Šogad Pirmās Lieldienas ir 21. aprīlī un attiecīgi Lielā piektdiena 19. aprīlī, bet Otrās Lieldienas – 22. aprīlī. Latvijā Lieldienas svin dažādi, jo sajaukušās kristīgās un pagāniskās tradīcijas.
Ja kristiešiem Lieldienas saistās ar Kristus augšāmcelšanos, tad tautas tradīcijas Lieldienās godina pavasara saulgriežus, godina sauli, kas atspoguļojas arī dažādajos apaļas formas ēdienos. Pagāniskajām Lieldienām raksturīga olu ripināšana, pat sacenšoties ripināšanas veiklībā. Lai tiktu pie olu ēšanas, notiek savstarpējas to sišanas kaujas. Uzvarētājs, kuram ir stiprākā ola, ir tiesīgs zaudētāja olu paņemt sev. Ticējums vēsta, ka Lieldienās nevajag ēst olu bez sāls, citādi būs jāmelo visu gadu. Ne mazāk svarīga loma ir šūpolēm, ar šūpošanos veicinot zemes auglību. Vēl kāds ticējums saka, ka Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi. Gadiem ejot, mūsdienu bērni pat vairāk priecājas par šokolādes zaķiem un olām, nekā par mājputnu olām, kas Lieldienās tiek bagātīgi krāsotas. Daudzās ģimenēs jau par tradīciju kļuvusi rīta agrumā dārzā paslēpt krāsotās vai šokolādes olas, mudinot mazos doties olu meklējumos. Tomēr vajadzētu arī pašiem atcerēties, kur olas tiek paslēptas, lai pēcāk negadītos kuriozi, kad noslēptās olas atrod dārza sakopšanas darbos vasarā vai rudenī.
Krāso dārza, meža augos un garšvielās
Olu krāsošanu lielākoties veic sestdienas vakarā, lai tās no rīta jau rotātu brokastu galdu. Krāsojot olas dabīgā veidā, visdažādāko toņu iegūšanai izmanto galda etiķi, dažādus augus un garšvielas. Izvārītajām olām dabīgajā krāsvielu ūdenī vēlams pastāvēt 6 – 8 stundas, ūdenim jābūt sajauktam ar galda etiķi. Tas ir garāks un laikietilpīgāks ceļš, lai tiktu pie košām un raibām olām, bet, darbojoties visiem kopā, olas izdodas dažādas. Olu krāsošanā var izmanto garšvielas dažādu krāsu iegūšanai: maltā paprika radīs gaiši brūnas olas, karijs – dzeltenas, safrāns – saulaini dzeltenas, kurkuma – dažādu toņu dzeltenas, persilāde – gaiši zaļas, čili – sarkanbrūnas, rosina a/s “Santa Maria” mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa.
Pirktās krāsas nokrāsos olas ātrāk, bet Latvijā populārākas tomēr ir dabīgi krāsotas olas. Interesanti, ka meklējot krāsotu Lieldienu olu internetā, tās pilnībā atšķiras dažādās valstīs. Iemesls ir dažādās olu krāsošanas tradīcijas un metodes. Pat sīpolu mizās krāsotās olas Latvijas saimniecēm padodas nedaudz citādas, nekā citās valstīs. Nemaz nerunājot par ASV, kur galvenokārt redzamas spilgtas, koši krāsotas olas, kurām pamatā izmantotas pirktās olu krāsas.
Pilsētās un novados dažādi pasākumi
Lieldienas rada svētku sajūtu, un katra pašvaldība saviem ļaudīm, kā arī ciemiņiem rīko dažādus pasākumus. Piemēram, festivāla “Latvija šūpojas Siguldā” laikā Siguldas pilsētvidē izvietos vairāk nekā 100 dažādu konstrukciju un izmēru šūpoļu. Tās būs gan siguldiešu un dažādu Latvijas institūciju, organizāciju tematiskās šūpoles, gan vides objekti par šūpošanas un šūpošanās tēmu. Notiks arī amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kur varēs iegādāties amatniecības izstrādājumus un gardumus svētku galdam. Savukārt Lieldienu laikā Rīgā notiks gan garīgās mūzikas koncerti dievnamos, koncertzālēs un kultūras centros, gan tradicionālie Lieldienu pasākumi, kuru laikā iespējams svinēt Lieldienas, ievērojot tautas tradīcijas un ieražas – šūpošanos, olu krāsošanu, ripināšanu, olu kaujas un citas tradīcijas.
Atbildēt