Rūjienas vidusskolas sporta zāles par peldbaseinu pārbūve ir viens no Rūjienas novada pašvaldības patlaban vissvarīgākajiem objektiem, bet nesen sekmīgi izdevies atjaunot Rūjienas estrādi. Ar šiem objektiem saistīti arī lielākie iepirkumi, bet ikdienā tiek veikti arī daudzi citi – 2018. gadā kopējā summa par 2018. gadā noslēgtajiem iepirkuma līgumiem bija 904 887,76 eiro.
“Rūjiena piesaista ar mazpilsētai raksturīgo mieru un nesteidzīgo dzīves ritmu, maziem, omulīgiem veikaliņiem un šeit var nobaudīt garšīgu ēdienu – “Rūjienas saldējumu, “Liepkalnu” maizi. Rūjienā dzīvo atsaucīgi un viesmīlīgi cilvēki,” vietējo dzīvi raksturo Rūjienas novada pašvaldības iepirkumu speciāliste Laura Mellupe, kura reizē pilda arī iepirkumu sekretāres un personāla speciālistes pienākumus. Rūjienas novada pašvaldības 2019. gada pamatbudžets ir 6 101 237 eiro – lai arī to nevar salīdzināt ar lielo pašvaldību iespējām, tomēr arī Rūjienā notiek izaugsme. Piemēram, 2018. gadā Rūjienas novada pašvaldībā tika rīkoti dažādi iepirkumi būvniecībai, pakalpojumu nodrošināšanai un piegādei, kā arī 5 būvniecības iepirkumi – kopējā summa par 2018. gadā noslēgtajiem iepirkuma līgumiem bija 904 887,76 eiro.
“Pēc likuma normām pašvaldība izmanto elektronisko iepirkumu sistēmu, iepērkot medicīnas preces, kancelejas preces, pārtiku, biroja papīru. 2018. gadā elektroniskajā iepirkumu sistēmā pirkām preces par 30 464,11 eiro,” norāda Rūjienas novada pašvaldības Administratīvās nodaļas vadītāja – juriste Daiga Vanaga.
Jāatzīmē, ka Rūjienas novada pašvaldībā ir pastāvīgā iepirkumu komisija, kurā darbojas pieci deputāti un komisijas sekretāres, viņa ir arī pašvaldības iepirkumu, personāla speciāliste. “Kā jau daudzās pašvaldībās arī mēs esam gājuši “pašmācības ceļu” iepirkumu procedūru veikšanā. Publisko iepirkumu likums ir gana saprotams. Paldies Iepirkumu uzraudzības biroja darbiniekiem, kuri nekad neliedz padomus savas kompetences ietvaros, kad tas tiek prasīts. Pie nozīmīgākiem iepirkumiem esam piesaistījuši kompetentus speciālistus,” uzsver D. Vanaga. Protams, kā jebkurš cits darbs, arī darbs iepirkumu jomā ir komandas darbs. No tā, cik kvalitatīva būs sagatavotā specifikācija un tehniskā dokumentācija, atkarīgs ir gala rezultāts, papildina D. Vanaga.
Pēc L.Mellupes teiktā Latvijā ir nepieciešams izveidot apmācību vietu, kurā varētu iegūt profesiju Iepirkumu speciālists, vai arī augstskolās, kurās ir iespējams iegūt profesiju Jurists, ieviest studiju kursu “Publiskie Iepirkumi”.
Rūjienas novada pašvaldības speciālistu vērojumi liecina – pozitīvā tendence Latvijā iepirkumu jomā esot, ka iepirkumos pretendentu iesniegto piedāvājumu kvalitāte uzlabojas, bet negatīvā – organizējot e-konkursus, iepirkumos piedalās mazāk pretendentu.
Rūjiena tikusi pie jaunas estrādes
2018. gadā Rūjienas novada pašvaldībā izsludināja 22 iepirkuma procedūras, no kurām 5 tika pārtrauktas (iemesli pārtraukšanai bija nepieciešamie labojumi nolikumā un tehniskajā specifikācijā), atklāj Rūjiena novada domes Administratīvās nodaļas vadītāja – juriste Daiga Vanaga: “Gads iepirkumu jomā bija saspringts. Gatavojot iepirkumu plānu, tiek ņemta vērā novada attīstības programma. Kā lielākais projekts, kas tika īstenots, bija Rūjienas estrādes pārbūve. Rūjienas estrādes rekonstrukcijai 2016. gadā tika izsludināts metu konkurss, kurā uzvarēja SIA „ANNVIL.LV”, pēc kuras izstrādātā būvprojekta un būvdarbu apjomiem tika veikti būvniecības darbi. Savukārt būvniecības darbus veica SIA „AIMASA” par 362 014,95 eiro lielu līgumcenu.
Pašreizējās pilsētplānošanas tendences pasaulē saistās ar pilsētu ilgtspējīgas vides attīstību, kuras mērķi ir: kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, esošo ēku racionāla izmantošana, sabiedriskās ārtelpas uzlabošana un kultūras mijiedarbības veicināšana. Arī Rūjienas pilsētā, veicot jebkādas renovācijas vai pārbūves, tiekot ņemti vērā šie aspekti. Lai arī gadu gaitā dažādi plāni un koncepcijas tiek mainītas, kā būtiska paliek vienota attīstības ideja un tās saskaņotība ar apkārt notiekošajiem procesiem, ņemot vērā tradīcijas un vietējo cilvēku vēlmes, norāda D.Vanaga: “Renovējot un pārbūvējot Rūjienas estrādi, centāmies radīt harmonisku vidi, nodrošinot resursu taupīgumu un vietējo tradīciju respektēšanu, kā arī racionālu ārtelpas teritorijas izmantošanu. Pozicionējam šo objektu kā svarīgu visa Ziemeļvidzemes reģiona vērtību.”
Cilvēku prasības nepārtraukti aug, mode un pieejamie materiāli mainās, tomēr ir arī jāspēj saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības – par to diskutēts ar šā projekta arhitekti un citiem ekspertiem. “Esam panākuši jaunās Rūjienas estrādes harmonisku iekļaušanos gan vēsturiskajā estrādes atrašanās vietā, gan vizuālu līdzību ar jau netālu restaurēto Līgo parku. Kopā ar restaurēto Rūjienas kultūras nama ēku radot vienotu, cilvēkiem labvēlīgu, kvalitatīvu kultūras dzīves vidi. Rūjienas pašvaldības uzdevums ir veidot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un iedzīvotājiem tīkamu pilsētas vidi ar atbildību pret vēsturiskām vērtībām. Sakārtojot šo objektu, mēs esam sekmējuši līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem,” rezumē D. Vanaga.
Turklāt vietējā sabiedrība jau paguvusi izteikt savu viedokli aptaujas anketās, kurās Rūjienas estrādi nosauc par vislabāk īstenoto projektu novadā, kas norāda uz to, ka vietējie cilvēki lepojas ar šo objektu. Rūjienas estrāde tiek piedāvāta tūristiem un ir iekļauta pilsētas ekskursijas plānā kā apskates objekts. Novada kultūras dzīves organizētāji jau izveidojuši un īsteno programmas bērniem, jauniešiem, senioriem un citām mērķa grupām, kā arī ikvienam iedzīvotājam māca šo mantojumu saglabāt un nodot no paaudzes paaudzē. Tas nozīmē aktīvi iesaistīt cilvēkus kultūras pasākumu veidošanā un apmeklēšanā, kas, savukārt, nozīmē vienotu un saliedētu vietējo sabiedrību. Tādējādi tiek celts vietējās sabiedrības lepnums un patriotiskums, jo pilsētas vārds caur šo kultūras telpu izskan Latvijā un pasaulē. Turklāt estrāde ir izvirzīta Būvniecības balvai – Gada labākā būve Latvijā un Latvijas Arhitektūras gada balvai.
Nereti diskutē par meliorācijas nozīmi Latvijā, cik daudz teritoriju iet postā tās nesakārtotības dēļ. Rūjienas pašvaldība, apzinoties esošo problēmu šajā jomā, pērn veikusi iepirkumu „Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas atjaunošana Rūjienas novadā, Jeru pagastā” ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā ietvaros” atbalstu. Iepirkuma līgums ir noslēgts un notiek pēdējie saskaņošanas darbi ar Kocēnu novada būvvaldi, lai būvdarbu veicējs SIA „Apkopes” saņemtu atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Sasniedzamais rezultāts šajā iepirkumā būs meliorācijas sistēmas atjaunošana par līgumcenu ir 119 002,93 eiro bez PVN.
Visvērienīgākais iepirkums 2018. gadā bija Rūjienas vidusskolas sporta zāles par peldbaseinu pārbūves būvprojekta gatavošana, būvdarbi un autoruzraudzība. L. Mellupe: “Patlaban iepirkuma līguma slēgšanu vēl gatavo tāpēc, ka līdz 2019. gada valsts budžeta pieņemšanai nav zināmi nosacījumi aizņēmuma saņemšanai izglītības iestādes investīciju projekta realizēšanai. Noteikti varam apgalvot, ka šis bija iepirkums, kuram pretendenti pievērsa vislielāko vērību, jo tika uzdoti neskaitāmi jautājumi nolikuma un tehniskās specifikācijas precizēšanai. Šim iepirkumam pēc pretendentu lūguma pat tika pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš, lai varētu piedalīties visi pretendenti un pašvaldībai būtu lielākas izvēles iespējas.”
Šajā iepirkumā uzvarēja firma SIA „AIMASA” par līgumcenu 2 152 935,00 eiro bez PVN. Peldbaseina būvprojekta gatavošanai, būvniecībai un autoruzraudzībai plānotais darbu izpildes termiņš ir 76 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas brīža.
Saskaņā ar Rūjienas novada Attīstības programmas 2012. – 2018. gadam investīciju un rīcības plānu, bijusi plānota bērnu peldbaseina izbūve SPII „Vārpiņa”. Veicot aprēķinus un projekta pamatotību, tika konstatēts, ka šāds baseins nodrošinātu peldēšanas apmācības ļoti ierobežotai sabiedrības daļai un neattaisnotu ieguldītos līdzekļus. Tā vietā pašvaldībā nolemts būvēt Rūjienas vidusskolas peldbaseinu, kas nodrošinātu pilnvērtīgas peldēšanas apmācības, veselības profilakses un atveseļošanās funkcijas plašam sabiedrības lokam. Turklāt Rūjienā jau ir uzbūvēta sporta halle, ko ikdienā izmanto sporta nodarbībām.
Projekta mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu peldēšanas apmācību Rūjienas un apkārtējo novadu skolu un pirmsskolas iestāžu audzēkņiem, kā arī atvērt peldēšanas programmu Rūjienas novada sporta skolā. Projekta paredzētie ieguvumi būs Rūjienas un apkārtējo novadu bērnu un jauniešu veselība, peldētprasme, drošība uz ūdens, kā arī iespēja nodrošināt profesionālo ievirzi peldēšanā. Savukārt vietējiem un apkārtējo novadu iedzīvotājiem būs iespēja brīvo laiku veltīt veselības uzlabošanai, nebraucot uz peldbaseiniem Igaunijā.
Lai arī Rūjienas vidusskolas peldbaseins galvenokārt paredzēts bērnu peldētprasmes veicināšanai, te ārpus skolas nodarbību laika nodrošinās arī veselīgas atpūtas iespējas vietējiem un apkārtējo novadu iedzīvotājiem, kā arī pierobežai tuvāko Igaunijas apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Iecerēts, ka te peldēs ne tikai vietējie, bet arī Mazsalacas, Naukšēnu, Valkas (Kārķu, Ērģemes pagasts), Burtnieku (Rencēnu pagasts) novadu skolu un pirmsskolas iestāžu audzēkņi, kā arī šo novadu un Igaunijas pierobežas vietējie iedzīvotāji.
Jauna vieta vietējiem amatniekiem un mājražotājiem
Ņemot vērā Attīstības programmas nosacījumus pilsētvides sakārtošanai, vēl aizvadītajā gadā Rūjienas pašvaldība izsludinājusi divus metu konkursus. “Viens no tiem – „Meta izstrāde ēku kompleksa Rīgas ielā 8 restaurācijai, pārbūvei un teritorijas labiekārtošanai” – paredz ēku kompleksu izveidot par tūrisma centru un amatnieku veikaliņu, vietējo amatnieku darbnīcām, kurās darbotos mūsu audējas, rotu izgatavotājas, šuvējas utt. Tā būtu tikšanās vieta vietējiem amatniekiem jeb saimes istaba, kurā varēsim uzņemt arī pilsētas viesus. Te būs iespēja ne tikai uzzināt par tradicionālo rokdarbu veidiem, bet arī apgūt senos arodus, izbaudīt vietējos produktus un tradicionālos Rūjienas apkārtnes ēdienus, kā arī iespēja vietējiem mājražotājiem un amatniekiem realizēt savu produkciju,” nākotnē iecerēto ieskicē L. Mellupe.
Otru metu konkursu – „Rūjienas mūzikas skolas teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcijas meta izstrāde” – pašvaldība rīkoja ar mērķi iegūt vispiemērotāko risinājumu Rūjienas mūzikas skolai un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanai un atjaunošanai. “Īstenojot metu, tiks uzlabota Rūjienas mūzikas skolas teritorija, nodrošinot bērniem iespēju pirms un pēc nodarbībām pavadīt laiku, atpūsties ārpus skolas telpām,” ieceri atklāj L.Mellupe.
Ja raugās uz pašvaldības paveikto iepirkumu jomā aizvadītajos gados, tad tai būtiski bijuši arī 2017. gadā izsludinātie iepirkumi „Rūjienas novada pašvaldības autoceļu pārbūve” un „Rūjienas novada pašvaldības autoceļa pārbūve posmā Ciemats – Vāveres – Jenči”, kuri tika veikti projekta „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai pasākuma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”” ietvaros. Līdz ar to 2018. gadā Rūjienas novada iedzīvotāji Jeru un Lodes pagastos tika pie trim uzlabotiem ceļiem.
Zaļajā iepirkumā nepietiek pretendentu
Rūjienas novada pašvaldībai ir arī pieredze Zaļā publiskā iepirkuma rīkošanā. Piemēram, 2018. gadā pašvaldība veica pārtikas produktu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas un elektroenerģijas piegādes iepirkumus. “Pirms Zaļā publiskā iepirkuma nolikuma gatavošanas tiek izskatīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” un izvērtētas prasības, kuras būtu nepieciešamas iekļaut nolikumā. Pirmais iepirkums ar zaļā publiskā iepirkuma prasībām tika veikts pārtikas produktu piegādei. Iepirkums dalījām 14 daļās, un, noslēdzoties iepirkumam, noslēdzām iepirkuma līgumus vien septiņām daļām. Izsludinot iepirkumu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, saņēmām divu pretendentu piedāvājumus un abi bija sagatavoti atbilstoši nolikuma prasībām. Noslēdzot iepirkuma līgumu, secinājām, ka pakalpojums netiek sniegts pēc līguma prasībām, tāpēc iepirkumu pārtraucām. Izsludinot iepirkumu atkārtoti, saņēmām tikai vienu piedāvājumu. Ņemot vērā šos apstākļus, secinu, ka mūsu reģionā pārtikas produktu piegādē īsti nav zaļajam iepirkumam atbilstošu piegādātāju un ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju, no kuriem varētu izvēlēties. Savukārt elektroenerģijas piegādes iepirkumā bija vairāk pretendentu – 3, no kuriem bija iespēja izvēlēties,” situāciju Zaļo publisko iepirkumu jomā raksturo L. Mellupe.
Ne vienmēr EIS izdodas pievienoties noteiktajā laikā
Aicināta komentēt situāciju e – konkursu organizēšanas procesā, L. Mellupe atbild: “Pagaidām nevaru nosaukt grūtības, ar kurām saskaramies E-konkursu organizēšanā tāpēc, ka sludinot konkursu vadāmies pēc Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) mājas lapā ievietotajām instrukcijām un skaidrojumiem. Vienīgā problēma, kuru būtu nepieciešamas uzlabot, ir saistīta ar laika ierobežojumiem. Piemēram, ja atverot iepirkumu, komisijas loceklis EIS noteiktajā laikā nepaspēj pievienoties, tad ir uzskatāms, ka viņš nav piedalījies sēdē. Ar šo pašu problēmu var saskarties arī komisijas loceklis, apliecinot protokola atvasinājumu. Uzskatu, ka nevajadzētu noteikt parakstīšanas laiku konkrēti no minūtes minūtē.” Savukārt 2018. gada 18. oktobrī Publisko iepirkumu likumā (PIL) veiktie labojumi nekādi neesot ietekmējuši Rūjienas novada pašvaldības iepirkumu procedūras. Lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkumu norisi, Iepirkumu komisijas sekretāre apmeklē dažāda veida seminārus par iepirkumu procedūru norises kārtību un PIL noteiktajām normām.
Rūjienas novada pašvaldības mājas lapas sadaļā “Iepirkumi” ir publicētas dažādas Tirgus izpētes aptaujas, pašvaldība ir sagatavojusi noteikumus „Tirgus izpētes kārtība Rūjienas novada pašvaldībā”, kuri nosaka tirgus izpētes veikšanas kārtību. Tirgus izpētes veic ar mērķi apzināt pretendentus, kuri veic konkrēto pakalpojumu, būvdarbus vai piegādi un uzzināt summu, par kādu ir iespējams noslēgt līgumu. Tirgus izpētē parasti par piedāvājuma izvēles kritēriju nosaka viszemāko cenu. Pēc tirgus izpētes noslēgšanās slēdz līgumu par konkrētā darba veikšanu.
Uzziņa
- Rūjienas novada pašvaldības 2019. gada pamatbudžets ir 6 101 237 eiro;
- Vērienīgākais iepirkums 2018. gadā bija Rūjienas vidusskolas sporta zāles par peldbaseinu pārbūves būvprojekta izstrāde, būvdarbi un autoruzraudzība;
- Rūjienai pilsētas tiesības ir kopš 1920. gada, tās platība ir 18 km2, iedzīvotāji: 3 tūkstoši pilsētā, 5,3 tūkstoši novadā no tiem 95 % latvieši;
- Rūjiena Latvijā atrodas vistālāk uz ziemeļiem;
- Rūjienā ražo garšīgo “Rūjienas saldējumu”, savukārt ”Liepkalnos” cep gardu maizi no pašu zemnieku audzētās labības.
Atbildēt