KNAB: Pēdējos gados Latvijā vidējais kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro

Laikā no 2013. līdz 2019.gadam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prokuratūrai kriminālvajāšanai nodotajos kriminālprocesos vidējais piedāvāto, apsolīto vai nodoto kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Šajos gados KNAB izmeklētajās lietās lielākais kukulis bijis viens miljons eiro, bet mazākais – 100 eiro.
Kukuļa apjoms ir atkarīgs no sniegtā “pakalpojuma” sarežģītības, respektīvi, jo sarežģītāka lieta, kurā iesaistītas augstāka līmeņa amatpersonas vai tiek sniegts augsta riska pakalpojums, arī kukuļa apjoms ir lielāks, savukārt, jo “vienkāršāks” pakalpojums – jo mazāka kukuļa summa, secināts birojā.
KNAB nevarot izpaust informāciju par koruptīvu noziedzīgu nodarījumu sadalījumu pa pilsētām un novadiem, jo šo informāciju birojs izmanto sava ikdienas darba un aktivitāšu plānošanā.
Birojā norādīja, ka lielāks iespējamu noziegumu skaits ir galvaspilsētā Rīgā, ņemot vērā, ka tā ir Latvijas lielākā pašvaldība un tajā atrodas nozīmīgākās valsts iestādes, tiesībsargājošo un tiesu institūciju centrālās iestādes, vadošās veselības aprūpes un izglītības iestādes, kā arī daudzu partiju centrālie biroji.
Arī pārējās Latvijas lielākās pilsētas un reģionālie centri ir pakļauti lielākiem korupcijas riskiem salīdzinājumā ar mazāka mēroga novadiem un pilsētām, atzīmē KNAB.
Salīdzinājumā ar situāciju pirms Covid-19 izraisītās krīzes iestāšanās, korupcijas riski ir pieauguši iepirkumos, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu. Vienlaikus birojā atzina, ka līdz šim KNAB nav konstatējis nedz koruptīvus noziegumus, nedz interešu konflikta gadījumus, analizējot Covid-19 krīzes pārvarēšanas vajadzībām veiktos iepirkumus.
KNAB šogad sācis 30 kriminālprocesus, bet prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījis 11 kriminālprocesus.
Papildus minētajam KNAB ir pieņēmis 72 lēmumus par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Iepriekšminētais izskaidrojams ar aktīvu sabiedrības iesaisti un informācijas sniegšanu saistībā ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuru izmeklēšana ir KNAB kompetencē.
Turklāt 22 gadījumos, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, KNAB amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par kriminālprocesu izbeigšanu.