Dažas tiesu prakses atziņas (III)

Rakstā turpinām apskatīt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas (AT) atziņas¹, šoreiz pievēršoties 2018. gada otrajai pusei.

Kvalifikācijas prasības: AT ieskatā kādā lietā nevar nepamanīt, ka kopumā speciālistiem izvirzītās kvalifikācijas prasības ir detalizētas un specifiskas. Prasību niansēta pielāgošana konkrētai būvniecībai vai ēkai var novest pie tā, ka kvalificēties spēj ļoti šaurs piegādātāju loks. Tas var radīt bažas, ka nolikums, iespējams, veidots tā, lai piedalīties varētu tikai viens pretendents. Tomēr zemo konkurences līmeni var būt radījušas arī augstas, taču objektīvi pamatotas prasības. Katrā iepirkumā pastāv objektīva nepieciešamība samazināt pasūtītāja risku pirkt nekvalitatīvu pakalpojumu, un tieši piegādātāja pieredze, kvalifikācija ir viens no faktoriem, kas ļauj novērtēt sagaidāmo kvalitāti. Pieredzes prasības var tikt izvirzītas atbilstoši (samērīgi) pērkamā pakalpojuma apjomam, sarežģītībai un citiem būtiskiem aspektiem. Ciktāl prasības nav nesamērīgas, tiesa likuma ietvaros nevar uzlikt pienākumu samazināt vai grozīt izvirzītās kvalifikācijas prasības tikai tādēļ, ka teorētiski tas varētu būtu iespējams. (18.12.2018. SKA-1675/2018)

Metu konkurss: Ēkas mets var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, vai tam ir izvirzīti kādi ierobežojumi un vai tie ņemti vērā. Lai metu autori konkurētu uz vienlīdzīgiem pamatiem, ir būtiski, lai tiem jau meta iesniegšanas laikā ir saprotama prasību nozīme un lai vēlāk prasību ievērošana tiktu vienādi novērtēta. Konkrēto nolikumu nevar tulkot tādējādi, ka tas piešķir pasūtītājai rīcības brīvību attiecībā uz to, vai nolikumam neatbilstošs mets ir vai nav izslēdzams. Ja pati pasūtītāja ir izvirzījusi metam konkrētas prasības un nolikumā nav paredzēts vērtēt meta atbilstības līmeni šīm prasībām, tad prasībām neatbilstošs mets ir izslēdzams neatkarīgi no tā, vai tas ir tieši paredzēts nolikumā. (13.07.2018. SKA-605/2018)

Piedāvājuma atbilstība: Attiecībā uz uzvarētājas finanšu apgrozījumu AT secina, ja pieteicēja uzskatīja, ka pasūtītājai jebkurā gadījumā būtu vajadzējis pieprasīt papildu informāciju, lai pārliecinātos par sniegtās informācijas patiesumu, tad tai vajadzēja apstrīdēt nolikumu, jo tas, ka pasūtītāja par atbilstību prasībai pārliecināsies no pašu pretendentu iesniegtajām izziņām, bija norādīts jau nolikumā. Šādos apstākļos vispārīgi apgalvojumi un nekonkrētas atsauces uz publiski pieejamu informāciju nav pietiekami, lai varētu atzīt, ka pastāv objektīvs pamats šaubām par izziņā norādītās informācijas patiesumu, līdz ar to ne pasūtītājai, ne birojam, ne tiesai nav pamata meklēt un pieprasīt pierādījumus, lai par to pārliecinātos. Strīdus prasība – finanšu apgrozījums konkrētā būvniecības jomā – pēc savas būtības ir tāda, ka atbilstību tai varētu apliecināt pretendents pats, un šāds apliecinājums pats par sevi nav pamats šaubām par informācijas patiesumu. AT judikatūrā nav atzīts, ka pretendenta apliecinājums nekad nevar būt pietiekams pierādījums pretendenta finansiālā un saimnieciskā stāvokļa atbilstībai prasībām – tas ir atkarīgs gan no konkrētās prasības, gan no strīdus apliecinājuma satura. (26.10.2018. SKA-1569/2018) Attiecībā uz prasību par atļauju B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai AT atgādina, ka pasūtītājam ir pienākums nolikuma prasības interpretēt atbilstoši likuma mērķim un pārliecināties, vai iesniegtie apliecinājumi (vai citi prasītie pierādījumi) patiešām apstiprina resursu, uz kuriem dota atsauce, izmantošanas iespēju balstīšanās gadījumā, un, ņemot vērā pasūtītāja mērķi, izvirzot konkrētas prasības pretendenta pieredzei (kvalitatīva līguma izpilde), pieredzes kā resursa specifiku (nemateriāls un personisks) un to, ka pierādījumiem jāapstiprina reāla resursu izmantošanas iespēja, secināms, ka pieredzes nodošana ir pierādīta tikai tad, ja pierādījumi apstiprina pieredzējušās personas vai tās attiecīgo resursu paredzamo iesaisti līguma izpildē. AT secina, ka piesārņojošas darbības atļauja neseko iekārtai – tās izsniegšana un darbība ir nesaraujami saistīta ar konkrētu par iekārtas darbību atbildīgu personu, kas ir šīs iekārtas operators. Citam komersantam izsniegta atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai var būt lietderīga konkrētā līguma izpildē tikai tad, ja attiecīgais komersants pats līguma ietvaros veiks darbību, kurai izsniegta attiecīgā atļauja, ja tas būs atbildīgs par šīs darbības veikšanu vai ja tam būs noteicošā ekonomiskā ietekme uz darbības tehnisko izpildījumu. Pārbaudot pasūtītājas lēmuma tiesiskumu, nozīme ir tam, vai pretendents atbilda prasībām piedāvājuma iesniegšanas laikā, nevis jebkurā laikā pēc tam, citādi tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā pret pārējām personām, kuras rēķinājās, ka prasības izpildāmas piedāvājumu iesniegšanas termiņā. (09.10.2018. SKA-895/2018)

Informācijas precizēšana: Rajona tiesa uzskatīja, ka pasūtītājs varētu noskaidrot kādu vienu neskaidru jautājumu, bet, ja jāpārbauda trīs speciālistu pieredze, tā vairs nebūtu uzskatāma par neprecizitātes labošanu. AT norāda, ka nozīme ir piedāvājuma nepilnību un attiecīgi pieprasāmās informācijas saturam, nevis vienīgi apjomam. Neapšaubot to, ka piedāvājuma sagatavošanai būtu jāpievēršas ar pienācīgu rūpību, AT arī vērš uzmanību, ka pretendenta izslēgšana nav izmantojama kā sods par trūkumiem piedāvājuma noformēšanā. Apsverot nepieciešamību pretendentu izslēgt piedāvājuma nepilnību dēļ, būtiski izvērtēt ne tikai prasību skaidrību, bet arī (galvenokārt) to, kāds ir nepilnību raksturs – vai izslēgšana to dēļ nebūtu pārlieku formāla un vai tās ir iespējams novērst, nodrošinot vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi. (28.09.2018. SKA-1076/2018) Savukārt izskatot jautājumu par to, vai pieņemot uzvarētājas iesniegtos pierādījumus par to, ka tās rīcībā līguma izpildes laikā būs citas personas resursi (pieredze), ir akceptēti piedāvājuma grozījumi, AT norādījusi, ka nevar piekrist pieteicējai, ka uzvarētāja grozījusi piedāvājumu tādējādi, ka sākotnēji piedāvājumā nebija norādīts konkrēts sadarbības saturs, bet vēlāk norādīts jau uz konkrētiem darbiem, kuri tiks uzticēti SIA. Tieši tā arī ir piedāvājuma precizēšanas jēga – konkretizēt kādu piedāvājuma aspektu. Arī nolikums šajā ziņā nenoteica iesniedzamo pierādījumu detalizācijas pakāpi. Vienlaikus par uzvarētāju atzītais pretendents laika gaitā, iespējams, sniedzis atšķirīgu skaidrojumu par piedāvājuma saturu, kas savukārt var norādīt uz to, ka piedāvājums patiešām ir grozīts, nevis vienīgi precizēts. Piedāvājuma precizēšanas jēga ir atklāt pretendenta jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pastāvējušo ieceri attiecībā uz piedāvājumu, kas sākotnēji nav formulēta pietiekami konkrēti vai skaidri, taču jauna satura piešķiršana kādam piedāvājuma formulējumam (pat ja šis saturs sākotnējam nekonkrētajam formulējumam atbilst) uzskatāma par piedāvājuma grozījumiem. Sākotnējā spriedumā ir konstatēts pretendenta sākotnējais skaidrojums par sadarbības veidu (konsultācijām), taču tiesa nav ņēmusi vērā šī skaidrojuma atšķirību no vēlāk sniegtā skaidrojuma, lai gan pašam pretendentam sadarbības saturam būtu jābūt skaidram jau piedāvājuma iesniegšanas laikā, un atšķirīgu skaidrojumu sniegšana var liecināt par piedāvājuma grozīšanu. (31.10.2018. SKA-1006/2018)

Vērtēšanas kritēriji: Saistībā ar sarunu procedūru par maršruta autobusu pakalpojumiem AT atkārtojusi, ka tiesas kompetencē nav prasību novērtēšana no lietderības vai ekonomiskā izdevīguma viedokļa. Tāpat pasūtītājas prettiesiska rīcība iepriekš un aizdomas par iespējamu prettiesisku rīcību nākotnē nav pietiekams pamats atzīt par prettiesiskiem vērtēšanas kritērijus. To tiesiskums novērtējams, ņemot vērā konkrēto kritēriju saturu un piemērošanas kārtību, kas izriet no sarunu procedūras dokumentiem. AT ieskatā divi strīdus kritēriji pirmšķietami ir prettiesiski. Kritērijs „Pretendenta piedāvātie biļešu veidi” paredz vērtēt piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu atkarībā no tā, vai piedāvātā biļešu sistēma nodrošina iespēju iegādāto pasūtītājas viedbiļeti izmantot pretendenta sabiedriskajā transportā un citam pretendentam – atšķirībā no esošā pakalpojumu sniedzēja – nav iespējams aprēķināt izmaksas, kas saistītas ar viedbiļetes akceptēšanu, un pienācīgi sagatavot finanšu piedāvājumu, radot nevienlīdzīgu stāvokli un nepamatotas priekšrocības esošajam pakalpojumu sniedzējam. Savukārt finanšu piedāvājumu novērtēšanas kārtība, ciktāl tā paredz vērtēt papildpakalpojumu apjomu tiem piedāvājumiem, kuru cena ir zemāka nekā pamattarifs, zemākas cenas piedāvājuma gadījumā automātiski paredz lielākas saistības, nekā tas būtu gadījumā, ja tiktu piedāvāta cena, kas vienāda vai lielāka par pamattarifu, un šādam papildu saistību apjomam tieši attiecībā uz zemākas cenas piedāvājumu nav saskatāms racionāls pamatojums. (20.02.2018. SKA-1459/2018)

Nogaidīšanas termiņš: pasūtītājiem jāņem vērā AT izpratne par nogaidīšanas termiņu viena piedāvājuma gadījumā. Pasūtītāja uzskatīja, ka pieteicēja nav atzīstama par pretendenti, jo tā nebija iesniegusi piedāvājumu, attiecīgi nav subjektu, kuru tiesiskās intereses būtu aizskārusi līguma noslēgšana un kuriem būtu tiesības vērsties tiesā. AT šādam viedoklim nepiekrīt. Tiesības iebilst pret iepirkuma pārkāpumiem un sekojoši arī noslēgto līgumu ir ieinteresētajai personai. Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu ir ne tikai tām personām, kuras pieteikušās konkursā, bet arī tām, kuras bija paredzējušas to darīt. Tomēr personu interese nedrīkst būt pārāk attālināta. Senāta ieskatā par ieinteresēto personu nav atzīstama tikai tāda persona, kas iesniegusi piedāvājumu konkursā. Minētās tiesību normas tulkojamas plašāk. Lietā, ņemot vērā gan nolikuma apstrīdēšanas faktu, gan arī pieteicējas paskaidrojumus, ir pamats pieņemt, ka pieteicēja neiesniedza piedāvājumu tieši prasību dēļ, jo, tās ieskatā, nolikumā izvirzītās prasības ir tādas, kas konkursa mērķa sasniegšanai nav nepieciešamas un ierobežo pretendentu loku. Tā kā tieši prasības varēja būt šķērslis dalībai un tā kā tās ir strīda pamatā, nav pamatots iestādes arguments, ka pieteicēja nav ieinteresētā persona, jo tā faktiski nemaz nevarēja piedalīties konkursā un iegūt tiesības slēgt iepirkuma līgumu. Līdz ar to ir saskatāma pieteicējas vēlme iegūt tiesības slēgt līgumu, kā arī tās darbības joma ir saistīta ar būvniecību. Tādējādi pieteicēja vispār varētu būt ieinteresēta iegūt līguma slēgšanas tiesības šāda veida iepirkumā. Lai arī pieteicēja nebija piedalījusies konkursā un bija izslēgta, tomēr strīds par konkursa tiesiskumu un dalībnieku loku atkarībā no nolikuma prasībām varēja turpināties. Tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nav konstatējams Publisko iepirkumu likuma (PIL) 60(9)1 minētais priekšnoteikums, kas būtu par pamatu nogaidīšanas termiņa neievērošanai. Līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka pasūtītājai bija jāievēro PIL 60(6) minētais nogaidīšanas termiņš. (18.12.2018. SKA-1675/2018)

^{1. Nolēmumus iespējams atrast https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi, laukā “Meklēt nolēmuma tekstā” norādot attiecīgo numuru, kā arī AT mājaslapā.↩}