Būvdarbu līgumu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ar pilnsabiedrību “RERE BŪVE 1” (turpmāk – būvnieks) parakstīja 2018. gada 3. jūlijā, savukārt būvlaukuma pieņemšanas-nodošanas aktu – 2018. gada 4. septembrī. Pagalma ēku demontāžas darbus sāka 2018. gada 11. septembrī, vienlaikus risinot jautājumus par konstatētajām projekta nesaistēm jeb nepilnībām un nepieciešamajām izmaiņām, norāda SIA “RERE Būve” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.
“Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukcija ir ne vien mūsu profesionālais izaicinājums, bet arī goda lieta. Mēs – AS “RERE GRUPA” darbinieki, būvnieki, administrācijas pārstāvji, restauratori, projektētāji un vadība – dzīvojam šajā valstī un lieliski apzināmies JRT lomu un nozīmi mūsu sabiedrībā, tai skaitā arī pašas teātra vēsturiskās ēkas un tās atrašanās vietas nozīmi,” uzsver SIA “RERE Būve” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.
Noslēgtais līgums paredz šādu atbildības sadalījumu – VNĪ kā Pasūtītājs atbild par projekta uzsākšanu un attīstību, Pasūtītājs noslēdzis līgumu ar projektētājiem, kas atbild par projektēšanu un risinājumu izstrādi, bet ar Būvuzņēmēju ir noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu.
Strīdus situācija, kāda ir izveidojusies ar JRT, ir tikai viens atsevišķs gadījums, kas raksturo plašāku, visas būvniecības nozares problēmu – precīzu atbildību sadalījumu. Rīkojot konkursu par JRT rekonstrukciju, Pasūtītājs izlēma projekta daļas sadalīt – projektēšanai bija atsevišķs konkurss un būvniecībai atsevišķs. Pie šāda projekta attīstības modeļa, kurā būvniecība un projektēšana ir nodalītas, būvnieks var uzņemties atbildību par būvniecību, bet ne par projekta risinājumiem. Šādā atbildības sadalījumā īpaša loma ir Pasūtītāja kompetencei un atbildībai, jo jāizprot ne tikai projekta sarežģītība, bet, vienlaicīgi to vadot, jākoordinē un jāveicina sadarbība starp visām būvniecībā iesaistītām pusēm, saka Valdis Koks.
Viņš arī norāda, ka attiecībā uz būvprojektu realizēšanu pēc principa “projektē un būvē”, RERE GRUPA ir realizējusi virkni projektu pēc šādiem noteikumiem, piemēram – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa 1. kārtas būvniecība, Ogres novada sociālā dienesta ēkas pārbūve u. c. projekti. Katrai metodei ir savas priekšrocības un trūkumi, bet izvērtējot, kā realizēt projektu, Pasūtītājs parasti ņem vērā konkrēto projektu, blakus apstākļus, situāciju.
Neskatoties uz to, ka šī konkursa iepirkumā nebija definēta prasība obligāti lietot BIM (building information modelling) modeli, Būvuzņemējs par saviem līdzekļiem šī projekta arhitektūras un būvkonstrukciju sadaļai to izveidoja, kas ļāva laicīgāk konstatēt maksimāli daudz nepilnību. Novērtējot BIM priekšrocības un sava inženierresursa iesaisti, lai maksimāli efektīvi, sadarbībā ar projektētāju varētu risināt nepilnības, būvnieks piedāvāja pilna BIM modeļa izstrādi un iegādi. Jāatzīmē, ka izstrādāts BIM modelis ir efektīvi pielietojams arī pēc būvniecības pabeigšanas, respektīvi, ēkas uzturēšanas laikā, norāda Valdis Koks.
Par darbu gaitu JRT projektā
2018. gada 17. oktobrī būvnieks uzsāka pāļu urbšanas darbus iekšpagalmā, bet 2018. gada 22. novembrī būvuzņēmuma atbildīgais būvdarbu vadītājs, reaģējot uz Ģertrūdes ielas 30 iedzīvotāju sūdzībām par konstatētajām plaisām telpās, ar ierakstu būvdarbu žurnālā apturēja pāļu izbūves darbu veikšanu un turpmāku pāļu izbūvi.
Lai darbus turpinātu, būvniecībā iesaistītās puses – Būvuzņēmējs, Pasūtītājs, Projektētājs sākotnēji vienojās turpināt centrālo pāļu izbūvi, kamēr tiek meklēts alternatīvs Projekta risinājums urbpāļu sienas izbūves darbu turpināšanai. Visas puses vienojās, ka svarīgi noskaidrot blakus apbūves sēšanās iemeslus, turpināt veikt plaisu monitoringu un vienlaicīgi izstrādāt jaunu risinājumu urbpāļu sienas izbūves darbu turpināšanai.
“Būvuzņēmējs darbus veica atbilstoši tehniskā Projekta risinājumam un saskaņotajam darbu veikšanas projektam, ko bija saskaņojis pirms pāļu izbūves. Pāļu izbūves laikā nedz VNĪ pārstāvis – būvuzraugs, nedz autoruzraugi nav fiksējuši nekādus pārkāpumus un attiecīgi par tādiem nav ierakstu būvžurnālā,” atgādina Valdis Koks.
2018. gada decembrī gan Pasūtītājs, gan Būvuzņēmējs pasūtīja vairākas ekpertīzes. Tika veikta esošo kaimiņu ēku apsekošana, kā arī situācijas izvērtēšana par sēšanās iemesliem. Ekspertu atzinumos norādīts, ka jāturpina veikt blakus esošo māju monitorings, un jāmeklē un jāizstrādā jauns, alternatīvs tehnoloģisks risinājums ēkas pamatu izbūvei, kurā pilnībā ņemta vērā ietekme uz blakus esošajām ēkām, kā arī veikti papildu pasākumi grunts stabilizācijai. Būvuzņēmēja piesaistītie ārvalstu eksperti norāda, ka, lai arī vibrācijas varētu radīt kādu ietekmi, tomēr primāri jāvērtē izvēlētais risinājums, nevis vibrācijas.
Strīds un priekšlikumi tā atrisināšanai
Jautājums tika risināts gan būvniecības sapulcēs, gan piesaistot citas institūcijas, piemēram, Būvniecības valsts kontroles biroju. Pozitīvs pavērsiena punkts ceļā uz risinājumu bija 2019. gada 16. jūlija sanāksme būvobjektā, kurā piedalījās visas iesaistītās puses. Tikšanās laikā tika izrunātas visas esošās problēmas un to iespējamie risinājumi. Tika panākta vienošanās par vairākiem jautājumiem un termiņiem, tostarp puses vienojās, ka 2019. gada 30. jūlijā būvnieks iesniegs jaunā risinājuma detalizētu darbu izpildes grafiku.
Tomēr, neskatoties uz problemātiskā jautājuma ievirzi pozitīvā risinājumā, 2019. gada 23. jūlijā Būvuzņēmējs saņēma Pasūtītāja paziņojumu par līguma vienpersonisku izbeigšanu JRT rekonstrukcijas projektā.
Būvnieka ieskatā šis Pasūtītāja valdes lēmums ir nepamatots, jo izteiktie pārmetumi par darbu kvalitāti un drošības pārkāpumiem netika balstīti uz faktiem vai dokumentāliem pierādījumiem. Redzot, ka šāda līguma izbeigšana ne tikai apdraud visa projekta realizāciju, bet arī Būvuzņēmēja likumiskās tiesības, Būvuzņēmējs vērsās tiesā ar prasību līguma uzteikšanu atzīt par spēkā neesošu.
2019. gada 14. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par prasības nodrošinājumu, rezultātā aizliedzot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ, Pasūtītājs) kā Pasūtītājam Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai; aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju; aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.
Vienlaikus izprotot, cik nozīmīga ir projekta izpilde termiņā, lai nezaudētu ES līdzfinansējumu, kā arī, lai kavēšanās neliktu šķēršļus citu kultūras projektu attīstībai Miera ielā, būvnieks turpina meklēt tik nepieciešamos kompromisus, lai turpinātu realizēt projektu esošā līguma ietvarā. Jauna iepirkuma rezultātā būvdarbu izpildes termiņi neglābjami pagarināsies, turklāt finansiāla ieguvuma no šādas rīcības nebūs.
Tāpēc, neskatoties uz to, ka ir uzsākta tiesvedība par līguma laušanas tiesiskumu un ka darbi būvobjektā ir apturēti, būvnieks turpina strādāt pie projekta attīstības un ir sagatavojis skaidrus un īstenojamus priekšlikumus.
Mierizlīguma piedāvājums
2019. gada 22. augustā, atsaucoties ekonomikas un kultūras ministru aicinājumam sēsties vēlreiz visām pusēm pie sarunu galda, Pasūtītājs organizēja tikšanos. Tās laikā Būvuzņēmējs no savas puses iesniedza Pasūtītājam mierizlīguma piedāvājumu. Ņemot vērā izveidojušos apstākļus, kad nepieciešams cits tehnoloģisks risinājums ēkas pamatu izbūvei, kā arī segt bojājumu novēršanas un projekta dīkstāves izmaksas, kopējais sadārdzinājums veido 2,6 miljonus eiro, bet ņemot vērā, ka daļu no papildu izmaksām segt uzņemas Būvuzņēmējs, tad piedāvājums ietver priekšlikumu Pasūtītājam segt 1,6 miljonus eiro. Papildus piedāvājumā ietverts arī priekšlikums, ka būvnieks izstrādā trūkstošos vai neprecīzos projekta risinājumus sadarbībā ar Projektētāju, kurš tos vērtē un apstiprina. Šāds kompromiss lielā mērā atvieglotu koordinējošo un pārraugošo darbu Pasūtītājam un ļautu raitāk virzīties ar darbu izpildi.
2019. gada 28. augustā būvniecībā iesaistītās puses tikās ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, kurš aicināja rast strīda risinājumu mediācijas ceļā. Šajā dienā, papildinot 2019. gada 22. augustā izteikto mierizlīguma piedāvājumu un saņemot papildus informācijas pieprasījumu no Pasūtītāja, Būvuzņēmējs iesniedza detalizētāku būvdarbu izpildes kalendāro grafiku un izvērstākas aprēķinu tāmes. Vienlaikus būvnieks jau gatavo un iesniegs papildu informāciju arī par mierizlīgumā piedāvātajiem tehniskiem risinājumiem un plānoto darba organizāciju.
Tā kā “RERE Būve 1” ir ieinteresēta mierizlīgumā un abpusēji konstruktīva dialoga ceļā nonākt pie rezultāta – atsākt būvēt JRT, lai būvi nodotu līdz 2022. gada 31. martam, būvuzņēmējs ir gatavs sniegt konkrētas atbildes un skaidrojumus ne tikai iesniedzot tos vēstuļu sarakstes formātā, bet arī faktiski, atgriežoties pie būvsapulču formāta, kurā speciālisti savā starpā apspriež konkrētus priekšlikumus.
Ja mierizlīguma priekšlikumi netiek atbalstīti
Turpinoties uzsāktajai tiesvedībai, paredzams, ka JRT rekonstrukcija ieilgs vai pilnībā apstāsies. “Būvnieks RERE Būve 1” uzskata, ka līgums ir spēkā, kamēr tiesa nav pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, norāda Valdis Koks: “Tiesvedība nozīmē zaudētu naudu pilnīgi visām pusēm, projekta sadārdzinājumu, ES līdzekļu zaudēšanu, risku to nerealizēt vispār, attālinot jebkurus jaunus plānus citiem kultūras projektiem saistībā ar Miera ielas projektu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, pat izsludinot jaunu konkursu, pabeigt JRT projektu termiņā, kvalitātē un esošajā budžetā objektīvi nebūs iespējams, jo neturpinot būvniecības darbus tagad, pēc jaunā konkursa pats ātrākais, kad iespējams atsākt būvniecību, ir 2020. gada aprīlis.”
Komunikācija un sadarbība
Ikviens izteikums un apgalvojums būtu jābalsta faktos. Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvniekam nav tiesību strādāt citādi kā vien pēc tehniskā projekta, un nepilnību novēršana bez nepieciešamajiem saskaņojumiem ir uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.
Kaut arī visiem ir viens mērķis – realizēt projektu, būvniecība nav vienkāršs process, jo ir daudzi iesaistītie, daudz neparedzētu problēmsituāciju, daudz viedokļu. Būvnieks ir pārliecināts, ka noņemot apvainojumus (arī personīgus) un sakāpinātās emocijas, ir iespējams saskatīt ceļus, kā tikt līdz problēmas risinājumam.
Atbildēt