Iepirkumu līgumu veidi un tehniskās specifikācijas

Šajā nodarbībā aplūkosim iepirkumu līgumu veidus, noskaidrosim, kas ir CPV un kāpēc to lieto, kā arī to,kāda ir tehnisko specifikācijunozīme iepirkumos. Šoreiz tas būs tikai ieskats tehniskajos specifikāciju pamatjautājumos, bet nākamajā numurā analizēsim katru iepirkuma veidu atsevišķi, vienlaikus aplūkojot arī dažus praktiskus piemērus.

Kā zināms, valsts un pašvaldību iestādes iepērk gan preces, gan pakalpojumus, gan būvdarbus. Visi minētie iepirkumu veidi nodrošina iestādes funkcijas. Katra publiska iepirkuma procesa rezultātā tiek parakstīts iepirkuma līgums. Tie atšķiras ar to, ka katrā konkrētā gadījumā līgums tiek noslēgts par atšķirīgu iepirkuma priekšmetu.
Iepirkumu līgumu veidi ir:

1) būvdarbu līgums;
2) piegādes līgums;
3) pakalpojuma līgums.

Līgumu veidi tiek izdalīti atsevišķi, jo katram no tiem ir atšķirīgi principi, kā veidot aprakstu – tehniskās specifikācijas – un kādu iepirkuma metodi piemērot, lai konkrēto līgumu rezultātā varētu parakstīt.

Iepirkumu līgumu veidu klasifikācijai tiek izmantoti CPV kodi. CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodi piemērojami publiskajam iepirkumam, lai standartizētu norādes, kuras izmanto pircēju iestādes sava iepirkuma priekšmeta norādīšanai, proti, lai vienkāršā veidā palīdzētu piegādātājiem saprast, kādu iepirkuma priekšmetuparedzēts iepirkt, jo CPV kods norāda iepirkuma priekšmeta veidu:

CPV kodi nesniedz pilnu informāciju par iepērkamo preci, pakalpojumu vai būvdarbu, betdod vispārīgu norādi par iepirkuma priekšmetu, kura jāietver sludinājuma veidlapā un iepirkuma dokumentācijā. CPVkodu klasifikācija tika izveidota ar mērķi vienkāršot paziņojumu par konkursu publicēšanas procesu.

CPV uzdevumi:

• atvieglot paziņojumu uztveramību attiecībā pret potenciālajiem pretendentiem;
• līgumu priekšmetu apzīmēt tā, lai to automātiski iztulkotu citās Eiropas Kopienas oficiālajās valodās;
• dot iespēju uzņēmējiem precīzāk atrast viņus interesējošos konkursus Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī (ar Eiropas Savienības valstu izsludinātajiem iepirkumiem var iepazīties Eiropas Savienības oficiālā vēstneša pielikuma TED mājaslapā http://ted.europa.eu/TED/main/HomePage.do), kurā izsludināti visi iepirkumu paziņojumi (ar paredzamo līgumcenu piegāžu/pakalpojumu iepirkumos – sākot no 92 053 latiem, bet būvdarbu iepirkumos – sākot no 3 540 500 latiem), tādējādi atvieglojot uzņēmējiem pieeju publiskā iepirkuma līgumiem.

Sīkāku informāciju par CPV kodiem var atrast IUB interneta mājaslapā sadaļā Iepirkumu izziņošana apakšsadaļā Klasifikācija, aktivizējot saiti http://www.iub.gov.lv/iubcpv.

Iepazīstotiesar PIL saturu, jāņem vērā, ka PIL nebeidzas ar likuma pantiem un pārejas noteikumiem. PIL ir divi (2) pielikumi, kas ir būtiska PIL sastāvdaļa. PIL 1.pielikumā ir iekļauti visi būvdarbu veidi, savukārt 2.pielikumā – visi pakalpojumu veidi.

Būvdarbu līgums. Tā parakstīšanas rezultātā iepirkuma priekšmets ir PIL 1.pielikumā minētie būvdarbi vai arībūvdarbi kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šī likuma izpratnē ir kopējais PIL 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim. Piemēri:

• būvdarbu veikšana, piemēram, mājas X rekonstrukcija;
• būvdarbu veikšana+būvprojektēšana, piemēram, katlu mājas rekonstrukcija (SIA Buv izstrādā gan tehnisko projektu, gan veic būvdarbus, vadoties pēc sava izstrādātā tehniskā projekta);
• jaunas ēkas būvniecība, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība.

Piegādes līgums. Piegādes līguma parakstīšanas rezultātā iepirkuma priekšmets ir preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana. Piemēri:

• preču pirkums – kancelejas preču piegāde (kancelejas preču iegāde un to piegāde pircēja norādītajā adresē);
• preces iegāde uz nomaksu – automašīnas iegāde operatīvajā līzingā(operatīvais līzings ir auto ilgtermiņa noma, nevis iegāde. Šajā gadījumā pircējs maksā par nolietojumu un aizdevumu, nevis par pašu auto. Līzinga perioda beigās automobilis nenonāk pircēja īpašumā. Līzinga devējs, jau noformējot līzingu, parasti uzreiz noslēdz arī atpirkuma līgumu (tādā gadījumā atpirkuma summa veido arī iepirkuma paredzamo līgumcenu, kas savukārt ietekmē PIL noteikto iepirkuma metodes piemērošanu) ar automašīnas dīleri/pārdevēju par vērtību, kādu automobilim pēc līzinga perioda beigām prognozē pārdevējs. Šī iemesla dēļ operatīvajam līzingam ir nobraukuma ierobežojums, tāpat arī tiek pieprasīts, lai auto būtu tikai dabiskais nolietojums, bet ne citi bojājumi. Operatīvā līzinga priekšrocība ir salīdzinoši zemāka ikmēneša maksa. Šo līzinga veidu ieteicams izvēlēties, ja ar auto grasāties braukt tikai dažus gadus, bet pēc tam mainīt to pret jaunāku, vai arī, ja jums ir ļoti mazs nobraukums gadā. Pēc perioda beigām jums būs izvēle – izpirkt auto par atlikušo vērtību (nevis tirgus cenu) vai meklēt jaunu);
• preces noma – biroja tehnikas noma uz diviem mēnešiem;
• preces noma ar izpirkuma tiesībām – autotransporta līdzekļa iegāde finanšu līzingā (finanšu līzingam ikmēneša maksājums ir lielāks, bet pēc līzinga perioda beigām auto nonāk pircēja īpašumā. Ja pēc tam vēlaties jaunu braucamo, veco auto var izmantot kā pirmo iemaksu nākamā spēkrata iegādei);
• preču iegāde ar iebūvēšanu – virtuves mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana (iebūvēšana).

Pakalpojumu līgums. Pakalpojuma līguma parakstīšanas rezultātā iepirkuma priekšmets publiskiem pakalpojumu līgumiem – šī likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir šī likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja tajā iekļauta arī šī likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu. Piemēri:

• pakalpojuma līgums, piemēram,telpu tīrīšanas pakalpojumi;
• pakalpojuma līgums, kurā finansiāli nebūtiskāko daļu aizņem prece, piemēram, apsardzes sistēmas izveide un apsardzes pakalpojumu nodrošināšana 12 mēnešus;
• pakalpojuma līgums, kurā finansiāli nebūtiskāko daļu aizņem būvdarbi, piemēram,interneta tīkla izveide (t.sk. ievilkšana).

PIL 2.pielikumam ir divas daļas:

• A daļas pakalpojumi (1.–16.kategorija), kuru iepirkšanai piemēro PIL noteiktās iepirkuma metodes: mazo iepirkumu un iepirkuma procedūras (atklāts/slēgts konkurss, sarunu procedūra 62./63.pants, metu konkurss un konkursa dialogs), piemēram, tehniskā projekta izstrāde ceļa posma 11,2–23,9 km rekonstrukcijai;
• B daļas pakalpojumi (17.–27.kategorija), kuru iepirkšanai piemēro atvieglotu iepirkuma veikšanas kārtību, kas atrunāta PIL 8.panta septītajā daļā, piemēram,apsardzes pakalpojumu saņemšana iestādē Y, peldbaseina noma sporta nodarbību novadīšanai skolēniem;
• jauktie A un B daļas pakalpojumi:
• A daļas pakalpojumu vērtība lielāka par B daļas pakalpojumu vērtību – iepirkuma veikšanai piemēro PIL noteiktās iepirkuma procedūras un mazo iepirkumu,
• B daļas pakalpojumu vērtība lielāka par A daļas pakalpojumu vērtību – iepirkumu veic atbilstoši PIL 8.panta septītajā daļā noteiktajai kārtībai (ja līgumcena ir 20000 latu vai lielāka) vai PIL 8.1 pantu (t.sk. 8.1 panta desmito daļu).

Vienlaikus jānorāda, ka ir iepirkumu veidi, kas iepērkami, piemērojot atšķirīgu iepirkuma metodi (skatīt tabulu Iepirkuma veidi un piemērojamās iepirkuma metodes), kā, piemēram, B daļas pakalpojumus vienmēr iepērk, pamatojoties uz PIL 8.panta septītās daļas nosacījumiem, lai gan PIL neliedz arī šiem pakalpojumiem piemērot iepirkuma procedūras, proti, atklātu vai slēgtu konkursu.

Iepirkuma veidi un piemērojamās iepirkuma metodes

Tehniskās specifikācijas
Katra iepirkuma veida aprakstu – tehniskās specifikācijas – veido, pamatojoties uz PIL 17.pantu. Tehniskā specifikācija ir svarīgākā iepirkuma dokumentu sastāvdaļa, jo no tās kvalitātes ir atkarīgs, cik lietderīgs iepirkuma priekšmets būs iepirkts.Tehniskā specifikācija ir dokuments, kurā pircējs iekļauj visas prasības par iepirkuma priekšmeta veidu, kvalitāti, apjomiem, proti, tas apraksta, kāda ir pircēja konkrētā vajadzība. Kā noteikt, kāda ir pircēja vajadzība? Par iepirkumu plānošanas jautājumiem, tirgus izpētes un vajadzības noteikšanas jautājumiem bija rakstīts žurnāla Iepirkumi 2.numura Iepirkumu ABC, nodarbībā Iepirkumu plānošana.

Tehniskā specifikācija kā iepirkuma dokuments tiek gatavots visās iepirkuma procedūrās (atklāts/slēgts konkurss, sarunu procedūra, metu konkurss) un arī, iepērkot B daļas pakalpojumus. Mazajos iepirkumos gan nav šāda nosacījuma gatavot tehnisko specifikāciju, lai gan PIL neliedz idejas par tehnisko specifikāciju sastādīšanas principiem aizņemties no PIL 17.panta. Mazajos iepirkumos pircējs savu vajadzību definē kā pamatotas un objektīvas prasības attiecībā pret iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā.

Tehnisko specifikāciju nozīme

• Tehniskajām specifikācijām jānodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem, un tās nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumos.
• Tas nozīmē, ka aprakstā nevar iekļaut norādes uz iepērkamā produkta zīmolu, preces nosaukumu, precīziem tehniskajiem izmēriem. Piemēram, nedrīkst norādīt, ka pasūtītājs vēlas iegādāties tieši markas AUDI A6 Avant automašīnu.
• Tehnisko specifikāciju mērķis ir aprakstīt iepirkuma priekšmetu, lai pasūtītājs saņemtu tā vajadzībām atbilstošus piedāvājumus, kā arī spētu tos objektīvi novērtēt un salīdzināt.
• Tas nozīmē, ka it īpaši, gatavojot preču tehniskās specifikācijas, nevajadzētupārrakstīt vairāku piegādātāju mājaslapā internetā esošo informāciju un šo informāciju iekļaut iepērkamā produkta tehniskajās specifikācijās, kā rezultātā plānots iepirkt produktu, kas, iespējams, pat vēl nav izgudrots. Piemēram, gatavojot tehnisko specifikāciju videoprojektoram, tajā iekļaujam prasības, tehniskos parametrus un funkcionālās priekšrocības no dažādu videoprojektoru ražotāju produktiem, kas kopsummā nedod iespēju kādam uzņēmējam iesniegt piedāvājumu, jo šādu produktu vēl nemaz neražo, proti, tāds vēl nav izgudrots.
• Tehniskās specifikācijas sagatavo, ievērojot pasūtītāja objektīvās vajadzības, neiekļaujot norādes, kas rada nepamatotas priekšrocības konkrētiem piegādātājiem un nepamatoti ierobežo ieinteresēto piegādātāju loku.
• Tas nozīmē, ka objektīvas vajadzības tiek noteiktas, vadoties pēc iepērkamā produkta turpmākāpielietojuma–pēc tā funkcionalitātes, faktiskajiem izmēriem, nevis, pārrakstot informāciju no konkrēta uzņēmuma mājaslapā ievietotā produkta apraksta vai nokopējot cita pasūtītāja nolikumā iekļauto informāciju. Rezultātā, iespējams, tiek iepirkts produkts, kas neder vienam iepircējam, bet varbūt derēja citam. Piemēram, pārtikas produktu iepirkumā nedrīkst norādīt, ka vajadzīgs tieši biezpiena sieriņš Kārums ar šokolādes glazūru ar svaru – 45g, jo norādot gan precīzu svaru, gan ražotāja doto nosaukumu, piedāvājumu liegts iesniegt citiem šāda tipa sieriņu ražotājiem un tirgotājiem.

Tehnisko specifikāciju pieejamība
Nu jau vairākus gadus, tas ir, kopš 2010.gada 15.jūnija, tehniskās specifikācijas kopā ar konkursa nolikumu ir publiski pieejamas, proti, PIL 30.pants nosaka, ka pircējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem (t.sk. B daļas pakalpojumu iepirkumos) un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot ar attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi. Savukārt mazajos iepirkumos saskaņā ar PIL 8.1 panta ceturto daļu pircējs prasības pret iepirkuma priekšmeti ievieto savā mājaslapā.

Nākamajā nodarbībā aplūkosim katra iepirkuma veida tehnisko specifikāciju veidošanas principus.

Teksts: Astra Bērziņa