšlietu ministrijas izlietoto finansējumu individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei.
Ja piektdien tiks izsludināta jauna ārkārtas situācija valstī, Saeimas komisija savā darbā pievērsīs pastiprinātu uzmanību valdības pieņemtajiem lēmumiem un to izpildes kvalitātei, kā arī turpinās izvērtēt iepriekšējās ārkārtas situācijas lēmumus, liekot atskaitīties atbildīgajām institūcijām un skaidrot rīcību pamatotību.
Komisijas vadītājs kā savas prioritātes jaunās ārkārtas situācijas kontekstā redz, pirmkārt, caurspīdīgu un atklātu procesu valsts un pašvaldību iepirkumiem, kas netika nodrošināts pirmajā ārkārtas situācijā, kā arī efektīvu un viegli pielietojamu kompensāciju sistēmu uzņēmējdarbībai, kas netika sasniegts, piemēram, ar dīkstāves pabalstiem, kas bija pazemojošs process daudziem uzņēmumiem, kam sekoja atteikumu.
Kaspars Ģirģens: “Komisijā esam daudz apskatījuši un analizējuši iepriekšējās ārkārtas situācijas valstī lēmumus un atbildīgo institūciju rīcības, sākot no masku iepirkumiem līdz pat dīkstāves pabalstiem uzņēmējiem. Par daudzām lietām ir palikusi rūgtuma sajūta ar vairāk jautājumiem nekā atbildēm. Šī brīža lēmumi valdībā liek uzdot jautājumu, vai šos piecus mēnešus no jūnija līdz novembrim esam gudri izmantojuši, lai sagatavotos jaunam pandēmijas uzliesmojumam? Tikai šobrīd tiek sākts domāt par akreditētu testēšanas laboratoriju izveidi, kā paplašināt slimnīcās gultas vietu skaitu pie pieaugoša slimnieku skaita, kā nodrošināt stacionāro un ambulatorisko aprūpi citiem pacientiem, kā veikt mācību procesu skolās attālināti un nodrošināt ar datoru skolēnus, kuru rīcībā to nav. Viens no svarīgākajiem sektoriem valsts izdzīvošanai ir uzņēmējdarbība, kas šobrīd jūtas visapdraudētākā, jo ar to vispār nenotiek dialogs Veselības un Finanšu ministrijas līmenī.”
Kā galvenos riskus komisijas vadītājs pauž iepirkumu procedūru caurskatāmību, skaidri definētus rīcību plānus pie saslimušo skaita palielināšanās un atbalstu uzņēmējdarbības sektoram. Pirmajā posmā vislielāko neuzticēšanos radīja individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumi, kā arī policejiskā pieeja uzņēmējdarbības sektoram.
Informāciju sagatavoja Kaspars Ģirģens, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs.
Atbildēt