Ne mazums publisku pārmetumu no “ReRe Būve 1” izskanējuši par pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” nekompetenci. Ja arī iepriekš bijis skaidrs, ka šajā projektā viegli nebūs strādāt, tā nonākšanu līdz pilnīgai dīkstāvei jeb apturēšanai arhitektei bijis neiedomājami prognozēt. Jāņem vērā, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) kompleksa rekonstrukcijas projektā ir izstrādātas 43 sadaļas, un to risinājumi apkopoti 62 sējumos. Tiek norādīts, ka visi šie risinājumi izstrādāti atbilstoši pasūtītāja (VNĪ) projektēšanas uzdevumam, savukārt tas izstrādāts kopā ar Jaunā Rīgas teātra komandu. Pašreizējā situācijā vissvarīgāk nenonākt pie nepareiziem secinājumiem, pieņemot nepareizus un bīstamus lēmumus par turpmāko rīcību, pārliecināta ZAIGA GAILE. Tikpat stipri arhitekte ir pārliecināta, ka JRT tomēr uzbūvēs, jo citādi nevar būt!
-Kāds ir Jūsu viedoklis, kā vērtējat izveidojušos situāciju?
– Būvnieki neievēroja būvprojekta prasības, t.sk. neizraka vecos pamatus un to vietā neatbēra rupju smilti, pieļāva vibrācijas un tādā veidā bojāja blakus esošo apbūvi. Viņi ieurbās vecos pamatos, kuri bija cieši pieguloši pie kaimiņu mājas pamatiem. Ir pieļauti vēl citi pārkāpumi. Un ir pamatotas aizdomas par to, ka ir pārkāptas vēl citas tehnoloģiskās prasības. Darbi tika apturēti. Kopš būvdarbu uzsākšanas ir pagājis vairāk nekā gads, darbi būvlaukumā ir veikti mazāk nekā 3% apjomā. Sapulču, runu un sarakstes ir bijis vairāk nekā reālās būvniecības.
– Izskanējuši publiski apgalvojumi no būvnieka “ReRe Būve” par pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” nekompetenci, sagatavojot projektu. Kā komentējat šos apgalvojumus?
– Jā, tagad būvnieki stāsta, ka teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Runa ir par būvniecības darbu veikšanas gaitā nepieciešamiem pagaidu stiprinājumiem fasādei, kurus ir iespējams uzstādīt gan no ielas puses, gan no ēkas puses, turklāt bez kuriem varētu arī iztikt veicot pakāpeniskāku ēkas pārbūvi. Pagaidu stiprinājumi, tāpat kā betonēšanas veidņi un turas, sastatnes un daudzas citas lietas, kas ir būvprocesa sastāvdaļa, un kas netiek iebūvētas ēkā, ir būvnieku izvēle un arī būvnieku atbildība. Latvijas būvnormatīva LBN 310-14 “Darbu veikšanas projekts” 7.8. punktā ir noteikts “Darbu veikšanas projektā iekļauj pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus.” Darbu veikšanas projektu, tajā skaitā pagaidu tehnoloģiskās konstrukcijas, ir jāizstrādā būvniekam. Lai palīdzētu būvniekiem, projektētāji fasādes pagaidu balstīšanai sniedza rekomendācijas un konkrētus risinājumus projektā. Būvnieks nevis šos risinājumus piemēroja savām tehnoloģijām, bet gan laika gaitā izmantoja katru iespēju uzdot dažādus jautājumus un bremzēt darbus.
Vēl būvnieks stāsta par to ka “jau konstatēts vairāk nekā 100 kļūdu, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot projekta realizācija vispār nav iespējama”. Vispirms jau jāatzīmē, ka liela daļa no tā saucamajām kļūdām ir tādi precizējumi, ko būvnieks jau sākotnēji uzņemoties būvprojekta realizāciju, tajā skaitā detalizēto darba rasējumu izstrādāšanu, ir apņēmies veikt. Projektā ir norādīts: “jaunu caurumu izvietošanu būvkonstrukcijās jāskaņo AU kārtībā”. Līdz ar to tā saucamās “kļūdas” bieži ir uzdevums detalizētājam, nevis būvprojekta kļūdas. Kaut gan nevar noliegt, ka šādā komplicētā projektā ir iespējamas arī nesaistes, kas gan noteikti ir precizējamas procesā un netraucē projektu savlaicīgi realizēt.
Bet visi šie apgalvojumi tiek izteikti ar mērķi novērst uzmanību no pāļu urbšanas laikā pieļautajiem pārkāpumiem. Mērķis ir novilcināt laiku, pacensties paprasīt papildu naudu un savu pārkāpumu rezultātā radušos blakus māju plaisāšanu pasniegt kā projekta kļūdu. Tiek darīts viss, lai novērstu uzmanību no pamata kļūdas.
– Darbi būvlaukumā tika apturēti pāļu dzīšanas laikā, jo process bojājis apkārtējās ēkas. Vai un kā šie veicamie darbi saistīti ar jau projektā paredzēto?
– Apkārtējo ēku bojājumi it tiešs rezultāts projekta prasību ignorēšanai un pieļautajiem tehnoloģiskajiem pārkāpumiem. Vienkārši skaidrojot, mūsu gruntsgabalā bija vecu māju pamati, tos vajadzēja izrakt un atbērt smilti. Būvnieks šajā vietā ieurba trīs pāļus.
– Vai līdzšinējo darbu laikā arī veiktas kādas izmaiņas jau projektā, vai līdz šim tādas nebija nepieciešams?
Jā, pēc tam, kad darbi ir veikti tā, kā tie ir veikti, ir nepieciešamas izmaiņas projektā. Mēs esam sagatavojuši jaunus risinājumus, kas ņem vērā jau nodarīto kaitējumu – ir sagatavoti jauni risinājumi, kas nodrošina to, ka projektu ir iespējams turpināt.
– Kādas tieši izmaiņas veiktas projektā?
– Visi pāļi, ko būvlaukumā paspēja ieurbt, sacietēja, un nav vairs lietojami tālākā darba procesā. Pie tiem tagad pēc tik ilga laika klāt pieurbt jaunus nav iespējams. Neizbūvēto pāļu vietā ir paredzēta grunts cementēšana. Tā kā ir konstatēts, ka veco pamatu izrakšana nav korekti veikta, ir jānodrošinās pret vismazākajām vibrācijām, kas rodas no urbšanas mašīnām. Tādēļ ir mainītas gan ēkas pāļu, gan arī neizbūvētās pāļu sienas tehnoloģijas. Ēkas pāļu un pamatu risinājumus nācās pārstrādāt lielā apjomā.
– Kādu saredzat tālāko risinājumu, lai būvniecība turpinātos, un teātris atsāktu darbu paredzētajā laikā?
– Būvniecība ir ļoti komplicēts process un kļūdas gadās. Bet melošana un kļūdu slēpšana liedz saprast notikušā cēloņus. Šādu melu rezultātā ir iespējams nonākt pie nepareiziem secinājumiem un pieņemt bīstamus lēmumus par turpmāko rīcību. Turpinājums ir nepieciešams. Bet būvniecība ir jāturpina, visiem saprotot notikušā cēloņus, bez melošanas un kļūdu slēpšanas.
Atbildēt