Žurnāla 2. numurā rakstījām, ka uz Saeimu tiek virzīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), ko izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu darba grupa. Šobrīd daudz darīts, lai paātrinātu procesu. 16. maijā Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi PIL grozījumus, lai panāktu negodīgas konkurences un birokrātijas mazināšanu, kā arī iepirkumu procedūras vienkāršošanu.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons stāsta, ka darba grupai ir izdevies apdzēst iepirkumu sistēmas problēmu ugunsgrēku, un uzsver pozitīvos ieguvumus gan uzņēmējiem, gan valstij. Piemēram, Saeimas atbalstītie grozījumi paredz, ka Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras būs jārīko gadījumos, kad plānotā iepirkuma līguma summa ir 30 000 latu. Savukārt gadījumos, kad paredzamā līguma summa nesasniegs šo slieksni, varēs piemērot vienkāršotas iepirkuma procedūras. „Ekonomika aug, tādu darījumu ir daudz,” skaidro Mēkons, norādot arī uz iepirkumu procedūras norises paātrināšanu un dažādu sarežģītu nianšu vienkāršošanu.
Mazinās negodīgu konkurenci un sarežģītos gadījumos ļaus konkursa nosacījumus izstrādāt vairākos posmos
Ivars Mēkons stāsta, ka darba grupa ir panākusi arī, lai PIL tiktu ierakstīts: ja uzņēmums iepriekš citos konkursos nav pildījis līguma nosacījumus, tas ļautu izslēgt pretendentu no tālākas piedalīšanās iepirkuma konkursā, rezultātā stimulējot godīgu konkurenci. „Var rasties situācija, ka pretendents šajā konkursā ir iesniedzis formāli labāko piedāvājumu (par kura ticamību gan rodas objektīvas šaubas), un tas formāli būtu jāatbalsta, bet citos konkursos nav pildījis visus līgumā paredzētos nosacījumus. Tas nebūtu pareizi,” norāda Mēkons un uzstāj, ka valstij ir jāatbalsta godīga konkurence.
„Gadījumos, kad tirgus, tehnisku, juridisku, finansiālu vai citu apstākļu dēļ jau sākotnēji ir objektīvi apgrūtināta iespēja izstrādāt detalizētas prasības, ir pieļaujams konkursa dialogs. Tas ir, tagad varēs vispirms izstrādāt vispārīgus principus, pēc tiem atlasīt iespējamos pretendentus, bet vēlāk precizēt jau detalizētāk, lai noteiktu labāko piedāvājumu. Tādējādi varēs saprast, ko tirgus ir gatavs un spējīgs piedāvāt, un izvairīties no nereālu konkursa noteikumu uzstādīšanas,” skaidro darba grupas vadītājs. Iepriekš šāda situācija bija iespējama tikai ar Publiskās privātās partnerības projektiem. Paredzams, ka grozījumi līdz ar Saeimas balsojumu varētu stāties spēkā 1. jūlijā. Atgādinām, ka šie grozījumi paredzēs arī, ka uzņēmējiem vairs nebūs jāprasa izziņas no valsts iestādēm; tās iegūs pats pasūtītājs.
Ieviesīs depozītus nepamatotu sūdzību mazināšanai
Paralēli darba grupā tiek domāts par to, kā mazināt absurdās un nepamatotās sūdzības, par kurām ir pamatotas bažas, ka ar formāliem pasākumiem, iesniedzot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, ir mēģinājumi traucēt skaistu dzīvi uzvarējušam uzņēmējam. „Noliegt šādu praksi būtu dzīvot Alises brīnumzemē,” tā Ivars Mēkons.
Kā iespējamie risinājumi darba grupā tiek apspriesta iespēja ieviest depozītu, kas atgūstams, ja sūdzību atzīst par pamatotu; kā arī IUB tiesības izvērtēt, vai sūdzības izskatīšanas laikā jāuzliek aizliegums slēgt līgumu ar uzvarētāju. Abi mehānismi ir ierasta kārtība citās, īpaši vecajās ES dalībvalstīs.
Iepirkums ir nevis formāla matemātiska spēle, bet mehānisms, kā godīgas konkurences ceļā tiek panākts nodokļu maksātājiem labākais risinājums. „Galvenais ir godīga konkurence,” atzīst Mēkons. „Arī uzņēmēju vidū ir melnās avis. Valsts uzdevums ir raudzīties, lai baltās avis melno avju rīcības dēļ necieš un neapjūk. Valstij ir jānāk pretī godīgiem uzņēmējiem un jāskatās, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu tērēta godīgi.” Mēkons norāda, ka nākotnē būtu jādomā arī par pārsūdzības sistēmu uzlabošanu, piemēram, būtu svarīgi paātrināt tiesu procesus.
Teksts: LAURA PRANCĀNE
Atbildēt